Kultūra
Kultūrpolitika

Kultūru mīl katrs ceturtais? Ko atklāj pētījums par kultūras patēriņu0


Agrāk veikts pētījums liecina – kā dalībnieki Dziesmu un deju svētkos jebkad savā mūžā piedalījušies vai arī gatavojas to darīt 29% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt visiem visbiežāk šī iesaiste bijusi kā koru dalībniekiem.
Agrāk veikts pētījums liecina – kā dalībnieki Dziesmu un deju svētkos jebkad savā mūžā piedalījušies vai arī gatavojas to darīt 29% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt visiem visbiežāk šī iesaiste bijusi kā koru dalībniekiem.
Foto: Dainis Bušmanis

Absolūtais vairākums – 92% – Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piedalījušies vismaz vienā kultūras pasākumā vai aktivitātē. Taču pēdējos trijos gados novērojams, ka pieaug to īpatsvars, kuri kultūras pasākumus neapmeklē vispār – no 2007. līdz 2010. gadam tādu bijis 3 līdz 4%, taču no 2014. līdz 2017. gadam – jau 7 līdz 8%, lai gan absolūtos skaitļos šādu pret kultūru inerto skaits joprojām ir ļoti neliels.

Šie ir daži no secinājumiem jaunākajā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā”, ko Kultūras ministrijas uzdevumā veicis Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs, SKDS un biedrība “Culturelab”. Tā gaitā aptaujāti 1040 Latvijas iedzīvotāji, kā arī 651 kultūras organizācija un pasākumu rīkotāji, analizēti Centrālās statistikas pārvaldes, “Eurostat” un “Eurofound” dati, kā arī notikušas sešas fokusgrupu diskusijas ar dažāda vecuma Latvijas iedzīvotājiem.

Ārzemju vietā – reģionālais centrs

Pēdējā gada laikā 32% aptaujāto piedalījušies sešās līdz desmit dažādās kultūras aktivitātēs, 28% – vienā līdz piecās, ceturtdaļa – 11 līdz 15, 8% – pat 16 un vairāk, un vien 8% atbildējuši, ka nav piedalījušies nevienā. Pētījumā secināts, ka, salīdzinot ar laiku pirms trim gadiem, 2018. gadā kultūras pasākumus biežāk un tikpat, cik iepriekš, apmeklējušas teju divas trešdaļas jeb 62% iedzīvotāju, retāk – 1/3 aptaujāto.

Kā īpaši nozīmīgi vērtējami pētījuma secinājumi par reģionālo koncertzāļu darbību, jo, pirmajam intereses vilnim par tām noplokot, iespējams to izvērtēt objektīvāk. Izrādās, skepsei nav ne mazākā pamata, jo kultūras infrastruktūras attīstība reģionos ne vien palielinājusi auditoriju, bet radījusi tās dinamisku mobilitāti. Aptuveni puse norises apmeklē arī ārpus savas dzīves vietas vai arī izvēlas nebraukt uz ārzemēm, bet baudīt kultūru reģionālajā centrā.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu visās jaunuzceltajās koncertzālēs palielinājies apmeklētāju skaits.

Turklāt – ne vien uz kultūras pasākumiem, cilvēki labprāt apmeklē arī pašas ēkas un citas tur notiekošās norises – tātad dodas arī tikties, diskutēt, iepazīties.

Bauda, bet retāk nekā iepriekš

Pētījuma vadītāja, LKA prorektore zinātniskajā darbā profesore Anda Laķe norāda, ka kultūras patēriņu Latvijā ietekmē iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas neizbēgami ietekmē arī kultūras auditoriju – no 2008. līdz 2018. gadam kopumā tas sarucis par 12%, kas absolūtos skaitļos nozīmē gandrīz 260 000 iedzīvotāju zudumu.

Tāpat pēdējos gados no 18 līdz 22% pieaudzis par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars, kas kultūras organizācijām arī liek domāt par īpašām stratēģijām precīzi mērķēta piedāvājuma veidošanā.

Tajā pašā laikā Latvija joprojām ir viena no tām valstīm Eiropā, kur kopējais kultūras auditorijas apjoms aug (līdzīgas tendences arī Islandē, Šveicē – valstīs ar augstāko kultūras patēriņu Eiropā).

Ja mēra vidējo temperatūru kultūras patēriņa aktivitātēs, var secināt, ka vidēji viens cilvēks gadā apmeklē astoņas kultūras norises.

