Kultūra
Kultūrpolitika

Latviešu kultūrzīmes Tērbatā: te nobrieda mūsu inteliģence0

Foto: “Just Läti” Facebook konts

Kopš šā pavasara Tartu centrā atklāta vēl viena Latvijas kultūrtelpa – pieturpunkts, kas igauņus iepazīstina ar latviešu mākslu, literatūru, mūziku, tautisko apģērbu un rotu dizainu, kā arī mūsu īpašajām ēdamlietām. Tomēr arī ikdienā, senajā Tērbatā ar acīm meklējot latviskus pieturpunktus, tos nav grūti pamanīt.

Pašā centrā atrodas Rīgas iela, vairākas kino reklāmas vēsta, ka tiks rādītas latviešu kinofilmas, grāmatnīcās var iegādāties, piemēram, igauņu valodā tulkotās grāmatas no sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” (Andra Akmentiņa romānu “Skolotāji” un Ingas Gailes grāmatu “Stikli”).

Skaļi tiek reklamēts Noras Ikstenas “Mātes piens”, un skatlogā starp 2018. gada Igaunijas skaistākajām grāmatām izlikta Tallinas Pilsētas teātra izdotā Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata” (tulkojis nu jau gandrīz latvietis – igauņu dzejnieks un rakstnieks Contra).

Turpat netālu vēl cits afišu stabs ziņo par Agneses un Madaras Rutkēviču dzejas performanci Tartu 14. starptautiskajā literatūras festivālā “Prima Vista”. Aprakstot abas dzejnieces, igauņu kultūras laikrakstā “Sirp” viņas nodēvētas par latviešu ērkšķiem un saulespuķēm.

Latviešiem ir ne tikai alkohols

Alternatīvajā radošajā kvartālā Aparātu rūpnīcā (“Aparaaditehas”) Kastaņu un Rīgas ielas stūra paspārnē esošajā latviskajā kultūrtelpā “Just Läti” (“Tieši Latvija”, igauņu valodā) gandrīz katru nedēļu notiek kāds kultūras pasākums. Tie labi iederas jau 2014. gadā dibinātās kultūras fabrikas ēkās ar kinozāli un Tartu mākslas skolas nodaļu, dizaina veikaliņiem, mākslas galerijām un darbnīcām, kā arī kafejnīcām un restorāniem.

Padomju laikos fabrikas 14 000 kvadrātmetru plašajās telpās strādājuši līdz pat pusotram tūkstotim strādnieku, ražojot kara zemūdeņu detaļas, ko sabiedrībai noklusēja, sakot, ka tā ir lietussargu un rāvējslēdzēju rūpnīca.

Tartu latviešu biedrības un reizē kultūrtelpas “Just Läti” vadītāja Ilze Salnāja-Verve “Kultūrzīmēm” stāsta, ka biedrība dibināta 2012. gadā ar patriotisku un reizē pragmatisku mērķi – organizēt kori “Ziemeļu balsis”, lai varētu piedalīties Dziesmu svētkos Latvijā. Tartu pastāvīgi dzīvo ap 200 latviešu, un līdz šim tieši biedrība organizējusi dažādus latviešu kultūras pasākumus, kā arī īstenojusi sadarbības projektus ar dažādām Igaunijas mazākumtautību organizācijām un iesaistoties latviešu organizētajās iniciatīvās.

“Tomēr pāris pēdējos gadus biedrībā aizvien grūtāk ir piesaistīt jaunus cilvēkus, savukārt mūsu pastāvīgie biedri aizņemti savos darbos, un likās, ka biedrība vairs nespēj funkcionēt tik veiksmīgi kā iesākumā. Vienlaikus prātojām, ka būtu labi piedāvāt igauņiem to labāko, kas mums ir, jo nav jau noslēpums, ka pēdējā laikā ziņu fokusā ir akcīzes nodoklis, un iznāk, ka mums Latvijā ir tikai alkohols un nekā cita nav! Likās svarīgi pastāstīt, ka mums ir vēl arī daudz kas cits, pat labāks un veiksmīgāk īstenots nekā viņiem – piemēram, mājražošana, arī Latvijas dizains ir savdabīgs un īpašs.”

Pieminot izcilos latviešus

Vasaras sākumā viena no vecākajām augstskolām Baltijā – Tartu universitāte (dibināta 1632. gadā) – atzīmēja 100. gadskārtu kopš nacionālas universitātes izveidošanas. Cik zināms, latviešu studenti Tartu nav īsti saskaitīti, taču kopš pirmā latviešu studenta Rīgas amatnieka dēla Johana (Jāņa) Reitera studijām 1650. gadā pagājuši jau 369 (!) gadi, un viņu skaits gadu gaitā noteikti būtu mērāms daudzos tūkstošos.

Šogad Tartu studējot ap 50 latviešu. Latviešu kultūrtelpas vadītāja cer apvienot visus stāstus – gan senos, gan mūsdienu: “Man ir ļoti svarīgi pieminēt latviešus Tērbatā, protams, īpaši jaunlatviešus. Ar igauņiem mums ir ļoti daudz kā kopīga, ne tikai studijas universitātē. Mums ir seni un draudzīgi sakari. Tartu dibinātas dažādas latviešu organizācijas, tajā skaitā vairākas studentu korporācijas.

Tartu izjūtu kā vietu, kur nobriedusi Latvijas inteliģence, un tāpēc man te ir tik patīkami dzīvot.

Nākotnē es vēlētos uzstādīt pieminekli tiem latviešiem, kuri mācījušies vai uzturējušies Tartu un devuši redzamu ieguldījumu Latvijas attīstībā. Esmu jau par to ieminējusies Tartu domes vadītājam, un viņš, būdams vēsturnieks, arī šo projektu atbalsta. Tartu ir ļoti daudz dažādu piemiņas zīmju un vietu, un tāpēc ir savādi, ka latviešiem, kuri saistīti ar Tartu, tādu nav. Ir vienīgi latviešu strēlnieku kapi, arī Krišjāņa Barona un Jāņa Endzelīna piemiņas plāksnes universitātes darba telpās. Ļoti daudziem igauņiem ir pārsteigums, ka kādreiz latviešu studentu ir bijis vairāk nekā igauņu un Tartu ir tik ļoti nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē.”

Tartu universitātes jubilejas svinībās viens no īpašiem notikumiem bija režisora Teodora Lutsa dokumentālās filmas “Alma mater Tartuensis” (1932) restaurētās versijas pirmizrāde. Tās kopija pirms pāris gadiem pavisam nejauši atradusies kādā krāmu tirdziņā. Iespējams, ka idilliskajos filmas kadros sazīmējams arī kāds latvietis.

Savukārt nupat, no 20. līdz 22. jūnijam, Tartu notika Igaunijas Dziesmu svētku 150 gadu svinības. No Latvijas ar svētku runu piedalījās dzejnieks Guntars Godiņš un četri mūsu kori – Ogres novada kultūras centra sieviešu koris “Rasa”, Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Sudrabotā gaisma”, jauktais koris “Vivat” un Rīgas Igauņu skolas bērnu koris. Pēc Tartu īpašā Dziesmu svētku uguns dosies tālāk cauri dažādām Igaunijas vietām uz Tallinu, kur simt piecdesmit gadu svinības vainagos tradicionālie Vispārējie dziesmu un deju svētki jūlija pirmajā nedēļā.

LA.lv