Kultūras socioloģe: Nepieciešams veikt revīziju kultūrā, lai saprastu svarīgāko 0
Tuvākajos gados sagaidāma Latvijas kultūras kanona papildināšana un popularizēšana, un, kā uzskata kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, lai lemtu, ar ko kanons tiks papildināts, ir jābūt plašām diskusijām, lai redzētu sabiedrības reakciju.
Kā aģentūrai LETA pauda Beitnere, ir svarīgi veikt revīziju savā kultūrā, lai saprastu, kas mums ir pats svarīgākais, jo tādā veidā būtu iespējams izcelt vairākas nozīmīgas lietas.
“Kanona pamatdoma ir atklāt tos artefaktus, ar kuru palīdzību mēs paši latvieši uzskatām, ka mūs var saprast cilvēki, kuri iebrauc Latvijā un grib palikt šajā valstī. Patiesībā tā ir runa par mūsu pašizpratni. Patlaban kanonā ietilpst vecā pašreprezentācijas izpratne, kurā parādās, ka esam kā agrāra sabiedrība, tādēļ, manuprāt, kanonu ir vērts pārskatīt,” norādīja Beitnere.
Viņasprāt, Kultūras ministrijas sāktais darbs ir ļoti svarīgs visos laikus, it sevišķi šobrīd, jo ir jāzina, kā mēs sevi saprotam.
Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa cer, ka Latvijas kultūras kanons pēc tā aktualizēšanas un papildināšanas gan stiprinās nacionālo identitāti, gan saliedēs sabiedrību. Beitnere uzskata, ka šādus izvirzītos mērķus izdosies sasniegt vien tad, kad iesaistītās puses būs rūpīgi visu izdiskutējušas. Tāpat liela nozīme būs medijiem, jo mediji var gan sašķelt sabiedrību, gan arī saliedēt, ja to vēlas.
“Kanons ir domāts kā integrācijas instruments, lai valstī iebraukušie cilvēki saprastu, kur nokļuvuši un kādas ir šīs sabiedrības vērtības. Katra labā griba ir apsveicama, jo ir ļoti svarīgi iedarbināt mūsu pašizpratni, kas patlaban ir iestrēgusi. Šobrīd daudzi jaunie mākslas darbi nepalīdz dziļākai sevis izpratnei un arī akadēmiskā vēsture nedod mums tos stāstus, lai mēs iegūtu savu mugurkaulu. Mūsu identitāti veido gan tas, kas nāk no ģimenes, gan arī tas, ko iedot izglītība un kultūra, un šī ir joma, kurā Kultūras ministrija daudz ko varētu darīt procesa labā,” klāstīja kultūras socioloģe.
Latvijas kultūras kanons ir izstrādāts 2008.gadā, un patlaban tajā ir pārstāvētas septiņas jomas, bet nākotnē tās iecerēts papildināt ar vēl trijām – vēsturi, zinātni un dabu. Beitnere minēja, ka būs jāskatās, kura paaudze gatavos kanona papildinājumu, jo arī viņu socializācijas pamatā ir tas, kā viņi redz un saprot, ko viņi piedāvā un izceļ. Par piemēru viņa minēja pirms dažiem gadiem izdoto grāmatu “100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā”, kurā netika iekļauta tāda latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe kā Lūcija Garūta. “Runa ir par pašizpratni. Nācija sevi saprot caur kultūras artefaktiem, un tas ir viens no palīgiem, kas veido pašizpratnes izmaiņas,” vēstīja kultūras socioloģe.
Lai arī ar kanonu var iepazīties jau vairākus gadus, ir sabiedrības daļa, kura nav par to informēta. Kultūras socioloģe uzsver, ka postmodernā sabiedrībā visi ir sadalīti arī pa mediju patēriņu groziem un gadījumā, ja kultūras kanons pēkšņi būtu publicēts “Kas Jauns” vai “Privātajā Dzīvē”, tad ļoti liela sabiedrības daļa par to uzzinātu. “Uzmanība tiek novirzīta uz citiem aplūkojamiem kanoniem. Kopš mēs esam neatkarīgi, mūsu uzmanība, pateicoties daudzajiem un dažādajiem medijiem, nepārtraukti ir saskaldīta un aizvirzīta. Mēs esam saskaldīti, tādēļ sabiedrībai arvien grūtāk ir par kaut ko vienoties,” skaidroja Beitnere.
Kā ziņots, Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa uzskata, ka Latvijas kultūras kanona līdz šim izstrādātā versija būtu aktualizējama un iedzīvināma, vienlaikus apvienojot divus mērķus – gan stiprinot nacionālo identitāti, gan saliedējot sabiedrību.
Sabiedrības zināšanas un informētība par kultūras mantojumu patlaban ir nepietiekamas, bet saliedētība var notikt tikai un vienīgi uz kopīgu vērtību pamata, kas arī veido piederības sajūtu valstij.
Lai īstenotu šo mērķi, darba grupa rosina veidot pastāvīgu starpinstitucionālu kultūras kanona padomi, kas izstrādātu tālāko kanona attīstības stratēģiju un prioritātes, kuras būtu nepieciešams finansēt, vadoties pēc uzrunājamās mērķauditorijas. Padome arī lemtu, cik bieži būtu papildināmas vai nomaināmas atsevišķas kanona sadaļas, jo laika gaitā ikvienā sabiedrībā rodas jaunas vērtības.
Darba grupa uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi kā prioritāti izvirzīt 2008.gadā tapušā kultūras kanona, kas balstīts 99 Latvijas kultūru raksturojošās vērtībās, rediģēšanu, bet būtu papildināms ar jaunām sadaļām par vēsturi, zinātni un dabu. Jaunās sadaļas, līdzvērtīgi kā esošā kanona versija, tiktu veidota pēc līdzīgiem kritērijiem, kurus noteiktu attiecīgās nozares eksperti. Tas ļautu plašāk un objektīvāk pozicionēt Latvijas unikālās vērtības, tās veiksmīgāk integrējot gan vietējās sabiedrības apziņā, gan arī pasaules kontekstā.
Saskaņā ar darba grupas iesniegtajiem priekšlikumiem laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam paveicami 18 uzdevumi, lai papildinātu un popularizētu kanonu. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam ir iezīmēts arī indikatīvs finansējums kultūras kanona iedzīvināšanai 0,89 miljonu latu apjomā.
