Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. februāris, 2013
Drukāt

Kultūras kanons jauniešu acīs

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kultūra mūsdienu jauniešus interesē, taču vairāk par raudzīšanos pagātnes sasniegumos viņus saista mūsdienu kultūras norises. To atzīst gan vecāko klašu skolēni, kuri uzvarējuši Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotajā konkursā “Latvijas kultūras kanons 21. gadsimta jaunietim”, gan viņu pedagogi.


 

Rosina domāt par kultūru

LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe pastāstīja, ka konkurss rīkots kā alternatīva valsts mācību olimpiādei kulturoloģijā. Tā kā valsts nefinansē olimpiādi šajā mācību priekšmetā, LKA uzņēmusies ar konkursa palīdzību uzturēt skolu jauniešos interesi par nacionālajām kultūras vērtībām. Šā gada konkurss veltīts tieši Latvijas kultūras kanonam. Tā gaitā ne tik daudz pārbaudīja skolēnu zināšanas par kanonu, bet gan centās rosināt diskusiju par šo tēmu. Konkursa gaitā skolēniem bija gan jāizveido sava novada vai pilsētas kultūras kanons, gan arī jāiesaka, kas vēl būtu iekļaujams Latvijas kultūras kanonā vai kas no tā būtu izņemams.

Konkurss norisinājās divās kārtās. Pirmajā kārtā piedalījās 59 skolas no visas Latvijas, bet uz otro bija uzaicinātas sešpadsmit skolu komandas, kurās bija pa trim skolēniem. Pirmajā kārtā skolēni uz jautājumiem atbildēja rakstiski, bet otrajā bija jāizlozē viena kultūras kanona sadaļa un jāizveido savs kultūras kanons šajā nozarē. “Gribējām, lai jaunieši domā par to, kādas ir viņu pašu kultūras vērtības,” teic A. Laķe.

Viena no konkursa uzvarētājām, Nautrēnu vidusskolas skolniece Laura Melne stāsta, ka viņas pārstāvētajai komandai bija jāpārveido Latvijas kultūras kanona mākslas sadaļa. Meitenes tajā ieteikušas iekļaut Jāņa Gleizda fotomākslu, kā arī Maijas Tabakas gleznas. “Mēs nerosinājām kaut ko no kultūras kanona izņemt, ieteicām to tikai papildināt,” teic Laura.

Nautrēnu vidusskolas kulturoloģijas skolotāja Ineta Melne, kura gatavoja konkursam uzvarētājas, gan stāsta, ka pamanījusi arī skolēnu neizpratni par to, kāpēc, piemēram, kanonā nav iekļauti mūsdienu aktieri, jo sevišķi Jaunā Rīgas teātra skatuves mākslinieki.

Bet otrās vietas ieguvējas, Auces vidusskolas skolnieces novada kultūras kanonā iekļautu Nacionālā teātra jauno aktrisi Zani Dombrovsku, mūziķus brāļus Oskaru un Raimondu Petrauskus, jo viņi visi arī nākuši no Auces, kā arī Gunāru Ordelovski, kura vārdā nosaukts Starptautiskais pūtēju orķestru festivāls, kas jau 18 gadus pēc kārtas notiek Aucē.

“Konkurss palīdzēja aizdomāties par to, kas ir mūsu izcilākie novadnieki,” teic Auces komandas pārstāve Signe Kārkliņa, kura uzskata, ka kanons gan saglabā kultūras vērtības, taču tajā būtu jāiekļauj arī mūsdienu literāti – Inga Gaile, Inga Ābele, Nora Ikstena, kā arī mūziķi Mariss Jansons un Uģis Prauliņš.

Vai arī ikdienā jauniešus interesē norises kultūrā? “Es par to interesējos, kaut Nautrēnos nav tik plašas iespējas apmeklēt kultūras pasākumus kā Rīgā,” atbild Laura.