Tomēr amplitūda ir ļoti plaša, jo ir arī cilvēki, kas apmeklē līdz 22 pasākumiem. Savukārt jaunieši gadā dodoties vidēji uz desmit pasākumiem.

Raugoties uz apmeklēto aktivitāšu spektru, var secināt, ka vislielākā auditorija joprojām ir pagastu, pilsētu un novadu svētkiem, tad seko kultūras vietu apmeklēšana u. c. Tomēr ir arī dažas tendences, kas satrauc un raisa pat zināmu neizpratni – pēdējos desmit gados diezgan būtiski samazinājies grāmatu lasītāju (par 17%), bibliotēku apmeklētāju (par 7%) un kultūras pārraižu skatītāju īpatsvars.

Toties palielinājies pilsētas svētku, atrakciju parku un populārās mūzikas koncertu apmeklētāju īpatsvars. Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, 44% aptaujāto gan teikuši, ka apmeklē kultūras pasākumus tikpat bieži kā iepriekš, bet 18% – ka biežāk. Turklāt novērojams, ka lielākajai daļai ir ļoti daudzveidīgas kultūras intereses.

Ja runa par katram tik dārgā brīvā laika pavadīšanu, tad kultūras pasākumu apmeklēšanu kā mīļāko nodarbi gan pieminējis tikai katrs ceturtais. Atpūtai veltītajās stundās visvairāk tiek skatītas televīzijas pārraides vai filmas (72%), vai arī mājās vienkārši atpūšas, guļ (52%), klausās mūziku.

Viens no secinājumiem ir, ka daudz cilvēku joprojām bauda kultūru, bet dara to retāk nekā iepriekš. Tas, ka pasākumu apmeklēšanas biežums un regularitāte ilgtermiņā samazinās (18% apmeklē biežāk nekā pirms trim gadiem, bet 33% – retāk un 44% – tikpat bieži), rosinājis secināt, ka tieši auditorijas kvantitatīva saglabāšana un personiskās intereses vairošana par kultūru nākotnē būs būtiski izaicinājumi kultūras organizatoru priekšā.

Anda Laķe uzsver – kultūras un mākslas organizāciju loma mainās, un, piesaistot jaunu auditoriju, jāņem vērā, ka cilvēki gaida, lai mākslas produktā tiktu integrētas papildu aktivitātes, interaktīvas lietas.

Barjera – sociālā izolētība

Svarīgi rādītāji, kas ietekmē kultūras patēriņu, ir materiālās iespējas, bērnu esamība, dzīves vietas tuvums kultūras norisēm. Novērota arī saistība – tie, kas paši aktīvi iesaistījušies amatiermākslā, ir arī aktīvākie kultūras patērētāji.

Ja runa ir par daiļo mākslu pieejamību, tad “Eurostat” atzinis, ka tā ir brīva vismaz divām trešdaļām, tomēr aptuveni katram trešajam Latvijas iedzīvotājam (32%) nav tā paveicies. Tas gan ir mazāk nekā vidēji ES (36%), tomēr vienalga ļoti nopietns signāls, kas vispirms liecina par lielo sociālo nevienlīdzību.

Tajā pašā laikā 93% aptaujāto teikuši, ka labprāt kultūras pasākumus apmeklētu biežāk, turklāt šādi atbildējuši gan tie, kas apmeklē bieži, gan reti. Kā šķēršļi ceļā uz šo vēlmju piepildījumu vairāk nekā pusē atbilžu tiek pieminēts naudas trūkums, arī – ka norise atrodas tālu no dzīvesvietas un tikpat bieži – kompānijas trūkums.

Runājot par finansēm – pirms trim gadiem veikts līdzīgs pētījums gan apliecināja, ka maka kondīcijas uzlabošanās nebūt nenozīmētu kultūras auditorijas automātisku pieaugumu, jo cilvēki šo papildu naudu labprātāk izlietotu ceļojumiem u. c. mērķiem.

Anda Laķe norāda, ka ļoti bieži tieši sociālā atstumtība, izolētība ir faktori, kas cilvēkus traucē aktīvāk iesaistīties kultūras apritē.

Dziedātāju un dejotāju tauta?

