Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. maijs, 2012
Drukāt

Kultūras ministre teikusi vienu, bet viņas padomnieki – citu


padomnieki_ts_10

Galvenais nosauktais iemesls, kāpēc kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atlaidusi savus padomniekus, bijušos kultūras ministrus Intu Dālderi un Sarmīti Ēlerti, saistīts ar atklātībā paustajiem atšķirīgajiem viedokļiem par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanu.

 

Tā ministre paziņoja vakar abiem padzītajiem un preses pārstāvjiem. Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis “Latvijas Avīzei” gan uzsvēra, ka šo ministres argumentu uzskata par sadomātu un aiz matiem pievilktu. Savukārt pēc sarunām politikas kuluāros var spriest, ka atlaišanā nozīmīga loma bijusi arī politiskiem motīviem.

 

Padzītie nejūtas vainīgi

“Bija izveidojusies situācija, kad es kā ministre teicu vienu, bet mani padomnieki – citu,” skaidrojot savu lēmumu, “LA” uzsvēra Ž. Jaunzeme-Grende. Proti, atsaucoties uz vairākkārtējām sarunām ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku, ministre nenogurusi kultūras ļaudīm stāstījusi, ka atgriešanās pie VKKF iepriekšējā daudzu par labu atzītā modeļa – no akcīzes nodokļa ieņēmumiem – nav iespējama, bet padomnieki tikpat noteikti apgalvojuši pretējo, šādi radošajos cilvēkos viešot liekas cerības. “Es runāju par reālām lietām, ko var sasniegt. Turklāt mums ir palicis ļoti maz laika, tieši tāpēc ir tik svarīga šī izšķiršanās – kādā veidā tieši notiks VKKF finansēšanas modeļa maiņa,” teica ministre.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis “LA” atzina – lai gan valdības deklarācijā ir iekļauta apņemšanās pakāpeniski atjaunot VKKF finansējumu un izvērtēt iespēju nodrošināt tā neatkarību, valdības pozīcija ir tāda, ka pašreizējā situācijā speciālo budžetu atjaunošana nebūtu pieļaujama. Premjers sola – “tiklīdz budžeta situācija atļaus, valdība atgriezīsies pie diskusijas par labāko VKKF finansējuma modeli”.

Savukārt abiem padzītajiem padomniekiem par VKKF finansēšanas modeļa maiņu ar Ž. Jaunzemi-Grendi bijusi tikai viena diskusija. “Mums pārmet, ka valdībā diskutējām par atgriešanos pie vecā VKKF finansēšanas modeļa. Pat tad, ja tas šobrīd vēl nav iespējams, tāpēc jau nav jāatsakās no mērķa,” pauda S. Ēlerte. Tāpēc neesot nekas neparasts, ka padomnieki par to runājuši ar kultūras jomas pārstāvjiem.

 

“Ministres argumentācija īsti neatbilst konkrētajai situācijai,” uzsvēra I. Dālderis. “Būt par ministres padomniekiem bija svarīgs darbs, ko abi veicām pēc labākās sirdsapziņas. Protams, tā ir ministra izvēle, kādus padomniekus izvēlēties, tomēr nav skaidrs, vai izvēlēts labākais situācijas risinājums,” izteicās S. Ēlerte.

 

Jāpiebilst, ka abiem šis bija algots amats ar konkrētu atlīdzību mēnesī – 800 latiem pirms nodokļu nomaksas.

Abi nu jau bijušie padomnieki uzsver, ka nejūtas tā, it kā būtu snieguši ministrei sliktus padomus, jo tad taču “ministre viņiem būtu likusi par to manīt”. S. Ēlertei vislielākais gandarījums esot par paveikto programmas izstrādē sabiedrības integrācijas jomā. Savukārt I. Dālderim prieks, ka ministres padomnieka statusā viņam izdevies turpināt sarunas par kompetences centru izveidi profesionālās mākslas izglītības jomā un saistībā ar valsts kapitāldaļu pārvaldīšanu kultūras institūcijās.

Daudzos neizpratni radīja veids, kā abi eksministri uzzināja par savu gaidāmo atlaišanu, – no LTV raidījuma “Panorāma”, kurā ministre sniedza telefonisku interviju. Aizkulisēs tas tiek skaidrots ar informācijas noplūdi no Kultūras ministrijas, kurā, iespējams, varētu būt vainojams kāds aizvainots darbinieks. Pati Ž. Jaunzeme-Grende, vaicāta par šādu īpatnēju informēšanas veidu, atzina, ka uzskatījusi par vajadzīgu tomēr atbildēt uz tiešu žurnālista jautājumu: “Pēc rakstura īpašībām tāda nu es esmu – tieša, atklāta, demokrātiska.”

