Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2013
Drukāt

Kultūras ministre mudina apzināties, ka mūzika veicina radošumu

foto - Letafoto - Leta

Mūzikas mācība pamatizglītībā ir nepieciešama, uzskata kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), akcentējot, ka ir svarīgi apzināties arī to, ka mūzika veicina radošumu, kas ir vitāli nepieciešams radošajā ekonomikā valsts izaugsmei.

“Latvijai kā mazai nācijai ir būtiska kultūras attīstība ilgtermiņā. Dziesmusvētku tradīcija ir viens no mūsu kultūras stūrakmeņiem, ko par pasaulē unikālu un aizsargājamu fenomenu atzinis arī UNESCO. Mūsu uzdevums ir šo unikalitāti nosargāt un saglabāt, nodrošinot attiecīgu latviskās kultūras attīstībā balstītu izglītības sistēmu,” pauda Jaunzeme-Grende.

Jau ziņots, ka 24 XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti iesnieguši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā lūdz saglabāt līdzšinējo mūzikas mācību priekšmeta statusu pamatizglītībā.

“Dziesmusvētki ir Latvijas nacionālā bagātība, kas ir starptautiski atzīta un ietverta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras manipulācijas ar mācību stundu skaitu mūzikai pamatizglītībā, pieļaujot tā samazinājumu, var apdraudēt turpmāko šīs tradīcijas attīstību,” sacīts vēstulē premjeram.

Svētku virsdiriģenti norāda, ka pamatizglītības paraugprogrammā līdz šim bija noteiktas divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6.klasei un vismaz viena – līdz 9.klasei. Pēc mūzikas mācīšanas ekspertu domām, tas ir nepieciešamais minimums, kas ļauj cerēt, ka Dziesmusvētku tradīcija saglabāsies un latviešus arī turpmāk varēs saukt par dziedātājtautu.

Diriģenti min, ka pret patlaban esošo mācību priekšmetu plānu pedagogi neesot, ko nevarētu teikt par jauno piedāvāto. Viņuprāt, esošā paraugplāna priekšrocības atzīstot arī paši tā veidotāji, jo tas tiekot piedāvāts vien ar nelielām izmaiņām.

Virsdiriģenti savā vēstulē premjeram lūdz šogad apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, iekļaujot tikai līdzšinējo pamatizglītības paraugprogrammas variantu ar dažām nepieciešamajām izmaiņām, kas saglabā mūzikas mācīšanai nepieciešamo stundu skaitu nedēļā.

Tāpat tiek minēts, ka šķietamas skolu autonomijas vārdā var tikt apdraudētas visiem vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas. Tas radot arī nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem, jo standartos ietvertās prasības skolēniem minētajā projektā netiek mainītas. Līdz ar to skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību.

Vēstulē tiek norādīts, ka līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija nav pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.

Vēstulē izteikts aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai un ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) rūpīgi sekot līdzi mūzikas mācīšanas kvalitātei, sekmējot muzikālo prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai Latvijā saglabātos tradicionālā a cappella dziedāšana, kā arī skolēnu vēlēšanās un spēja dziedāt koros.

Vēstuli parakstījuši tādi zināmi diriģenti kā Ints Teterovskis, Māris Sirmais, Gido Kokars, Arvīds Platpers, Ivars Cinkuss un citi.

Jau vēstīts, ka izglītības iestādēm būs iespēja izvēlēties starp diviem mācību priekšmetu un stundu plāna variantiem – līdzšinējo un alternatīvo -, kas paplašina skolas izvēles iespējas organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm, paredz jūnija sākumā Ministru kabineta komitejā atbalstītie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+