Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. augusts, 2015
Drukāt

Kultūras ministrija: PVN piemērojams tikai komercizklaides pasākumu biļetēm (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir piemērojams tikai komerciālu izklaides pasākumu ieejas biļetēm, uzskata Kultūras ministrija (KM).

Kā aģentūru LETA informēja KM pārstāve Dagnija Grīnfelde, attiecībā uz operas, teātru un klasiskās mūzikas koncertu biļetēm to vidējo cenu analīze liecina, ka tās jau šobrīd ir salīdzinoši augstas pret mājsaimniecību maksātspēju un izdevumiem kultūras pakalpojumiem. Kultūras pasākumu aplikšana ar PVN radītu problēmas lielām sabiedrības grupām kultūras pakalpojumu pieejamībai.

Par konkrētiem risinājumiem attiecībā uz kultūras institūcijām un pakalpojumiem, kuru sniegtos pakalpojumus varētu aplikt ar PVN, šobrīd norisinoties aktīvas KM, Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta konsultācijas.

Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums pārskatīt atbrīvojuma no PVN piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā, piemēram, daļai izklaides komercpasākumu.

Šobrīd no PVN maksājumiem ir atbrīvotas teātra un cirka izrādes, koncerti, bērniem paredzētie sarīkojumi, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumi un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, kā arī valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi un šo institūciju rīkotie kultūras un kultūrizglītības pasākumi. Tāpat PVN nemaksā par bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumiem.

Atbilstoši pašreizējam regulējumam atbrīvojumus no PVN iepriekš minētajiem kultūras pakalpojumiem piemēro arī tādas organizācijas, kas nav publiskas personas, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

Tādējādi, ja neizpildās šie nosacījumi, minētajiem kultūras pakalpojumiem ir piemērojama PVN standartlikme. Līdz ar to, ja pasākuma rezultātā peļņa ir radusies, tad, lai piemērotu atbrīvojumu no PVN, šo gūto peļņu nedrīkst sadalīt tās dalībniekiem, akcionāriem vai jebkuram citam. Gūto peļņu ir jāizmanto šādu neapliekamu kultūras pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai vai to uzlabošanai. Savukārt, ja uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu no kultūras pasākumu rīkošanas un iegūtā peļņa tiek sadalīta starp uzņēmuma dalībniekiem, tad šo pasākumu ieejas maksā ir iekļaujams arī PVN.

Šobrīd var pieņemt, ka, izmantojot pastāvošo normatīvo regulējumu, PVN atbrīvojumu varētu piemērot arī dažādu izklaides komercpasākumu organizētāji, kurus atbilstoši Kultūras institūciju likuma normām var uzskatīt par kultūras institūcijām, norāda FM. Tādējādi PVN atbrīvojuma piemērošanas joma šobrīd ir noteikta diezgan plaša. Sašaurināt PVN atbrīvojuma piemērošanu varētu attiecībā uz tādu kultūras institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, kas organizē izklaides komercpasākumus. Līdz ar to būtu nepieciešams izvērtēt tiesisko regulējumu kultūras jomā un KM noteikt tās kultūras institūcijas, kuru sniegtajiem kultūras pakalpojumiem būtu piemērojams atbrīvojums no PVN.

Ja izklaides komercpasākumiem noteiktu PVN maksājumu, tad nākamo trīs gadu budžetos tas ienestu 3,1 miljonu eiro katru gadu.

Par šo priekšlikumu vēl turpināsies diskusijas nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā gan valdībā, gan Saeimā, kā arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Es jau tā ar savu pensiju par darbu valsts kultūras institūcijās vidējā vadošā personāla līmenī Pamatā apmeklēju bezmaksas pasākumus. Teātra biļeti labi ja reizi mēnesī, kad nav apkures sezona. Valdībai jādomā, kā dot iespēju cilvēkiem vairāk pelnīt, tad arī nodokļu būs vairāk. Pie šīs sistēmas brauks tik prom, algas ir nožēlojamas.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+