 

Viedokļiem jāsakrīt

Ž. Jaunzeme-Grende teic, ka pati tik daudz nesaista notikušo ar politiskām lietām, tomēr atzīst, ka “tas ir unikāls gadījums, kad ministrs no kādas partijas uzaicina par saviem padomniekiem citas partijas profesionāļus”. To, ka lēmums saistīts ar ļoti daudziem apstākļiem, to starpā politiskiem, “LA” atzina Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars. No aizkulišu avotiem zināms, ka lēmums par padomnieku atlaišanu pieņemts, piektdien viņam viesojoties pie tobrīd vēl sasirgušās ministres mājās. Viņa pati atzīst, ka slimības laikā sazinājusies ne vien ar partijas biedriem, bet arī daudziem kultūras darbiniekiem, kuri pauduši viņai atbalstu – it sevišķi tas bijis jūtams no mūsu kultūras “dūžu” puses.

“Patiesībai atbilst tas, ka arī daudzi kultūras vides cilvēki bija neapmierināti ar šo padomnieku, it sevišķi Sarmītes Ēlertes, darbību.

 

Bet būtiska jau ir nevis kaut kādas vainas meklēšana, bet gan ministres vēlme izveidot komandu, kas varētu darboties tiešām saliedēti. Cilvēki no citas partijas ar zināmā mērā atšķirīgiem politiskiem uzskatiem tomēr nevar pilnā mērā veikt šīs funkcijas, kuru vidū ir arī iespēja partijai sadarboties ar ministriju.

 

Tas nenozīmē, ka ministres padomniekiem noteikti jābūt NA biedriem, tomēr viedokļiem dažādos jautājumos ir jāsakrīt,” vaicāts par iespējamu politisku motivāciju abu eksministru atlaišanai, sarunā ar “LA” uzsvēra R. Dzintars.

Abi atlaistie padomnieki ir “Vienotības” biedri un premjera V. Dombrovska padomnieki. “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, “LA” vaicāts par iespējamu šīs partijas reakciju uz abu eksministru padzīšanu, teica, ka par to tikšot lemts partijas valdes sēdē.

To, kas būs jaunie kultūras ministres padomnieki, uzzināsim tuvāko nedēļu laikā. Taču jau šobrīd skaidrs, ka ministre tos izvēlēsies gan konsultācijās ar Kultūras aliansi, gan arī daudz ciešākā kopdarbībā ar Nacionālo apvienību.

“Tagad mēs runāsim ar kultūras cilvēkiem, kādam šim padomnieku korpusam jābūt, kā arī par to, kas kultūrai tieši nepieciešams,” uzsvēra Ž. Jaunzeme-Grende. Pēc R. Dzintara vārdiem, principus, pēc kādiem būtu jāveido jaunā ministres komanda, apsprieda NA ārkārtas valdes sēdē pagājušās nedēļas beigās. “Tā kā partija redz, ka situācija ir tiešām nopietna, tā gatava uzņemties zināmas vidutājas lomu starp konfliktējošajām pusēm. Jaunajai komandai jābūt spējīgai izpildīt ministres mērķus kultūras nozarē. Tātad – dabūt vairāk naudas kultūrai, tomēr spēt atbildēt arī uz jautājumu, kādu labumu dažādu kultūras nozaru finansēšana sniedz tautai. Birojam jāspēj savā darbībā saskaņot šīs intereses,” norāda R. Dzintars.

 

Svarīgi esot, lai ministres jaunie padomnieki spētu baudīt uzticēšanos, kādu sniedz darbošanās vienā virzienā. Tādēļ, pēc viņa domām, jauno ministres padomnieku vidū vienam vajadzētu būt kultūras cilvēkam un aktīvam NA biedram un vienam – Kultūras alianses izvirzītam.

 

Visā lielajā brēkā un neskaidrībās ap Ž. Jaunzemes-Grendes padomnieku atlaišanas motivāciju gan tiek aizmirsts vēl viens apstāklis, iespējams, ministrei vieglāk veiktos ar komunikāciju ar kultūras ļaudīm, ja viņa kritiskos jautājumus būtu pārrunājusi ar Nacionālo kultūras padomi (NKP), kuras sastāvs pie viņas nonācis mantojumā vēl no iepriekšējās ministres Sarmītes Ēlertes laikiem. Kā “LA” atzina NKP priekšsēdētājs dzejnieks Sergejs Timofejevs, ministre ar NKP tikusies tikai vienu reizi – iepazīšanās vizītē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+