Mobilā versija
+6.3°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
4. oktobris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Kunkuļainās putras piedāvājums (13)

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Foto - LETAIzglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Foto - LETA

Par bērnības saīsinājumu pēdējā laikā skaļi bažījušies vecāki nu drīkst atslābt – valdība otrdien vēl neizskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātās Vispārējā izglītības likuma izmaiņas, kas paredzēja jau drīzu iešanu skolā no sešu gadu vecuma. Galvenais noraidījuma arguments: ar steidzamības kārtā virzāmo budžeta paketi kopā iesniegtais likumprojekts ir savrups un vairākos posmos rūpīgi sverams dokuments. Tā piebremzēšanu agrāku skolas gaitu sākuma idejas virzītājs nozares ministrs Kārlis Šadurskis laikam jau bija paredzējis un valdības sēdes dienā atradās Izraēlā, kur bagātinājās izglītības inovāciju pieredzē, projekta steidzamības skaidrojumu atstādams padotajiem. Pats ministrs, izcils vārdkopu tamborētājs un epitetu meistars, droši vien būtu iepriecinājis žurnālistus ar pierasti košu retorikas priekšnesumu. Bet IZM valsts sekretāre – iespējams, nevēlēdamās pārspēt priekšnieku daiļrunībā, – gari nelaipoja un atzinās: no tūlītējās skatīšanas izslēgtais likumprojekts vienkārši signalizē, ka “gaidāmas pārmaiņas, bet par detaļām vēl var diskutēt”.

Lai gan runāts skaidrā latviešu valodā, šoreiz nepieciešams tulkojums, kas skanētu apmēram šādi: kaut kā taču jārada priekšstats, ka IZM patiesi gatava reformēt nozari, lai gan konkrēta plāna joprojām nav. Tāds ir galvenais signāls, un jāteic, patlaban līdztekus sešgadnieku gatavībai sākt skolas gaitas vēl nopietnāk jāapšauba ministrijas izpratne par reformu stratēģiju. Kā lai notic IZM spējai tālredzīgi plānot mūsu valstī iegūtās izglītības konkurētspēju, ja valdībai iesniegtajā sešgadnieku skološanas projektā no vienas vietas risinājumi pēc principa “gan jau kaut kā…”? Pārāk daudz kas, ieskaitot šai skolēnu vecuma grupai īpaši sagatavotu pedagogu apmācīšanu, nav ņemts vērā. Tādēļ dokuments atgādina nemākulīgas ķēkšas pavirši izvārītu kunkuļainu putru un, jācer, turpmākajā svēršanā piedzīvos ne vien stilistiskus, bet arī uzlabojumus pēc būtības.

Kamēr IZM kabinetos nopūlas ar pārmaiņu imitēšanu, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) lietišķi informē sabiedrību, ka latviešu bērniem skolā vislielākās problēmas sagādā nevis matemātika un citas eksaktās zinības, bet dzimtā valoda un literatūra. Patiesībā šī ir viena no beidzamā laika satraucošākajām ziņām, kam vajadzētu mobilizēt IZM resursus pārskatīt mācību programmas tā, lai skola būtu latviešu valodas šūpulis, nevis kaps. Šajā sakarā viens jautājums dziļākām pārdomām: vai jums ir gadījies sastapt vecākus, kuri, bērnus mācību gaitu sākšanai reģistrējot, interesējušies nevis par angļu, vācu utt., bet latviešu valodas pasniegšanas līmeni konkrētajā skolā?…

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. cerot uz pozitīvām pārmaiņām Atbildēt

    Nu nav ne Zīlei,ne dažiem citiem vēlēšanās atbalstìt un ieteikt sakarīgākus risinājumus(ja to spēj…..),nu ìstas Nila sekotājas—–nepieļausim nekādu izglītības sakārtošanu,skumji…..

  2. Skolas loma cilvēka dzīvē tiek krietni vien pārspīlēta – 12 garus gadus bērns ik dienas ir apmeklējis skolu, kopā ar vecākiem ik dienas ir pildījis mājas darbus, skolu beidzot praktiski NEVIENS no skolas beidzējiem nav perfekti apguvis nevienu mācību priekšmetu. Tad kāds ir attaisnojums ikdienas skolas apmeklējumam, it īpaši ikdienas skolas mājas darbiem daudzu gadu garumā.