“Dažkārt izdodas aizbraukt uz Rīgu, kur vislabprātāk apmeklēju Rīgas Jauno teātri. Bet izstādes varu redzēt Rēzeknē Latgales kultūrvēstures centrā. Manuprāt, interese par kultūru atkarīga no cilvēka personības. Taču kulturoloģiju sāk mācīt tikai vidusskolā, kad, domāju, cilvēka personība jau lielā mērā izveidojusies.”

Signe atzīst, ka vairākums vienaudžu lielāku prieku gūst no ballītes nekā labas grāmatas vai skaistas mūzikas. “Man žēl, ka jauni cilvēki sevi neizglīto,” viņa teic. “Es pati daudz sekoju kultūras notikumiem, cik nu iespējams, tos apmeklēju. Tāpēc vienaudžu vidū dažkārt jūtos kā baltais zvirbulis. Arī tādā ziņā man konkurss bija tiešām vērtīgs, ka redzēju: ir tomēr Latvijā vēl daudz jauniešu, kuri interesējas par kultūru, domā par to un ir gatavi par kultūru diskutēt. Priecājos, ka pašvaldība rūpējas, lai arī mūsu novadā būtu iespēja redzēt teātra izrādes, kas parasti skatāmas Vec-auces pilī. Novadā uzstājas arī “Latvijas koncertu” mūziķi. Manuprāt, Latvijas kultūra ir tiešām bagāta, taču mums joprojām piemīt zemnieku instinkti, kas liedz izcelt to, kas mums pašiem ir izcils. Es gan domāju, ka pat amatiermākslā, piemēram, tautas teātros Latvijā ir augsts līmenis.”

Auces vidusskolas kulturoloģijas un sociālo zinību skolotāja, Auces komandas “trenere” Linda Vežuka spriež, ka jaunieši ir tādi paši kā pārējā sabiedrība – arī pieaugušie taču ne vienmēr interesējas par kultūru.

I. Melne uzsver: jo sevišķi, ja runa par Latvijas kultūras sasniegumiem, jaunieši vēlas runāt par mūsdienu literatūru, mākslu, mūziku. “Tomēr stundu plāns ir tāds, ka mūsdienām ātri “jāizskrien cauri” un vairāk stundu atvēlēts pagātnei,” teic I. Melne.

Kulturoloģijas mācību priekšmets paredzēts, lai skolēni labāk izprastu citas kultūras, citas reliģijas. L. Vežuka gan atzīstas, ka dažreiz sanāk iekavēt stundai paredzētās tēmas izklāstu, jo skolēni vēlas parunāt par šodienas mākslā aktuālo. Pedagoģes novērojušas, ka skolēniem patīkot arī tēmas par domāšanas veidiem, globalizāciju, par mākslu kopumā.

 

Kulturoloģija – 
ne visās skolās

Gatavoties konkursam skolēni varēja kulturoloģijas stundās. “Man kulturoloģija šķiet ļoti labs mācību priekšmets. Vēstures stundās mēs sevišķi daudz neuzzinām par kultūru dažādos laikmetos. Tad nu kulturoloģija aizpilda šo robu. Lielākoties gan jauniešus interesē šodienas kultūras norises, taču mani saista arī, kā kultūra vēsturiski attīstījusies,” saka L. Melne.

“Kulturoloģija ir vispārattīstošs mācību priekšmets. Tajā mācāmies izprast pasaules kārtību un sevi, attīstām erudīciju,” piebilst S. Kārkliņa.

Patlaban gan šo mācību priekšmetu māca ne visās skolās. Turklāt tas lielākoties ir izvēles mācību priekšmets. Taču skolās, kur izaudzināti konkursa uzvarētāji, kulturoloģija tomēr noteikta kā obligāta. Nautrēnos kulturoloģiju apgūst visi skolēni, kuri nemācās klasē ar matemātikas un dabaszinību novirzienu, bet Auces vidusskolā kulturoloģija jāapgūst visiem vidusskolēniem.

