Mobilā versija
+0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
5. augusts, 2017
Drukāt

Ko, dzīvojot ārzemēs, darāt Latvijas labā? (17)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kristīne Lauriņa, 15 gadus nodzīvojusi Francijā, pirms mēneša pārcēlusies uz Latviju:
“Tiku strādājusi Eiropas Padomē kā asistente un sekretāre – tas bija mans darbs Latvijas labā. Nodibināju Strasbūras latviešu biedrību “Latvija–Elzasa”, lai koordinētu vietējās diasporas darbību, kā arī nodibināju latviešu bērnu svētdienas skoliņu. Tapa arī koris, kura nosaukums “Trejzemīte” nozīmē, ka tajā dzied latvieši no Francijas, Vācijas un Šveices, tātad – starptautisks koris. Pēdējo gadu laikā arvien spēcīgāk izjutu savas saknes Latvijā. Tāpēc pārliecināju gan savu vīru francūzi, gan abus bērnus pārcelties uz dzīvi Latvijas laukos.”

Ilze Salnāja-Verva no Igaunijas:
“Mums, ārzemēs dzīvojot, jāstāsta citiem par labo Latvijā, lai arī viņi vēlētos turp aizbraukt un to apskatīt. Vairākus gadus pēc kārtas mēs, Tartu latviešu biedrība, Latvijas valsts svētku nedēļā no 11. līdz 18. novembrim Tartu organizējam Latvijas nedēļu. Tad gan vietējiem medijiem, gan Tartu universitātei, gan dažādiem muzejiem sūtām informāciju, kurā stāstām igauņiem, kāpēc svinam.”

Ginta Veidere Zviedrijā:
“Jau septīto gadu dzīvoju Stokholmā. Darbojos Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļas valdē. Pulcējam latviešus ballēs, saviesīgos sarīkojumos, arī sporta pasākumos. Dejoju tautas deju kopā “Zibenītis”. Drīz Rimbo pilsētā būs kultūras diena, kur “Zibenītis” uzaicināts kā vieskolektīvs. Ik gadu Zviedrijā notiek baltiešu dienas, kurās mēs piedalāmies kopā ar lietuviešiem un igauņiem kā savu valstu kultūras vēstneši. Stokholmā ir arī latviešu koris un divi folkloras ansambļi.”

Austra Krēsliņa, dzimusi un augusi Zviedrijā:
“No 1992. līdz 2004. gadam es strādāju Zviedrijas radio latviešu redakcijā. Kopš 2004. gada esmu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Zviedrijā, tā ka strādāju investīciju piesaistē Latvijas valstij, bet dzīvoju joprojām Zviedrijā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Ņura no Pļavkiem Atbildēt

    Es beidzot sapratu! Mēs esam dir$ā tikai tāpēc, ka Latvijas galvgaļa smadzeņu krokas ir viscaur nagu sēnītes pārņemtas! Un neba ārzemju letiņi palīdzēs; visas cerības vien uz Dezinfekcja Center! Vot!

  2. laikam tā viš i! Atbildēt

    Aizstāvu aizbraukušos un jautāju: KO LATVIJA DARĪJA VIŅU LABĀ, LAI TIE NEBRAUKTU PROM????? NEKO! N E K O!! !Dombrovska paziņojums televīzijai: LAI BRAUC! MUMS IR DEMOKRĀTIJA…… Vajadzēja nedaudz – NORMĀLU ATALGOJUMU PAR PADARĪTO DARBU, VAIRĀK NEKO SĀKUMAM! Bet varturi NESTRĀDĀJA SABIEDRĪBAS LABĀ! Viņiem neinteresēja un NEINTERESĒ iedzīvotāju labklājība, bet INTERESĒ MULDĒŠANA BEZ KAUNA UN GODA! Īsti šausmoņi! Krievi gan savējiem maksā un viņi arī nebrauc prom no LATVIJAS! Tā kā ”dāvana” LATVIJAI 100-GADĒ var būt ĻOTI SATRIECOŠA………….

