Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. augusts, 2012
Drukāt

Kultūras ministrija pētīs autordarbu kopēšanas paradumus

Foto - LETAFoto - LETA

Kultūras ministrija šonedēļ sākusi pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Kā aģentūru LETA informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa, pētījums tiek veikts, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 2012.gada 2.maija spriedumu nesēja atlīdzības lietā.

Iedzīvotāju paradumu izpēte nepieciešama nesēja atlīdzības tiesiskā regulējuma izvērtēšanai.

Par likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanas paradumiem klātienē tiks aptaujāti 1000 dažāda vecuma Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotājiem uzdodamo jautājumu saturs tika apspriests Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā, kurā iekļauti gan nesēja atlīdzības maksātāju, gan tās saņēmēju, kā arī darbu izmantotāju pārstāvji.

Pētījumā plānots noskaidrot, vai un cik lielā mērā iedzīvotāji likumīgi iegūtus autordarbus pārraksta uz citiem informācijas nesējiem, lai izveidotās kopijas izmantotu personiskai lietošanai. Tāpat tiks noskaidrots, kādā apjomā dažāda veida informācijas nesēji un iekārtas tiek izmantotas tādu darbu ierakstīšanai, par kuriem nesēja atlīdzība nav jāmaksā, piemēram, paša radīto darbu ierakstīšanai.

Kultūras ministrijas pētījums ir vērsts uz iespējami objektīvu datu iegūšanu par to, kādiem mērķiem un kādā apjomā iedzīvotāji izmanto dažāda veida informācijas nesējus un iekārtas.

Saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu nesēja atlīdzība ir jāmaksā tikai par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu “pirātisma” radīto zaudējumu kompensēšanai.

Pētījuma rezultāti sagaidāmi šā gada septembra pirmajā pusē.

Iedzīvotāju paradumu izpēte nepieciešama nesēja atlīdzības regulējuma, tostarp personiskai lietošanai veiktajai kopēšanai izmantojamo tukšo materiālo nesēju un iekārtu sarakstu, izvērtēšanai. Šo sarakstu pārvērtēšana atbilstoši ST spriedumam jāveic līdz šā gada 1.novembrim.

Jau ziņots, ka 2.maijā ST pasludinātais spriedums paredz, ka valdībai būs jāpapildina saraksts ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Pēc četru autortiesību organizāciju pieteikuma tiesa valdības noteikumos ietverto sarakstu atzina par neatbilstošu Satversmes 113.pantam, kas nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka Ministru kabinets ir ierobežojis objektu sarakstu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, neiekļaujot tajā visas funkcionāli līdzīgās iekārtas. Piemēram, noteikumi neattiecas uz zibatmiņām, ārējiem cietajiem diskiem, mobilajiem tālruņiem, jaunākās paaudzes mūzikas atskaņotājiem ar iebūvētu atmiņu un citiem datu nesējiem. Tas aizskar autoru tiesības uz īpašumu un autortiesībām.

Valdībai līdz šā gada 1.novembrim jāpārvērtē nesēju un iekārtu saraksts atbilstoši tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.

Kā ziņots, ar pieteikumu ST pērn vasarā vērsās četras biedrības – “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība”, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, Latvijas Kinoproducentu asociācija un Latvijas Profesionālo aktieru apvienība.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+