Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. oktobris, 2014
Drukāt

Kultūras ministrija izstrādājusi plānu kultūras darbinieku algas palielināšanai (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Izvērtējot pētījumu par atalgojuma atšķirībām Baltijas valstu profesionālajās kultūras iestādēs, Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi priekšlikumus par atalgojuma palielinājumu kultūras organizāciju darbiniekiem.

KM informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem atalgojuma sistēmas attīstībai kultūras nozarē” iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien.

Nepieciešamais papildu finansējums no 2015. līdz 2017. gadam katru gadu valsts budžeta apakšprogrammā “Mākslas un literatūra” ir 940 326 eiro, valsts budžeta programmā “Kultūrizglītība” – 679 631 eiro, valsts budžeta programmā “Kultūras mantojums” – 1 279 688 eiro. Saskaņā ar Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam “Radošā Latvija” laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam plānots veikt nākamos pasākumus atalgojuma sistēmas attīstībā kultūras nozarē.

Ministrija izpētījusi, ka mākslinieku vidējais atalgojums Latvijas teātros pašlaik ir par 12,3% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013. gadā, kas bija 766,00 eiro mēnesī, koncertorganizācijās – par 3,3% mazāks, operā – par 16,9% lielāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā. Pārējā personāla atalgojums Latvijas teātros ir par 33% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013.gadā, koncertorganizācijās – par 9,4% mazāks, operā – par 31,3% mazāks.

Muzeju nozarē 2014. gadā speciālistu vidējais atalgojums ir par 19,4% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013.gadā, bet pārējā personāla vidējais atalgojums ir par 51,6% mazāks. Bibliotēku nozarē speciālistu vidējais atalgojums ir par 7,2% lielāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013. gadā, bet pārējā personāla – par 45,9% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013.gadā.

Pārējo kultūras iestāžu – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Kultūras informācijas sistēmu centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Nacionālā arhīva – speciālistu vidējais atalgojums 2014. gadā ir par 10,8% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013. gadā, pārējā personāla – par 50,3% mazāks. Kultūras nozares izglītības iestādēs 2014. gadā speciālistu vidējais atalgojums ir par 32,2% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013.gadā, bet pārējā personāla – par 52,9% mazāks nekā vidējā bruto alga Latvijas sabiedriskajā sektorā 2013. gadā.

KM iniciatīva paredz laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam pielīdzināt koncertorganizāciju kora mākslinieku un orķestra mūziķu atalgojumu, kā arī teātru tehnisko darbinieku un pārējā personāla atalgojumu Latvijas Nacionālās operas mākslinieku, tehnisko darbinieku un pārējā personāla atalgojuma līmenim. Muzeju speciālistu atalgojumu mēnesī plānots palielināt līdz 90% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem, muzeju pārējam personālam – līdz 60% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem. Skolu speciālistu atalgojumu mēnesī plānots palielināt līdz 90% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem, skolu pārējam personālam – līdz 60% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem.

Lai izdarītu secinājumus par atsevišķu kultūras jomas profesiju atalgojuma konkurētspēju Baltijas valstu kontekstā, KM sadarbībā ar kompāniju “Civitta Latvija” veica pētījumu un atalgojuma analīzi Baltijas valstu un pašvaldību profesionālajās koncertorganizācijās, teātros, operas un baleta teātros. Tā dati liecina, ka Igaunijas kultūras organizāciju mākslinieciskais personāls saņem Baltijas valstīs lielāko atalgojumu gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi pret valsts sabiedriskā sektora vidējo atalgojuma līmeni, Latvijā – otru lielāko, Lietuvā – trešo lielāko. Gan Igaunijā, gan Latvijā līmenis vidēji ir salīdzināms ar sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu, bet Lietuvā tas ir daudz zemāks.

Salīdzinoši vislabāk atalgotie kultūras organizāciju darbinieki ir operas, baleta mākslinieki un orķestru darbinieki, jo gan Latvijā, gan Igaunijā mākslinieciskā personāla vidējais atalgojums šajās organizācijās ir vienlīdzīgs vai augstāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, bet pārējās kultūras organizācijās tas ir zemāks. Igaunijā un Lietuvā situācija kultūras organizāciju tehniskā personāla atalgojumā ir līdzīga mākslinieciskajam personālam, taču Latvijā tehniskais personāls saņem daudz zemāku atalgojumu par māksliniecisko personālu.

No darba ņēmēju atalgojuma apmierinātības anketas rezultātiem secināms, ka Latvijā lielāka respondentu daļa ir pilnībā neapmierināti ar savu atalgojuma līmeni, savukārt Lietuvā un Igaunijā apmierinātība ir vidēja.

KM iesniegusi Finanšu ministrijā jauno politikas iniciatīvu sarakstu prioritārā secībā, tostarp administratīvās kapacitātes pasākuma “Drošumspēja” ietvaros, kas paredz papildu finansējumu valsts budžeta programmu ietvaros. Pasākuma “Drošumspēja” mērķis ir saglabāt nozares speciālistus KM padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās KM ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī izlīdzināt atalgojumu nozarē.

Jau vēstīts, ka ar atalgojuma atšķirībām Baltijas kultūras jomas pārstāvjiem KM nolēma iepazīties, tamdēļ ka neadekvātā atalgojuma dēļ jo īpaši skatuves jomas profesionāļi labākas peļņas meklējumos dodas uz ārzemēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Galvenais ir naudu ekonomēt. Šoreiz ne par ministrijas darbinieku algām ,bet par ministrijai pakļautām skolām. Kad beidzot apvienos Doma skolu, Dārziņa skolu un baleta skolu. Noteikti būtu ekonomija. Kaut vai administrācijas un apkalpojošā personāla izmaksās. Mācību līmenis skolā ir augsts. Varbūt varētu mainīt uz labāku pagalma un kopīgo iekštelpu noformējumu. Vajadzētu iesaistīt mākslas akadēmijas vides dizaina, kultūras koledžas, Rozentāla mākslas skolas u.c. (ministrijas aprūpē esošas) audzēkņus, lai viņi ar savām idejām, kursa vai diplomdarbiem, palīdz uzlabot skolas noformējumu.

  2. valsts budžeta programmā “Kultūrizglītība” – 679 631 eiro– tas nu gan izskatās smieklīgi

  3. Kadu pienesumu vini dod ekonomikai-ja doma par algu palielinasanu-?

Draugiem Facebook Twitter Google+