Var teikt – mums jau bija aizdomas, bet nu tas ir zinātniski apliecināts un – noteikti – nopietnu pārdomu vērts. Runa ir par secinājumu, ka dažādu kultūras jomu patēriņā aktīvās sociālās grupas pamatā ir vienas un tās pašas – 15 līdz 34 gadus vecie, augstāko izglītību ieguvušie, ar augstākiem ienākumiem, pilsētās (galvenokārt Rīgā) dzīvojošie.

Pētījuma autori uzsver, ka “noteiktas iedzīvotāju grupas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas”. Lai gan kultūras patēriņā iesaistīts absolūtais vairākums iedzīvotāju, personīgajā līdzdalībā un aktivitātēs piedalās tikai aptuveni katrs trešais. Lai gan sakām, ka latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta, amatiermākslā iesaistīti 10% un citās kultūras aktivitātēs – 28%. 55% gan dara vēl ko citu – piedalās nevalstiskajās organizācijās, brīvprātīgo darbā, sportā, labdarībā, tomēr 37% līdzdalībā ir neaktīvi. Kopumā Latvija kultūras patēriņa un līdzdalības rādītājos uz kopējā Eiropas fona gan nemaz neizskatās slikti – runājot par pirmo, esam ES valstu vidējā līmenī. ES vidēji 64% cilvēku ir apmeklējuši kino, teātri, koncertus u. c. vismaz reizi gadā, Latvijā tādu ir 63% (Lietuvā – 62%, bet Igaunijā – 70%). Ja stāsts ir par māksliniecisko līdzdalību, tad ES paši dzied, spēlē, dejo, zīmē utt. aptuveni 5% iedzīvotāju, Latvijā šis skaitlis ir nedaudz mazāks – 3%.

Tiek arī norādīts, ka vairāk jādomā par kultūras piedāvājumu diasporai, kā arī par tā saturu un kvalitāti internetā, jo Latvijā radītā kultūras satura patēriņš internetā ir neliels – latviešu filmas skatoties tikai 16%, bet kultūras portālus lasot vien 5%.

Veikts nopietns darbs, kas rosina valstiskā līmenī aizdomāties par daudziem nopietniem aspektiem – piemēram, kā arī turpmāk saglabāt kvalitatīvu profesionālās mākslas pieejamību reģionālajās koncertzālēs, ņemot vērā, ka drīz to skaits paplašināsies ar Ventspils koncertzāli. Tāpat – būtu vērts kādreiz ieguldīt līdzekļus ne vien kultūras patēriņa, bet arī kultūras ekonomiskās ietekmes pētījumos, kas ir sevišķi aktuāli pēc vērienīgiem notikumiem tik piesātinātā Latvijas valsts simtgades gada.

 

Robežjautājums

Ar ko saistīts secinājums, ka pēdējo 10 gadu laikā par 17% sarucis grāmatu lasītāju skaits? 

ANDA LAĶE, LKA prorektore zinātniskajā darbā profesore: “Svarīgi ir tas, kā tika formulēts jautājums, proti, šajā gadījumā, tāpat kā pirms 10 gadiem: vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt grāmatu? Tātad netika jautāts par lasīšanu vispār, un no atbildēm var secināt, ka pēdējos 10 gados samazinājies tieši to skaits, kuri ir beiguši lasīt grāmatu. Pirms gada veicām Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pasūtītu pētījumu par lasīšanas ieradumiem, un tad jautājums tika formulēts citādi – vai pēdējā gada laikā esat lasījis grāmatu – un uz to apstiprinoši atbildēja 76% aptaujāto. Dati ir ticami un reprezentatīvi gan vienā, gan otrā gadījumā, atšķiras tikai, kā formulēts jautājums. Šis konkrētais rezultāts tomēr norāda, ka veids, kā cilvēki lasa, ir mainījies – tā var būt fragmentāra lasīšana, lasīšana internetā u.c.”

 

Personiskā līdzdalība kultūrā

Iesaistās visaktīvāk 

• 15 līdz 24 gadus vecie

• 35 līdz 44 gadus vecie

• latvieši

• augstāko izglītību ieguvušie

• iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem

• četru un vairāk personu ģimenes

• tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni

• Rīgā dzīvojošie

Iesaistās retāk

• 55 līdz 64 gadus vecie

• 65 līdz 74 gadus vecie

• cittautieši

• vidējo un vidējo speciālo izglītību ieguvušie

• nestrādājošie

• iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem

• Latgalē dzīvojošie

Avots: “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums” (2018)

LA.lv