Atjaunojot pēdējos gados piemirsto praksi, Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) vakar bija saaicinājis preses pārstāvjus, lai izziņotu 2012. gada pirmā konkursa rezultātus. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Šogad tie piesaista sevišķu sabiedrības vērību, jo līdzās VKKF paša no budžeta saņemtajam finansējumam – konkursā tika dalīta arī lauvas tiesa no 800 tūkstošiem latu, kurus VKKF šoziem saņēma kā ziedojumu no VAS “Latvijas Valsts meži”.

VKKF vadītājs Edgars Vērpe uzsvēra, ka pēdējos gados drastiski samazinātā finansējuma dēļ fonds šā gada pirmajā konkursā spējis apstiprināt vien vidēji 17% pieteikto projektu, tā vērtējama kā katastrofāla situācija un pierādījums tam, ka paša fonda resursi ir izsmelti.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

No VKKF vadības puses izskanēja daudz jūsmīgu vārdu, kas bija adresēti “Latvijas valsts mežiem”, kuru ziedojuma dēļ šogad atjaunotas astoņas kultūras mērķprogrammas. No LVM mērķziedojuma bez šaubām ieguvēji šogad būs vesela virkne novadu radošo kolektīvu. Arī pateicoties LVM atbalstam, šogad varēs notikt “Latvijas koncertu” rīkotais Kamermūzikas festivāls un virkne Latvijas profesionālo teātru varēs veikt dažādus tehniskā aprīkojuma uzlabošanas darbus. Tāpat kopumā 120 tūkstoši latu tiks izdalīti Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes plānošanas reģioniem kultūras programmu īstenošanai.

Tostarp vēl nesen virkne Latvijā pazīstamu literātu pauda sašutumu par to, ka no LVM mērķziedojuma saņēmēju saraksta netaisnīgi izslēgta literatūras nozare. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu – kāds bija mehānisms, pēc kura tika noteikts, kādai jābūt LVM ziedojuma sadalei, LVM pārstāvis Tomass Kotovičs atbildēja, ka prioritātes formulētas sadarbībā ar KM un VKKF, un tās noteikti neesot LVM vienpersoniski diktētas.

“Mēs nemaz nemākam noformulēt tik smalkas prioritātes, mēs varam noformulēt, kā audzēt mežu,” pauda Kotovičs.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka ar laiku LVM prioritāšu saraksts varētu papildināties, šoreiz iekļaujot arī literatūru, LVM pārstāvis nenoliedz, ka šāda iespēja pastāv. “Taču prioritāšu nevar būt bezgalīgi daudz, jo tādā gadījumā kāda būs jāņem ārā.”

Galvenā un ļoti nepatīkamā vēsts – kā informēja VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas vadītājs Arno Jundze, VKKF šā gada pirmajā konkursā nav spējis atrast finansējumu publisko bibliotēku iepirkumam un Bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu žūrija”.

“Lielākā problēma ir, ka līdzās radošiem projektiem, kuru finansēšana ir likumā noteiktā fonda pamatfunkcija, mums visus šos gadus bijis arī jāfinansē liela mēroga projektu grupa, kas atkārtojas gadu no gada – piemēram, Dzejas dienas, pie tādiem pieskaitāma arī “Bērnu žūrija” un iepirkums publiskajām bibliotēkām. Taču tie nav rakstnieku radošie projekti, bet gan būtībā visas Latvijas kultūras projekti, kuriem finansējums būtu jāpiešķir no valsts budžeta,” pārliecināts A. Jundze. VKKF definētās prioritātes literatūras nozarē šobrīd ir radošās stipendijas un izdevējdarbība. “Dzejas dienām 2012 ” 6000 lati šogad piešķirti no LVM mērķ­programmas “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”, citādi – kas zina? Taču – vai “Bērnu žūrija” nav valstiski svarīgs pasākums vai norise? “Bērnu žūrija ir valstiski svarīga programma,” norādīja E. Vērpe. Kultūras ministres preses sekretāre Iluta Bērziņa, informēta par traģisko situāciju ar bibliotēku iepirkumu un “Bērnu žūriju”, uzsver, ka KM lūgto finansējumu – 1200 latus – “Bērnu žūrijai” esot piešķīrusi, citi pieprasījumi šobrīd neesot saņemti.

Šķiet pašsaprotami, ka tik šauras finansiālas rocības apstākļos kritērijiem, pēc kuriem konkrētiem projektiem tiek piešķirta nauda, vajadzētu būt sevišķi skaidriem un nepārprotamiem. Turklāt iespējams, ka finansējumu būtu vērtīgāk piešķirt lielāka mēroga visai sabiedrībai nozīmīgiem un nacionālo pašapziņu balstošiem projektiem, nevis sadrumstalot daudzos sīkos piešķīrumos.

Tad nerastos jautājums par to, cik būtiski visas Latvijas nacionālās rakstniecības kontekstā ir piešķirt naudu, piemēram, mazpazīstamiem dzejniekiem (piemēram, radošā’ stipendija Žoržam Uaļļikam jaunā dzejas krājuma “Redzu, dzirdu, klusēju” veidošanai). Varbūt lai jaunais censonis vispirms kaut cik pierāda sevi? Tāpat pārdomas raisa dāsnais atbalsts, kas šogad paredzēts vienam ar kultūru saistītam periodikas izdevumam – žurnālam “Rīgas Laiks”, kura administratīvajiem izdevumiem vien LVM atbalstītajā pro­grammā “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” atvēlēti 3000 latu. Salīdzinājumam – Latvijas Radošo savienību padomes kultūrpolitikas īstenošanai un visas kultūras nozares pārstāvniecībai atbalsts ir krietni mazāks – tikai 2000 latu. Starpdisciplināro projektu sadaļā līdzekļi (4600 Ls) piešķirti arī “Rīgas Laika” izdošanai krievu valodā.

Jāpiebilst, ka literatūras nozarē vienīgais profesionālais izdevums arī šogad būs “Latvju Teksti” (piešķīrums 8000 Ls). Niecīgu, bet tomēr finansējumu turpinās saņemt arī vairāki citu kultūras nozaru preses izdevumi – kā parasti, visdāsnāk dotētā ir “Studija” (10 000 Ls), taču 3000 latus ir saņēmis arī starpdisciplinārais žurnāls “Veto Magazine”.

Krietna tiesa no literatūras nozarei paredzētā finansējuma (7000 latu) tradicionāli tikusi Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī uzturēšanai.

VKKF padomes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa uzsver, ka runa ir nevis par konkrētiem piešķīrumiem, bet par valsts kultūrpolitikas prioritātēm kopumā, jo tikai beidzot ar KM sākusies saruna par to, kas reāli būtu jāveic, lai VKKF regulāri nebūtu jālāpa caurumi dažādās valsts kultūrpolitikas jomās. Fonda pārstāvji arī norāda, ka šobrīd kopā ar KM notiekot darbs pie fonda vidējā termiņa stratēģijas izstrādes. G. Laiviņa uzsver, ka būtiski ir atgriezties pie tā iepriekšējā finansēšanas modeļa ar piesaisti akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas stiprinātu fonda neatkarību no naudas devējiem. Uz jautājumu par to, vai tiek izskatīti vēl kādi varianti, jo pret speciālo budžetu atjaunošanu Finanšu ministrija izturas krasi noraidoši, E. Vērpe uzsver, ka tikpat labi VKKF finansējumu varētu piesaistīt arī KM budžetam, valsts iekšzemes kopproduktam vai kam citam, tomēr pārbaudītais modelis ar piesaisti akcīzes nodoklim būtu vislabākais.