Viedokļi
Komentāri

Monika Zīle: Kunkuļainās putras piedāvājums 16

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Foto – LETA

Par bērnības saīsinājumu pēdējā laikā skaļi bažījušies vecāki nu drīkst atslābt – valdība otrdien vēl neizskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātās Vispārējā izglītības likuma izmaiņas, kas paredzēja jau drīzu iešanu skolā no sešu gadu vecuma. Galvenais noraidījuma arguments: ar steidzamības kārtā virzāmo budžeta paketi kopā iesniegtais likumprojekts ir savrups un vairākos posmos rūpīgi sverams dokuments. Tā piebremzēšanu agrāku skolas gaitu sākuma idejas virzītājs nozares ministrs Kārlis Šadurskis laikam jau bija paredzējis un valdības sēdes dienā atradās Izraēlā, kur bagātinājās izglītības inovāciju pieredzē, projekta steidzamības skaidrojumu atstādams padotajiem. Pats ministrs, izcils vārdkopu tamborētājs un epitetu meistars, droši vien būtu iepriecinājis žurnālistus ar pierasti košu retorikas priekšnesumu. Bet IZM valsts sekretāre – iespējams, nevēlēdamās pārspēt priekšnieku daiļrunībā, – gari nelaipoja un atzinās: no tūlītējās skatīšanas izslēgtais likumprojekts vienkārši signalizē, ka “gaidāmas pārmaiņas, bet par detaļām vēl var diskutēt”.

Lai gan runāts skaidrā latviešu valodā, šoreiz nepieciešams tulkojums, kas skanētu apmēram šādi: kaut kā taču jārada priekšstats, ka IZM patiesi gatava reformēt nozari, lai gan konkrēta plāna joprojām nav. Tāds ir galvenais signāls, un jāteic, patlaban līdztekus sešgadnieku gatavībai sākt skolas gaitas vēl nopietnāk jāapšauba ministrijas izpratne par reformu stratēģiju. Kā lai notic IZM spējai tālredzīgi plānot mūsu valstī iegūtās izglītības konkurētspēju, ja valdībai iesniegtajā sešgadnieku skološanas projektā no vienas vietas risinājumi pēc principa “gan jau kaut kā…”? Pārāk daudz kas, ieskaitot šai skolēnu vecuma grupai īpaši sagatavotu pedagogu apmācīšanu, nav ņemts vērā. Tādēļ dokuments atgādina nemākulīgas ķēkšas pavirši izvārītu kunkuļainu putru un, jācer, turpmākajā svēršanā piedzīvos ne vien stilistiskus, bet arī uzlabojumus pēc būtības.

Kamēr IZM kabinetos nopūlas ar pārmaiņu imitēšanu, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) lietišķi informē sabiedrību, ka latviešu bērniem skolā vislielākās problēmas sagādā nevis matemātika un citas eksaktās zinības, bet dzimtā valoda un literatūra. Patiesībā šī ir viena no beidzamā laika satraucošākajām ziņām, kam vajadzētu mobilizēt IZM resursus pārskatīt mācību programmas tā, lai skola būtu latviešu valodas šūpulis, nevis kaps. Šajā sakarā viens jautājums dziļākām pārdomām: vai jums ir gadījies sastapt vecākus, kuri, bērnus mācību gaitu sākšanai reģistrējot, interesējušies nevis par angļu, vācu utt., bet latviešu valodas pasniegšanas līmeni konkrētajā skolā?…

LA.lv