Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Kultūrvēstures mantojums lēnām atdzimst

Foto no LLU muzeja krājumaFoto no LLU muzeja krājuma

Svaigi atjaunota arī Valdekas pils Jelgavā.

Runājot ar kultūras un arhitektūras pieminekļu īpašniekiem, reizēm dzirdēts – nolaižas rokas, jo atjaunošana ir dārga, naudu var sameklēt tikai pa kripatai. Tomēr šopavasar noslēdzās grandiozā Rundāles pils restaurācija, kas apliecina – ar ticību un milzu darbu iespējams atjaunot pat tik apjomīgu kultūrvēstures pieminekli.

Turklāt šogad līdztekus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu līdzekļiem, Valsts kultūrkapitāla fonda iespējām un Rietumu Bankas labdarības fonda jau trešo gadu organizētajam projektu konkursam ”Latvijas sakrālais mantojums” kultūrvēstures mantojuma atjaunošanai ieviesta vēl viena jauna programma, ko administrē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

“Kultūrzīmes” ieskatījās četros restaurācijas un rekonstrukcijas projektos, kuri nupat veiksmīgi īstenoti vai tiks aizsākti Latvijas novados.

Atrast lietojumu 


Daugavpils cietoksnī ar 19. gadsimta kaujas imitāciju 16. maijā atklāja Nikolaja vārtus un koka tiltu. VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece teic – uz milzīgās intereses fona par Marka Rotko centru pārējie darbi palikuši neievēroti.

Lēmumu par Dinaburgas cietokšņa celtniecību pieņēma Krievijas cariene Katrīna II 1772. gadā, taču tā sākusies tikai 19. gadsimta sākumā, gatavojoties Napoleona karagājienam. Cietoksnis pabeigts vien 1878. gadā, un jau celtniecības laikā tā projekts bija novecojis. Iespējams, tieši tādēļ, ka jau tapšanas laikā Daugavpils cietoksnis lielā mērā bija zaudējis savu lietojumu, tas saglabājies bez izmaiņām un patlaban ir vienīgais neizmainītais šāda veida cietoksnis Austrumeiropā.

Projekta eksperts Ar­tjoms Mahļins stāsta, ka atjaunotie Nikolaja vārti – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – ir galvenā no četrām ieejām Daugavpils cietoksnī.

Daugavpils cietoksnis ir ļoti plašs – kopumā aizņem divu kvadrātkilometru platību, un pat centrālā daļa – Citadele – ir kvadrātkilometra platībā. Tajā kopumā atrodas 80 ēkas, no kurām daļa pieder privātīpašniekiem, daļu apsaimnieko VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, bet lielākā daļa ir pašvaldības pārvaldījumā. Šāda apmēra kultūrvēstures piemineklī visi darbi rūpīgi jāplāno, jo pilnīgi skaidrs – vienā paņēmienā visu restaurēt nav iespējams. Nikolaja vārtu un tilta restaurācija, piemēram, izmaksājusi 650 000 eiro, no kuriem lielākā daļa nākusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

“Atjaunojam pamazām, izvēloties objektus, kuros iespējams izvietot kādas ie­stādes vai institūcijas,” stāsta Artjoms Mahļins. “Patlaban sarakstā nākamā ir pirmā krasta lunete ar sarga māju, plānots, ka restaurāciju pabeigsim līdz gada beigām.”

Daudzkārt atjaunošanas plānus apgrūtina tas, ka daudzām ēkām sarežģīti noteikt mūsdienām piemērotu funkcionalitāti. “Investoram izdevīgāk uzcelt jaunu ēku, kas precīzi atbilst viņa vajadzībām, nevis prātot, kā atjaunot un pielāgot vēsturisku ēku,” piebilst projekta vadītājs.

Vēl viena 
fakultāte pilī


Atšķirībā no Daugavpils cietokšņa svaigi atjaunotajai Valdekas pilij Jelgavā lietojums bija skaidrs – tajā izvietosies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras studijām nepieciešamās telpas. Pils pirmajā stāvā jau šajā studiju gadā tiks apdzīvotas mācībspēku un apkalpojošā personāla telpas, bet otrajā stāvā, kam griesti augstāki, ierīkotas auditorijas, zīmētava, datorklases, maketētava un citas telpas.

Valdekas pils celta 17. gadsimtā klasicisma stilā kā barona fon der Rekes medību pils, tomēr mūža gaitā tā vairākkārt mainījusi gan arhitektūras stilu (19. gadsimta 70. gados Kurzemes guberņas arhitekts Adolfs Vinbergs pili pārbūvēja neogotikas stilā), gan funkciju, pildot gan bērnudārza, gan mācību laboratorijas lomu. Tomēr ceļš līdz rekonstrukcijai bija gana garš. Valdekas pils vairākus gadu desmitus stāvēja pamesta, tādēļ ievērojami cietusi, tās iekšpuse bija piedzīvojusi pārbūvi, lielās zāles bija sadalītas mazos “aizgaldiņos”, un kādu laiku nebija īsti skaidrs, vai augstskola to maz vēlēsies paturēt, stāsta LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte.