“Skolas vadība, uzskatot, ka vidusskolā ir pārāk maz humanitāro priekšmetu – kā obligāti ir tikai literatūra un vēsture –, nolēma, ka visiem vidusskolēniem, jāmācās arī kulturoloģija, “stāsta L. Vežuka. “Lielās ģimnāzijas skolēniem var piedāvāt arī filozofijas un ētikas stundas. Mums tādas iespējas nav.”

Skola arī pati var izvēlēties, kurās vidusskolas klasēs šo mācību priekšmetu piedāvāt. Aucē to mācās visus trīs vidusskolas gadus, bet Nautrēnos ir viena stunda 10. klasē, bet divas stundas 11. klasē. Centralizētā eksāmena kulturoloģijā nav, bet var kārtot tā saucamo skolas eksāmenu. Nautrēnos ik gadu savas zināšanas kulturoloģijā eksāmenā vēlas pierādīt divi līdz pieci skolēni. Aucē gan pagaidām neviens skolēns to nav kārtojis, jo augstskolas, uzņemot studentus, neprasa, lai būtu vērtējums šajā eksāmenā. LKA izstrādājusi pati savu testu, kas jāpilda potenciālajiem akadēmijas studentiem.

 

Uzziņa

Konkursā “Latvijas kultūras kanons 21. gadsimta jaunietim” pirmo vietu ieguva Nautrēnu vidusskolas skolnieces – Laura Melne, Vizma Boļše un Guna Barkāne. Otrā vieta – Auces vidusskolas skolniecēm – Lāsmai Vilniņai, Signei Kārkliņai un Sintijai Kārkliņai. Trešo vietu ieguva Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieces Zane Radžēle, Sandija Veipa un Kristīne Korņilova.

2012. gadā kulturoloģiju apguva 22 000 skolēnu 287 Latvijas vidusskolās (valstī kopumā pērn bija 362 vidusskolas). Mācību priekšmeta paraugprogrammā paredzētas 105 kulturoloģijas stundas, taču skolas vadība var izlemt, vai tai atvēlēt 70 vai 240 stundu.

 

Jaunieši par Kultūras kanonu

Citāti no skolēnu iesūtītajiem darbiem

“R. Pauls nav tiesīgs būt kanonā, jo pārkrievojis dziesmas, tās vairāk pazīst kā Pugačovas dziesmas.”

“Kapusvētki jāizņem no kultūras kanona, jo tas ir pašsaprotami – godināt mirušos.”

“Izņemt no kanona visas baznīcas, jo tās atgādina par latviešu apspiešanu.”

“Kanonu vajadzētu ik pēc laika papildināt, piemēram, ik pa 10, 20 gadiem, pieliekot klāt tās vērtības, kas būs radušās.”

“Kanona funkcija ir neitralizēt globalizācijas ienestās tradīcijas un svētku dienas latviskajā kultūrā. Mūsuprāt, šodien Latvijā strauji ieviešas dažādi citu tautu svētki, tradīcijas. Kanons ir vajadzīgs, lai mēs nepiemirstu arī latvisko.”

Ko jaunieši ieteica iekļaut Latvijas kultūras kanonā (daži piemēri)

Mārtiņa Brauna dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Zigmara Liepiņa rokoperu “Lāčplēsis”.

Lāpu gājienu un svecīšu nolikšanu krastmalā 11. novembrī. Margaritu Stārasti, Maiju Tabaku, Aglonu, Raiņa un Aspazijas vēstules, filmas “Rīgas sargi” (aptuveni 40 procentu atbalsts), “Ilgais ceļš kāpās” un “Rūdolfa mantojums”.

Ko jaunieši ieteica izņemt no Latvijas kultūras kanona (daži piemēri)

Suitu kultūrtelpu, jo tā esot tikai ļoti lokāla neliela katoļu kopiena, Ēriku Ādamsonu, Uldi Bērziņu, filmas “Šķērsiela”, “Ceplis”, “Vai viegli būt jaunam”, mopēdu “Rīga 12”, Dzintaru koncertzāli, stulpiņu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+