Latvijā
Rīga

Brūk mājas un cerības: Dzelzceļa kravu pārvadājumu vibrācijas Kundziņsalā bojā ēkas 16

Foto-Valdis Semjonovs

Kundziņsalas iedzīvotājus Rīgā satrauc dzelzceļa smagsvara kravu pārvadājumu radītais troksnis un vibrācija, kuru ietekmē plaisā viņu ģimeņu privātmāju sienas un nosēžas pamati.

Kundziņsalas 2. līnijas 14. nama līdzīpašniecei Rasmai Mihailovai terases jumtu nesošās kolonnas vibrāciju ietekmē cietušas tiktāl, ka tās atstutētas ar koka brusu, lai kādā brīdī jumts neuzgāztos uz galvas nama iedzīvotājiem. Savukārt kaimiņienei Ludmilai Krupinai piederošās ģimenes privātmājas siena saplaisājusi tā, ka viņa var iebāzt roku plaisā līdz elkonim. Īpašniece stāsta, ka dzelzceļa pārvadājumu vibrāciju ietekmē māja ir tik bēdīgā stāvoklī, ka vairs neesot vērts to atjaunot. Tā kā viņai Pārdaugavā ir dzīvoklis, abi ar vīru atbraucot uz Kundziņsalu apkopt tikai dārzu. Bet mājas atjaunošanai sen atmetuši ar roku.

Ar vienu roku atdod, ar otru saposta

Rasma Mihailova stāsta, ka 1997. gada 8. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” par īpašuma tiesību atjaunošanu viņai un citiem ilggadējiem iedzīvotājiem deva cerību, ka Kundziņsalā viņi varēs atjaunot savus namus un netraucēti dzīvot arī turpmāk. Brīvostas teritoriju uz iedzīvotāju rēķina nepaplašinās un dzīves apstākļus solīja nepasliktināt.

“Diemžēl šīs cerības sabruka, kad Kundziņsalā pa dzelzceļu sākās intensīva smagsvara kravu pārvadāšana,” turpina otra mājas līdzīpašniece Baiba Tīrumniece, “māja atrodas tikai 25 metrus no dzelzceļa sliedēm, no kravu radītā trokšņa un vibrācijas naktīs gulēt nebija iespējams. Tā kā sliežu ceļu savulaik izveidoja, aizberot dūņu kanālu, smagsvara kravu pārvadājumu radīto vibrāciju vēl vairāk pastiprina augstais gruntsūdeņu līmenis. To ietekmē drīz pamanījām plaisas dzīvojamās ēkas sienās, terasē un verandā.”

Abas kundzes pirms divdesmit gadiem pēc īpašuma tiesību atgūšanas bankā bija aizņēmušās naudu, par ko pirkušas būvmateriālus, algojušas strādniekus cerībā, ka ēkai izdosies atgriezt tās agrāko izskatu. “Bet tagad iznāk, ka esam pūlējušās velti, mūsu dzimtas māja sabrūk mūsu acu priekšā, brīv-ostai par to nav nekādas daļas,” teic īpašnieces.

Pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ieteikuma, mājas īpašnieces lūgušas Latvijas Būvinženieru savienības SIA “LBS-Konsultants” novērtēt ēkas stāvokli. Jau pirms četriem gadiem sagatavotajā ekspertīzes atzinumā teikts, ka terases nesošās konstrukcijas pamati un kolonnas ir avārijas stāvoklī. Terase jānojauc, lai neradītu apdraudējumu mājas iedzīvotājiem. Tāpat steidzami jāatjauno verandas pamati un sienas. Māju īpašnieces ir pārliecinātas, ka tas jādara nevis viņām, bet Brīvostas pārvaldei, kuras uzņēmējdarbības dēļ radušies ēku bojājumi. Ar SIA “LBS-Konsultants” sagatavoto ekspertīzes atzinumu abas bija vērsušās Brīvostas pārvaldē, lūdzot tai novērst īpašumam radītos zaudējumus. Diemžēl nesekmīgi.

Pēc iepazīšanās ar SIA “LBS-Konsultants” atzinumu toreizējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs atbildējis R. Mihailovai un B. Tīrumniecei, ka atzinumā neesot pateikts, ka māja cietusi dzelzceļa pārvadājumu radīto vibrāciju ietekmē. Tā kā ēka celta 1930. gadā, viņa ieskatā tā esot nolietojusies dabiskā ceļā un postījumi neesot saistāmi ar ostas darbību.

Toreizējais brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks, spriežot pēc Kundziņsalas iedzīvotājām sūtītajām atbildēm, gan bijis pielaidīgāks, būtībā atzīstot, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu radītais troksnis un vibrācija iedzīvotājiem tomēr pasliktina dzīves apstākļus. Un trokšņa novēršanai solījis uzbūvēt sienu, kas atdala sliežu ceļu no Kundziņsalas 2. līnijas namiem. Šis solījums ir izpildīts – pašlaik siena patiešām ir uzbūvēta. B. Tīrumniece gan saka – šī siena nenovērš vibrāciju, kuras ietekmē joprojām plaisā sliežu ceļa tuvumā esošo ēku sienas un pamati.