Pieņemt lēmumu, jādomā, palīdzēja arī pieejamie ERAF līdzekļi augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšanai un studiju programmu kvalitātes uzlabošanai. Pils rekonstrukcija maksājusi aptuveni miljonu eiro, un patlaban LLU meklē uzņēmumu, kas varētu veikt pils apkārtnes labiekārtošanu.

Projekta vadītājs Guntars Veidemanis Latvijas Televīzijai stāstīja – tā kā ēka ir arhitektūras piemineklis, nācies krietni pasvīst, lai savienotu mūsdienu prasības un saglabātu vēsturiskās vērtības. Patlaban rekonstrukcijas dēļ pilī saglabāts vēsturiskais telpu izkārtojums. Par 19. gadsimta būvniecības paradumiem topošajā konferenču zālē vēstīs vēsturiskās griestu sijas un fragmenti no apmetuma, bet lielajā zālē – atjaunotie griestu ornamenti.

Atjaunos Elejas muižas parka būves 


Jelgavas novadā ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansējuma atbalstu būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu Elejas muižas parkā. Elejas muižas ansamblis ir Kurzemes klasicisma pērle, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī. Tējas namiņa sākotnējie balsti, kas balstīja pārkares, laika gaitā zuduši, jumts deformējies. Katru gadu tiek uzliktas jaunas stutes jumta pārkaru stiprināšanai.

Kā daudzviet, arī Elejas muižas kompleksā apsaimniekošanu sarežģī dalītās īpašumtiesības. Elejas muiža, Teātra un Viesu nams ir privātīpašums, bet pārējā parka daļa atrodas Jelgavas novada pašvaldības īpašumā un šeit regulāri notiek pašvaldības sarīkojumi. Jelgavas novada pašvaldība radusi iespēju līdz ar projekta “Elejas muižas apbūves restaurācija” kopējo finansējumu 293 347 eiro apmērā piesaistīt programmas līdzfinansējuma daļu – 249 345 eiro. Bet pašas pašvaldības līdzfinansējums aprēķināts 44 021 eiro apmērā.

Pašvaldības pārstāvji sola, ka, īstenojot projektu, turēs cieņā vēsturiskās ieceres un plānojumu, par ko ziņas rastas kartogrāfiskajos materiālos, vēsturisko ēku projektos, aprakstos, vēsturiskās fotogrāfijās. Būtiski, ka restaurācijas procesā pašvaldība plānojusi iesaistīt topošos restauratorus, kas šo amatu apgūst Zaļenieku profesionālajā vidusskolā.

Atdzims 
Cēsu pils tornis


Cēsu pašvaldība nupat saņēmusi 249 607 eiro lielu EEZ finansējumu Cēsu viduslaiku pils Rietumu torņa konservācijai. Cēsu Kultūras un tūrisma centra projekta vadītāja Ilona Asare stāsta, ka piektdien, 12. septembrī, gaidāma oficiālā projekta prezentācija kopā ar Norvēģijas partneriem – Estfollas pašvaldību, piedaloties Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanas pasākumos Cēsīs, bet 3. oktobrī beigsies restaurācijas darbu iepirkums.

Pili sāka celt ap 1207. gadu un sākotnējā veidolā pabeidza pēc 30 gadiem. Cēsu pils kompleksu gadā apmeklē vidēji desmit tūkstoši interesentu.

Šobrīd Rietumu tornis un tā greznākā telpa – Livonijas mestra zāle – ir vienīgās pils iekštelpas, kurās tiek ielaisti apmeklētāji – tur notiek senās mūzikas koncerti un pēdējos gados – arī vēsturisko­ filmu seansi, kam senās telpas piešķir īpašu šarmu. Taču bez rekonstrukcijas iespējas pili apmeklēt ievērojami saruktu, jo, piemēram, mestra zālē nesen nokritis viens no velvju griestu slēgakmeņiem un apmeklētāju drošībai ir ierīkotas laipas ar koka pārsegumiem, kas liedz telpu izmantot pilnībā. Vēl šogad paredzēts nomainīt pils jumta pārsegumu, kas pēdējo reizi darīts tieši pirms simts gadiem, bet lielākā daļa darbu risināsies nākamgad. “Rekonstrukcijā tiks arī uzlabota torņa pieejamība,” skaidro Ilona Asare, “jo patlaban tiek izmantotas tikai vienas kāpnes, bet projekts paredz atjaunot un atvērt apmeklētāju plūsmai arī otras, tā, lai tornis būtu caurstaigājams.”

Pašvaldībai ir lieli plāni arī pārējo pils daļu atjaunošanai, taču Ilona Asare atgādina – tik apjomīga kultūras pieminekļa atjaunošana prasa līdzekļus, kuru pašvaldībai nav.

Gan Elejas muižas parka elementu, gan Cēsu pils rekonstrukcijā konsultantu statusā iesaistīti arī Norvēģijas speciālisti. Norvēģijas restaurācijas meistariem ir liela pieredze tieši mūra ēku konservēšanā un restaurācijā ar dabiskām metodēm. Savam senatnes mantojumam norvēģi pievērš patiešām lielu uzmanību – piemēram, jau 1949. gadā valsts izveidoja pilnīgu visu baznīcu ēku uzskaiti, un patlaban detalizēta informācija par katru baznīcas ēku ir atrodama tiešsaistē internetā. Jāpiebilst: tieši baznīcas sastāda lielāko daļu Norvēģijas 17. un 18. gadsimta mūra arhitektūras mantojuma.

