Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. novembris, 2015
Drukāt

Kūpināsim uz nebēdu vēl divus gadus. Pēc tam jau domāsim! (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Līdz 2017. gada 1. septembrim Latvijas ražotāji varēs kūpināt gaļu ar tradicionālām metodēm.

Lai gan gaļu tradicionāli kūpināt pagaidām atļauts, jau šobrīd ražotājiem jāmeklē risinājumi, ko darīt tālāk.

2017. gada 1. septembris – līdz šim datumam Latvijas ražotāji varēs kūpināt gaļu ar tradicionālām metodēm. Ar īpašu Eiropas Komisijas regulu atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, uz trim gadiem tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzpirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Tas nozīmē, ka līdz šim termiņam ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus, kas ražoti pēc tradicionālām metodēm, Latvijā varēs tikai savas valsts teritorijā.

Šiem gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem, tāpat kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzpirēna normu līdz 5 mikrogramiem uz kilogramu. Ja uzņēmums vēlas eksportēt ārpus Latvijas, pieļaujamā benzpirēna norma nedrīkst pārsniegt 2 μg/kg.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis skaidro, ka uzņēmumi ir informēti un strādā pie šī jautājuma. Lai arī laika vēl ir pietiekami, PVD darbinieki, veicot kontroles uzņēmumos, informē par termiņu, kas beigsies pēc nepilniem diviem gadiem. Līdz šim eksportējošiem uzņēmumiem pieļaujamā benzpirēna norma problēmas nav sagādājusi. Bijis viens gadījums Igaunijā, kur Latvijā ražotam kūpinājumam šī norma pārsniedza 2 μg/kg un nācies atsaukt šī produkta izplatīšanu. Pārsvarā pašmāju ražotāji iekļaujas noteiktajā normā, zina teikt Arvīds Zirnis.

Eksportētājus šī norma neietekmē sāpīgi, bet kas būs tālāk, pagaidām nav zināms. Tāpat nav garantijas, ka esošā norma – 5 μg/kg – paliks spēkā arī turpmāk. A. Zirnis norāda, ka ražotājiem jebkurā gadījumā būs jāmeklē risinājumi, lai aizsargātu tradicionālos pašmāju kūpinājumus. Viņš domā, ka, iespējams, viens no risinājumiem varētu būt tradicionālo kūpinājumu iekļaušana ES aizsargāto produktu sarakstā. Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece gan norāda, ka ministrija neplāno virzīt kūpinājumus iekļaušanai ES aizsargāto produktu sarakstā, jo kūpinājumi neatbilst šī saraksta kritērijiem. Taču, ja arī tie atbilstu nosacījumiem, arī tad nāktos ievērot noteiktās pieļaujamās benzpirēna normas, kas nav atceltas.

Gaļas kūpinājumu ražotāja SIA “Rubeņi” vadība, kas, stājoties spēkā jaunajām benzpirēna normām, runāja pat par darbības apturēšanu, šoreiz atteicās no plašākiem komentāriem. Vidzemes saimniecības “Kunturi” ražošanas vadītāja Santa Preimane atzina, ka pagaidām nekādus draudus nesaskata un “kad paies tie divi gadi, tad domāsim”. Uzņēmums strādā tāpat kā līdz šim, gatavojot gaļas produktus vietējam tirgum. “Mēs apzināmies, ka benzpirēna normu pārsniedzam, un domājam, kā to samazināt. Taču jāapzinās – ja gribam turpmāk vārītu gaļu saukt par kūpinātu, tad tā ir cita lieta. Jāskatās, kā to definējam,” piebilda ražošanas vadītāja.

Jāatgādina, ka pašmāju ražotāji iepriekš vairākkārt izteicās, ka kūpinājumi pēc iecerētajām jaunajām normām zaudētu savu īpašo garšu un izskatu. Lai pierādītu Eiropai, ka Latvijā šiem produktiem ir tradicionāls gatavošanas veids un normas vajadzētu mīkstināt, pagājušā gada pirmajā pusē aktīvi sadarbojās Zemkopības ministrija, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija, “BIOR” un ražotāji.

Tiesa, ES dalībvalstīm, kurām piešķirta nacionālā atkāpe, jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas prakse. Arvīds Zirnis sarunā ar “LA” skaidroja, ka jau šobrīd PVD strādā pie rekomendāciju izstrādes, kas attieksies uz mājražotājiem – gaļas izstrādājumu ražotājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Mēs taču to gribējām!

  2. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Es kautuvē nopērku labu gaļiņu iesālu, nokūpinu un garšīgi ēdu pilnu muti. Man tādas ES regulas skursteņa galā.

  3. Kad Latvija stājās ES mūsu politiķi ar putām uz lūpām stāstīja ka Netiks noteikts ko mums ēst un ko audzēt.Ka paši lemsim.Ka nebūšot kā PSRS laikā ,kad vajadzēja visu saskaņot ar Maskavu.Un katru kas teica ka tā nebūs sauca par demagogu un Latvijas interešu grāvēju.Staļina laikā tādus sauca pat ,,Tautas ienaidniekiem,, un šava nost.Mums tagad nešauj nost,bet piegriež visu ko var.Mums jādzīvo kā tur Briselē izdomājuši.Un nekas.Latvijas politiķi vaid un pukst,bet reāli necīnās par Latvijas interesēm.Privatizācijas Aģenturas vadītājs nezina cik izmaksā viņa pārvaldībā esošie īpašumi.Lauksaimniecības ministrija neaizsargā Latvijas lauksiamnieku intereses.Ārlietu ministrs atkārto visu ko saka Briselē.Bet kur ir LATVIJAS VALSTS interešu aizstāvji?!!!!KUR?!!!

  4. Laukos cilvēki ēd un ēdīs gan savus kūpinājumus, gan citādi sagatavotu gaļu no dzīvniekiem ,kas nav baroti ar ĢMO soju ,kukurūzu, un graudiem, ko ar raundapu nav saindējuši alkatīgie lielsaimnieki no Dzelzskalējas bara. Lauki dzīvo un izdzīvos par spīti ES un Zemkopības ministrijas represijām. Šodien daudzas firmas sacūko gaļu špicējot želantīnu un smērējot ar dižskabāržu darvu, lai brūnāka gaļa.Ēdiet un nebrīnaties, ka rodas alerģija un pēc dažām dienām gaļas gabals ledusskapī peld ūdenī. Tādus uzņēmumus tiešām šodien jau vajadzētu aiztaisīt ciet, negaidot ES direktīvas.

  5. Ar to eirokolhozu dimbā būsim – ar kādu lupatu jāmazgā grīda un ko jāliek mutē nosaka ES normas… Smieklīgi…, ja nebūtu tik bēdīgi.

  6. Varbūt kāds mazāk aizņemts varasvīrs vai sieva varētu saprotami paskaidrot – kāda Briseles liekēžiem daļa par to, ko ēdu ES? Perversu mīlestību un melnīgsnējus viesus šie mums jau uztiepuši; nu skatīsies mutē …

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+