    • PSRS pareizi darīja, ka Jūs nelaida ārā. Paskaties, tagad nav robēžu un bēguļo šitie labuma meklētāji pa visām malām!

  3. Vai tad LATVIJA VEL PASTAV ,KAS TA PAR LATVIJU KUR VISS IR IZTIGOTS ,KUR IR KAUT KAS LABS TO KAD IZSALKUSO BADMIRAINO SUNU BARS CEL TIK NODOKLUS LIEN SVESOS NAUDAS MAKOS ,vid UZVEDAS KA #FASISTS FITLERS#MAN VIENALGA KAS NOTIKS AR TO latviju ,JO ZAGLU BANDA IR IZTIRGOJUSI VISU NU PALIKUSAS DRUMSTALAS TAS PASA ARI IZTIRGO ,TAD NU MAN NOSPLAUTIES TAPAT KA MUSU IEVELETAJIEM ZAGLIEM.

  4. Ta nu gan patriotisks raksts.Mūsu ievēlētie suņi,kuriem ir pilnīgi nospļauties par savu tautu un valsti var tikai priecāties,ka neko nedarot,valsts kasē ieripo rubulis.Un ka tautieši kas šo ievēlēto parazītu dēļ ir pametuši savu dzimteni,savas mājas,savus vecākus un pat bērnus,lai varētu samaksāt pa rēķiniem un pavilkt savu dzīvību,joprojām ienes valsts kasē ievērojamu summu,ko politiskie parazīti pamanās ļoti izšķērdīgi un savtīgi sadalīt savai labklājībai.Pats trīs gadus iestajoties krīzei pabiju ārpus LV,taču atgriezos un ne jau valsts dēļ,bet gan dēļ savas ģimenes.Šī valsts kopš neatkarības atgūšanas manas ģimenes un manis paša labā neko nav izdarījusi,vienīgais ko redzu,valsti atklātā veida izlaupa un tautai acīs skatoties atklāti tiek pateikts kur ir mūsu vieta un ka likumi ir tikai priekš mums domāti,bet labklājība tikai priekš politiskās blices.

    • …”kopš neatkarības atgūšanas” – un ko līdz tam brīdim valsts darīja Jūsu labā? Varbūt tie cēloņi šodienas problēmām tomēr ir meklējāmi tajā, ka saikne ar pirms-netkarības laikiem nekad jau īsti netika lauzta.

    • un pats sāci strādāt jo tu pats esi valsts.

  5. Ko Latvija darīja manā labā, lai man nebūtu jāaizbrauc -jāsadala ģimene, lai varētu normāli dzīvot un nomaksāt maksājumus un ārstniecību..??? un vēl tagad skatīs manu maku , no ka vēl nodokļus dabūt …

  6. Un ko Latvija ir darījusi manā labā?

  7. TA NAU LATVIJA.BET PASAULES ATKRITUMU SVALKA.KUR GRUZ VISU NEVAJADZIGOPRODUKCIJU.

    • Tie “atkritumi” Latvijā ir krievu kolonisti. Bet, nekas, mēs jūs vai no asimilēsim vai izmetīsim laukā — Krievijas mistkastē.

      • nezinamais ,nebaz viscaur un it visur tos KRIEVUS ,izverte nu ASINAINO ZABAKU BENDES,KURI NU ARI TAVE ZEMITI BRADA,TAGAD NU ASINAINIE SUNI SEVI ATTAISNO HIROSIMAS UN NAGASAKI BOMBARDESANA,JO REDZIET JAPANI NEKLAUSIJA ASINAINO SLEPKAVU PAVELEM,SKATIES KAD PATS NO SIEM SLEPKAVAM NORAUSIES PAR PURSLAM,tad dziedasi citu dziesmu.

      • ATVAINOJOS NEZINAMA KOMENTETAJAM ,ET MANS KOMENTARS DOMATS #ZINAMAJAM#

  8. tāda……vai tā kur daudz krievu

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+