Ārzemēs 


Pieminekļi kā enkurs cauri laikiem


Kultūras pieminekļu aizsardzība ir iekļauta Norvēģijas valdības Klimata un vides departamenta atbildības sfērā, norādot – kultūras pieminekļi ir neatjaunojami resursi, kuri, reiz zaudēti, zuduši uz visiem laikiem.

Jau 12 gadus pie Norvēģijas Klimata un vides departamenta darbojas “Kulturminnefond” – Kultūras pieminekļu fonds, kas varētu būt salīdzināms ar mūsu VKKF, bet tā izskatītie projekti saistīti tikai un vienīgi ar kultūras mantojuma saglabāšanu. 2012. gadā – pēdējā, par kuru atrodams gada pārskats internetā, – fonds saņēmis 626 iesniegumus kopumā par 186 miljoniem kronu (aptuveni 22,9 miljoni eiro) un piešķīris 4,79 miljonus eiro. Taču, kā fonds norāda savā gada pārskatā, tā ir tikai aptuveni trešā daļa no visa ikgadējā finansējuma, ko saņem Norvēģijas kultūras pieminekļu apsaimniekotāji.

Savukārt NIKU (“Norwegian Institute for Cultural Heritage Research”), kas iesaistīts Elejas muižas apbūves rekonstrukcijā, varētu tikt salīdzināts ar mūsu VKPAI, tikai – kā konsultējoša, nevis kontrolējoša institūcija un ar starptautisku vērienu. Projekti, kuros iesaistīti NIKU speciālisti, variējas no sienu un griestu gleznojumu atjaunošanas līdz drupu konservēšanai, no Norvēģijas 17. gadsimta akmens baznīcām līdz Āfrikas modernisma citadeles Asmaras izpētei.

Programmas, kurās iespējams saņemt atbalstu kultūrvēstures pieminekļu restaurācijai


EEZ “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” (2012. – 2016. gads kopā): 11 787 647 eiro.

VKPAI Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma 2014. gadam:

405 000 eiro sabiedriskajām organizācijām,

250 000 eiro pašvaldībām,

81 270 eiro komersantiem.

Rietumu Bankas labdarības fonda projektu konkurss ”Latvijas sakrālais mantojums”: 22 000 eiro.

EEZ finanšu instrumenta programma “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projekts “Cēsu viduslaiku pils saglabāšana reģiona sociālekonomiskai attīstībai”


Kopējais projekta finansējums: 276 695 EUR, tai skaitā:

pašvaldības līdzfinansējums 27 088 EUR (9,79%),

EEZ programmas finansējums 249 607 EUR (90,21%).

“Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2014″


Eiropas Kultūras mantojuma dienas katru rudeni atzīmē 49 valstīs. Tā kā Rīga šogad ir Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusā, VKPAI izlēmusi aktualizēt Rīgas ielas tēmu Latvijas pilsētās. Kopumā 65 Latvijas apdzīvotās vietās ir Rīgas vārdā nosaukta iela, laukums vai ir bijis galvenais ceļš, kas ved uz Rīgu, bet, piemēram, Līgatnē ir Rīgaskalns.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas Rīgas ielās šogad svinēs 27 pilsētās, piecas no tām atrodas Igaunijā – Pērnavā, Tartu, Vīlandē, Meizakūlā un Valgā.

Viedokļi


Kā vērtējat kultūras mantojuma lomu savā novadā?


Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe: “Kultūras mantojums ir viens no mūsu pīlāriem, tādēļ arī iespēju robežās darām visu, lai to uzsvērtu, saglabātu un neaizmirstu. Raunas pilsdrupās lielākie konservācijas darbi risinājās 2007. gadā, bet tos turpinām katru gadu bez pārtraukuma pa kvadrātcentimetram vien, savukārt vasarās pilsdrupu teritorijā notiek arheoloģiskie izrakumi.”

Sabiles pagasta un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs: “Šogad Kultūras mantojuma dienu vienojošais moto ir Rīgas iela, un Sabilē Rīgas iela ir patiešām gara un uz tās kopš seniem laikiem atradušies daudz dažādu objektu. Tagad, vācot materiālus, atklājas dažādas interesantas lietas. Man liekas īpaši svarīgi, ka vismaz daļēji atdzimusi bijušās rūpnīcas teritorija. Tajā agrāk atradusies sērkociņu fabrika, vilnas fabrika, konservu rūpnīca, bet patlaban darbojas sidra fabrika, kuras īpašnieki ir daļu plašās teritorijas sakārtojuši un šogad pirmo reizi uzņem apmeklētājus. Tāpat Kultūras mantojuma dienās Rīgas ielā bijušajā Somdara ēkā atklāsim jaunu privātu muzeju – Andra Millera koka rotaļlietu muzeja pirmo kārtu. ”

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+