  3. Skolas loma cilvēka dzīvē tiek krietni vien pārspīlēta – 12 garus gadus bērns ik dienas ir apmeklējis skolu, kopā ar vecākiem ik dienas ir pildījis mājas darbus, skolu beidzot praktiski NEVIENS no skolas beidzējiem nav perfekti apguvis nevienu mācību priekšmetu. Tad kāds ir attaisnojums ikdienas skolas apmeklējumam, it īpaši ikdienas skolas mājas darbiem daudzu gadu garumā.

  4. Pilnīgi piekrītu ministra viedoklim par skolēnu mājasdarbu samazināšanu – mums ar bērnu vakaros – bērnam pēc skolas, man pēc smagas darba dienas, kā arī brīvdienās nav jādirn pie mācību grāmatām, kas vairāk kā 50% sastādītas tādējādi, ka bērns patstāvīgi bez pieaugušā palīdzības nevar izpildīt mājas darbus. Savukārt, ar kādām tiesībām skola drīkst organizēt manus vakarus, piespiežot darīt skolotāju darbu – man ir jāprot izskaidrot gan matemātiku, gan fiziku, gan angļu valodu, gan mūziku utt. Varbūt tad jāpiemaksā ir vecākiem un nevis pedagogiem, jo lielu daļu viņu darba vakara maiņā dara bērnu vecāki.

  5. Par mājas darbiem ministram piekrītu Atbildēt

    Pilnīgi piekrītu ministra viedoklim par skolēnu mājasdarbu samazināšanu – mums ar bērnu vakaros – bērnam pēc skolas, man pēc smagas darba dienas, kā arī brīvdienās nav jādirn pie mācību grāmatām, kas vairāk kā 50% sastādītas tādējādi, ka bērns patstāvīgi bez pieaugušā palīdzības nevar izpildīt mājas darbus. Savukārt, ar kādām tiesībām skola drīkst organizēt manus vakarus, piespiežot darīt skolotāju darbu – man ir jāprot izskaidrot gan matemātiku, gan fiziku, gan angļu valodu, gan mūziku utt. Varbūt tad jāpiemaksā ir vecākiem un nevis pedagogiem, jo lielu daļu viņu darba vakara maiņā dara bērnu vecāki.

  6. Larisai DIEMŽĒL taisnība!!!

  7. nebeidz pārsteigt Atbildēt

    daudzi it kā saprot, ka esam pakaļā, bet apturēt neviens to inerci vairs nespēj. Pēc pāris gadiem atkal dzirdēsim, mums tik pazīstamo frāzi, ka tā bija kļūda

  8. Kamēr mācību līdzekļus un metodiskos materiālus drīkstēs veidot jebkurš (bez izglītības un saprašanas) un IZM tos akceptēs, tikmēr tiešām tā būs! Tas ir nožēlojami, ka katrs, kam nav slinkums vai ir pazīšanās kādā izdevniecībā, taisa metodiskos materiālus latviešu valodai un literatūrai vai sociālām zinībām. Kamēr nesodīs tos, kas šos murgus ir apstiprinājuši, tikmēr tas nebeigsies! Lielie metodiķi – Viņķele, “Papardes zieds” un “Marta” arī jau savu “gudrību” parādījuši, bet IZM tik atbalsta!

  9. Stundas laikā jāklausās skolotājā,nevis jāspamo netā !

  10. Sadurskis ir plana galdina urbejs,nevis reformators. Tadus idiotus tikai ar sudainu mietu triekt lai pastrada ar rokam nevis ar tuksajam smadzenem.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ne visur raujas pēc varas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar nolēma līdz 4. maijam pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu piecās pašvaldībās – Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā –, kurās iesniegts tikai viens saraksts. Pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā notiks 119 pašvaldībās, un tajās kopā jāievēl 1614 deputāti. Ņemot vērā patlaban iesniegtos sarakstus, uz vienu pašvaldības deputāta vietu pretendē vidēji pieci deputātu kandidāti, tomēr jāņem vērā, ka konkurence katrā no 119 pašvaldībām atšķiras.

Ko jūs atzīmējat 1. maijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (3)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+