Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Kultūrkapitāla fonds: cīņā par neatkarību. “LA diskusija”

Induļa Martinsona datorgrafikaInduļa Martinsona datorgrafika

Kontekstā ar valsts budžetu kultūras nozarei 2015. gadā Kultūras ministrija (KM) tuvākajā laikā Koalīcijas padomē un Ministru kabinetā gatavojas aktualizēt jautājumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa maiņu uz veidu, kas nodrošinātu tam iespējami lielāku finansiālo neatkarību no politiskās konjunktūras un lēmumiem.

2009. gadā fonda finansējums tika samazināts vairāk nekā par 70%, un faktiski šobrīd runa ir nevis par abstraktu līdzekļu palielinājumu, bet gan tuvošanos finansējuma līmenim, kāds bija 2006. – 2008. gadā, kad tas atbilstoši likumam pakāpeniski pieauga (6–7,6 milj latu, t.i., 2008. gadā tas bija aptuveni 11 milj. eiro, bet 2014. gadā – 7,4 miljoni eiro).

Tomēr ik pa laikam saistībā ar VKKF izskan dažādi jautājumi – piemēram, par caurspīdību tā darbā, par līdzekļu piešķiršanas un ekspertu izvēles principiem. “Kultūrzīmes” interesēja noskaidrot šo visu, kā arī to, kas varētu mainīties VKKF darbā jau tuvākajā nākotnē, ja kāds līdzekļu palielinājums tomēr būs, un vai gluži viss fonda darbā atkarīgs no naudas.

Par to “KZ” redakcijā diskutēja kultūras ministre Dace Melbārde, VKKF direktors Edgars Vērpe, VKKF padomes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Bratuškins, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas pārstāve Maija Pavlova, Vid­zemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” vadītāja Solveiga Boicova, Kultūras alianses un Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis Haralds Matulis.

Vajag politisku gribu


A. Bormane: – Cik zinu, Kultūras ministrija valdībai piedāvās atbalstīt finansējuma modeli ar triju gadu pārejas periodu, kas paredz ikgadēju fonda finansējuma pieaugumu vidēji par 2,68 milj. eiro, bet 2018. gadā atjaunot fonda finansējumu pilnā apmērā. Kādas ir iespējas īstenot šo modeli, jo iepriekšējās valdības uzstādījums, pēc kura VKKF finansējumam šogad jau vajadzēja būt vairāk nekā 11 milj. eiro, bet 2015. gadā – 14 milj. eiro, nav īstenojies?

D. Melbārde: – Mana attieksme nav mainījusies – esmu pārliecināta, ka visveiksmīgākais VKKF finansēšanas modelis ir iezīmētie nodokļi un visprogresīvākā situācija bija tad, kad VKKF tikko bija izveidots. Jebkuri eksperimenti pēc tam VKKF padarīja aizvien mazspējīgāku un aizvien vairāk attālināja no tā mērķa un labās prakses to finansēt no iezīmētiem nodokļiem, kas nav nekāds Latvijas izdomājums, bet ir izplatīta prakse mūsu kaimiņos un attīstītajās valstīs.

– Bet kas ir tas, ar ko jūs ejat uz valdību?


D. M.: – Valsts sekretāru sanāksmē šobrīd tiek apspriesti četri modeļi. No tiem KM kā veiksmīgāko piedāvā to, kas nozīmē pakāpenisku atgriešanos pie iezīmētajiem nodokļiem ar pārejas periodu līdz 2018. gadam, jo esam spiesti secināt, ka šī iniciatīva sasaucas ar diezgan sarežģītu 2015. gada veidošanas procesu. Šobrīd vienīgā institūcija, kura uzreiz ir pateikusi noteiktu “nē”, ir Finanšu ministrija. Skaidrs, ka VKKF finansēšanas modeļa maiņa pilnīgi un galīgi ir politisks lēmums. Nākamais mūsu solis ir Koalīcijas padome, kur šis jautājums jāskata. Mūs atbalsta Nacionālā apvienība, kuras programmā šis jautājums ir iekļauts.

E. Vērpe: – Pirms vēlēšanām nav neviena politiskā spēka, kas šo ideju neatbalstītu.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+