Atlīdzības vietā piedāvā atpirkt

“Meklējot atrisinājumu, savulaik vērsāmies pie Aigara Pečaka, lūdzot kompensāciju mājai radīto bojājumu novēršanai. Bet pārvaldnieka vietnieks mums atteica, jo likumā tāda neesot paredzēta. Tā vietā paredzēta atpirkšana. Arī mums piedāvāja atpirkt mūsu īpašumu,” stāsta B. Tīrumniece, “bet, uzzinot par citu īpašnieku pieredzi sarunās ar Brīvostas pārvaldi, kas piedāvājusi atpirkt viņu īpašumus par pusvelti, sarunas pārtraucām. Visticamāk, arī mums piedāvātā summa būtu par mazu, lai iegādātos līdzvērtīgu īpašumu citur. Nevarēju tam piekrist arī tāpēc, ka šīs ir manas dzimtas mājas, te esmu dzimusi un uzaugusi.”

Kundziņsalas iedzīvotāji uzskata, ka brīvostas teritorijas paplašināšanu plāno uz viņu rēķina. Pasliktinoties dzīves apstākļiem, agri vai vēlu viņi būs spiesti pamest savas mājas.

Zeltiņam neviens nesūdzoties

Uz jautājumu, ko Brīv-ostas pārvaldē plāno darīt, lai izlīgtu ar iedzīvotājiem, un vai brīvostas teritoriju Kundziņsalā plāno paplašināt, tās tagadējais pārvaldnieks Ansis Zeltiņš man atbildēt atteicās. Pārvaldes sabiedrisko attiecību un komunikāciju nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Inga Šabovica skaidro, ka Zeltiņš šajā amatā esot tikai gadu un ka šajā laikā no Kundziņsalas iedzīvotājiem nekādas sūdzības neesot saņemtas, tāpēc neko komentēt nevarot. Viņa gan atzīst, ka situācija esot nepatīkama.

Pēc viņas teiktā iznāk, ka Loginovs un Pečaks, amatus atstājot, sev līdzi paņēmuši arī Kundziņsalas iedzīvotāju gadiem krātās likstas, jaunajam brīvostas pārvaldniekam tās vairs nav saistošas.

Kundziņsalas iedzīvotāji vairākkārt esot sūdzējušies par gruntsūdeņu augsto līmeni, kas īpaši paaugstinās pavasaros vai pēc ilgstošām lietavām. Tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde plāno veikt nosusināšanas darbus Kundziņsalas dzīvojamā rajonā. Projekts esot apstiprināts, un jau šogad plānots izsludināt iepirkumu par projekta realizāciju.

Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta gaitā paredzēts izveidot meliorācijas sistēmu gruntsūdens līmeņa pazemināšanai pēc lietus vai plūdiem un izbūvēt sūkņu staciju, kas nodrošinās ūdeņu atsūknēšanu no apdzīvotajām teritorijām.

Uzsvars uz ostas attīstību

Par brīvostas nākotnes plāniem Kundziņsalā kaut kādu priekšstatu dod Brīvostas pārvaldes pasūtītais lokālplānojums, kuru apstiprinās šī gada jūlijā. Pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā skaidrotā, šo plānojumu gatavo, lai attīstītu Rīgas brīvostas uzņēmējdarbību Kundziņsalā.

Uz jautājumu, vai Kundziņsalas iedzīvotājiem ir iemesls bažīties par ostas izplešanos uz viņu rēķina, departamentā atbild, ka tā gluži nebūšot. Plānojums paredz līdzsvarot esošās dzīvojamās apbūves teritorijas un vides prasības ar mūsdienīgas ostas apbūves prasībām. Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamā rajona apbūves teritoriju plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, kurā pieļaujams saglabāt un atjaunot gan esošo apbūvi, gan attīstīt jaunu.

Kā šis plānotais līdzsvars tiks īstenots dabā, tas, protams, jau ir cits jautājums, uz kuru diezin vai kāds pašlaik spēj atbildēt. Tāpat nav skaidras atbildes, ko Kundziņsalas ilggadējiem iedzīvotājiem iesākt ar mājām, kuras pašlaik plaisā un brūk dzelzceļa smagsvara kravu pārvadājumu dēļ.

No Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atbildēm gan top skaidrs, ka Kundziņsalā dzelzceļš ir un būs. Transporta nodrošināšanai plānots attīstīt Kundziņsalas 2. līniju kā Eksporta ielas pagarinājumu, kā arī jaunu satiksmes pārvadu, kas nodrošinās transporta infrastruktūras savienojumu ar Tvaika ielu. Nākotnē paredzēts uzbūvēt jaunu dzelzceļa pievedceļu, pieslēgtu esošajam dzelzceļa pievedceļam Kundziņsalas teritorijā. Tāpat tiek saglabāti arī visi esošie dzelzceļa pievedceļi un dzelzceļa tilts pāri Sarkandaugavai.

LA.lv