Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Kultūrvēstures dārgumi atgriezīsies Latvijā

svecturis_adam_bujak_5

Nākamnedēļ gaidāmajā Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītē pie Polijas prezidenta Broņislava Komorovska notiks arī divu Latvijai ļoti vērtīgu kultūrvēsturisko priekšmetu simboliska atdošana, apstiprināja Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne. 


 

Runa ir par 17. gadsimta kokgriezēja Tobiasa Heinca Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvināto lasāmpulti, kā arī trīs metrus augsto bronzas septiņžuburu svečturi, kuru 1596. gadā pēc Rīgas rātes pasūtījuma meistars Hanss Meiers darināja Sv. Pētera baznīcas vajadzībām. Līdz nesenam laikam Kurzemes un Zemgales hercogistes uzplaukumu pieredzējusī, krāšņā rakstāmpults atradās Poznaņas Nacionālā muzeja lietišķās mākslas kolekcijā, bet svečturis greznoja katedrāli Vloclavekas pilsētā, 200 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Varšavas.

Speciālistiem par abu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību atrašanos Polijā bija zināms vēl padomju laikā, taču sarunas par to atdošanu sākās tikai 2006./2007. gadā. Neoficiāli zināms, ka svečturis un rakstāmpults sagatavoti transportēšanai uz Latviju pagājušā gada rudenī, bet nolemts ar atgriešanu nesteigties un rīkoties tā, lai tā notiktu pēc iespējas augstākā līmenī, proti, uz Polijas un Latvijas prezidentu tikšanās fona. Vizīte notiks 16. – 18. februārī.

Svešumā abi priekšmeti nonāca vācbaltiešu izceļošanas laikā, iespējams, 1940. gadā, kad vienošanās starp Latviju un Vāciju paredzēja izceļotāju tiesības ņemt līdzi uz ”fāterlandi” vācbaltu dibināto kultūras biedrību, sabiedrisko organizāciju, baznīcu draudžu uzkrātās kultūras vērtības. Nacistu politika tolaik bija izmitināt iebraukušos jaunpilsoņus okupētajās teritorijās, šajā gadījumā Polijā.

Kā norāda vēsturniece Rasa Pārpuce, kas pētījusi toreiz izvesto kultūrvēsturisko vērtību likteņus, Latvijas amatpersonas sākotnēji pretojās 310 cm augstā un 378 cm platā Sv. Pētera baznīcas svečtura izvešanai, jo dārgums bija iekļauts Pieminekļu valdes izstrādātajā valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, tomēr, iejaucoties Vācijas sūtnim Rīgā Hansam Ulriham fon Kocem, Latvijas sarunvedēji Vācijas spiediena priekšā piekāpās. 
pults_rasa_paarpuce_5

Rakstāmpults gadījumā grūtību nebija, un tā svešumā devās no likvidētā Kurzemes provinces muzeja Jelgavā, kur glabājās kopš 1886. gada.

Kultūrvēsturnieki norāda, ka Jelgavas koktēlnieka Tobiasa Heinca Sv. Trīsvienības baznīcai dāvinātā lasāmpults ir viens no ievērojamākajiem sava laika mākslas darbiem. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktores Elitas Grosmanes ieskatā, pultij īpašu vērtību piešķir tas, ka uz tās ir Latvijā senākais zināmais mākslinieka pašportrets.

Hercoga galma galdnieks Heincs rakstāmpults iekšpusē intarsijas tehnikā iestrādājis savu portretu 27 gadu vecumā. ”Iespējams, viņš to darīja tādēļ, ka rakstāmpulti baznīcai pats arī dāvināja,” spriež mākslas zinātniece. Interesanti, ka Heincs kļuvis par hercoga kokgriezēju vien tad, kad apprecējis iepriekšējā galma kokgriezēja atraitni ar diviem bērniem un mantojis darbnīcu.

Heinca darbnīcā tapušie darbi grezno Jaunpils baznīcu un Rīgas Doma baznīcas kanceli. Diemžēl Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas interjers gāja bojā 1944. gada karadarbībā.

Attiecībā uz Pēterbaznīcas svečturi Elita Grosmane uzsver tā unikalitāti ne vien Baltijas, bet arī plašākā mērogā, jo tāda izmēra svečturu Eiropā nav daudz. Daži līdzīgi sastopami Vācijas baznīcās. No mākslas zinātnes viedokļa tas, ka zināms svečturi izgatavojušā meistara vārds, padara to īpaši vērtīgu.

No Nirnbergas ieceļojušais Hanss Meiers no 1583. līdz 1610. gadam bijis Rīgas pilsētas lietuves vadītājs.

Vēlās renesanses stilā veidoto priekšmetu bagātīgi rotā stilizēti lapu ornamenti un cilvēku galvu atveidi. Transportēt milzeni veselā veidā atpakaļ nav iespējams, tādēļ tas pirms pārvešanas izjaukts. ”Cik man zināms, poļu speciālisti to grasās arī paši likt kopā,” teic Mākslas vēstures institūta direktore.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+