Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Kur apmācīs bezdarbniekus?
 Diskusija

Foto - LETAFoto - LETA

Pārmācīt vai apmācīt – tāds bija galvenais jautājums Limbažu un Alojas novadu 12. grāmatu svētku “Latvijas Avīzes” vadītajā publiskajā diskusijā, kurā piedalījās labklājības ministre Ilze Viņķele. Kur mācīties bezdarbniekiem, kādu nākotnes profesiju izvēlēties jauniešiem un kad tiks indeksētas pensijas – arī uz šiem un daudziem citiem jautājumiem bija jāatbild ministrei. 


 

Labklājības ministrijas saimniecībā šobrīd valdot gaidīšanas laiks – ko gan 15. maijā vēstīs Pasaules bankas pētījums par sociālo sistēmu Latvijā? Cik efektīva ir bijusi sociālās palīdzības politika krīzes laikā, cik efektīvi ir esošie sociālās palīdzības pabalsti un kā ir veicies ar bezdarbnieku apmācību. “Mēs ceram, ka Pasaules banka ar savu pieredzi un aci no malas varēs sniegt objektīvu un bezkaislīgu vērtējumu par to, kā mums ir veicies, īstenojot šo politiku. Tas parādīs, cik daudz dzīvojam ar mītiem un pieņēmumiem, piemēram, viens no tiem ir tāds, ka pabalsti Latvijā ir ļoti dāsni,” skaidroja Ilze Viņķele.

Apskatot situāciju novadā, Limbažu pilsētas pārvaldes vadītājs Māris Beļaunieks pastāstīja, ka šobrīd novadā bezdarba līmenis ir 10,4% un bez darba ir aptuveni 1319 cilvēki. Pilsētā bez darba šobrīd ir aptuveni pustūkstotis cilvēku, pārējais vienlīdzīgi sadalās pa visiem pagastiem.

“Atrast darbu ir grūti. Ja jaunas darba apmācības būs jāapgūst Rīgā, Valmierā vai kur citur, es baidos, ka cilvēki ir nolemti bēdīgai eksistencei. Tajā pašā laikā uzņēmēji saka, ka viņiem trūkst augsti kvalificētu darbinieku, esošajiem trūkst prasmju.

Mums tiešām šobrīd aktuālākais, lai atdzīvotos arodskola, lai arī pieaugušie varētu pārkvalificēties šeit uz vietas Limbažos,” teica Beļaunieks.

Klātesošie Limbažu novada politiķi savukārt jautāja ministres vērtējumu par šā brīža situāciju bez darba palikušo cilvēku apmācībā. Vai sistēma darbojas kvalitatīvi? Pašvaldībā bieži redzot situācijas, ka cilvēki apmeklē apmācības atkārtoti. Ministre atzina, ka tieši bezdarbnieku apmācību jomā uzlabojumi ir nepieciešami un ne tie mazākie. “Mēs drīz nāksim klajā ar grozījumiem, lai tie cilvēki, kas ir pieteikušies apmācību programmās, bet tās nav pabeiguši, tās tik drīz vairs nevarētu izmantot. Ja reiz esi no programmas izkritis, tad uz nākamo pieteikšanos būs jāpagaida. No prakses mēs redzam, ka daļa cilvēku nav motivēti mācīties un tā ir publisko līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana,” teica ministre. Viņa bezdarbnieku apmācību jautājumu sadalīja divās problēmu grupās. Pirmā problēma ir apmācību saturs, otra – kas apmācību programmu īsteno. Viņa apliecināja, ka ir garām tie laiki, kad tika veidotas programmas, pēc kurām reālajā darba tirgū pieprasījuma nebija, un notiek daudz ciešāka sadarbība ar darba devējiem, kuri tad arī veic pasūtījumu. “Darba devējam un darba tirgum ir jānosaka, kādas apmācību programmas ir nepieciešamas.

Taču visaktuālākais jautājums – kurš veic apmācības? Šobrīd apmācību tirgus ir ļoti liberāls, jo pietiek pašvaldībā piereģistrēt “kantorīti”, kas sniegs apmācības, un jūs varat piedāvāt programmas, kuras pēc zemākās cenas principa izvēlēs konkursā.

Mēs esam sākuši sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka arodskolām un profesionālajām skolām ir jābūt pamatbāzei, kur tiek nodrošināta bezdarbnieku apmācība. Skolas ir renovētas, ir ieguldīti pamatīgi ES līdzekļi, bet to jauda netiek pietiekami izmantota. Mēs iesim apmācības tirgus sašaurināšanas virzienā, es paredzu, ka būs skaļas pretenzijas un privātfirmu argumenti par tiesisko paļāvību un negūto peļņu. Bet tās ir valsts tiesības noteikt, kurš sniedz apmācības,” sacīja Ilze Viņķele.

Limbažu profesionālās vidusskolas direktors Dainis Augusts neslēpa prieku, ka beidzot kāds sadzirdējis ideju par profesionālo skolu izmantošanu bezdarbnieku apmācībai, jo šobrīd privātais lobijs darbojas pārāk spēcīgi. Tomēr aktuāls paliek jautājums – kad un kā tas tiks darīts? Dainis Augusts uzskata, ka tam vajadzētu būt valsts pasūtījumam, jo konkursos, ko izsludina šobrīd, skolām piedalīties neesot jēgas. “Profesionālajām skolām pārmet, ka mēs pildām sociālo funkciju, lai gan es domāju, ka mums tas ir jādara, jo jaunieši ir ļoti trūcīgi. Vai ir pareizi, ka visas šīs skolas tiek koncentrētas lielajās pilsētās?

Mēs taču labi zinām, ka tas jaunietis, kurš aizies mācīties uz Rīgu par galdnieku, nekad nestrādās Limbažu galdniecībā. Valdībai ir mazliet jāpiemāna tie jaunieši, lai viņi paliktu laukos. Mums drīz vairs nebūs kas strādā. Rīgā jauniešiem trūkst prakses vietu, bet man nav ko uzņēmējiem iedot. Man prasa galdniekus un celtniekus, bet viņi jau ir prom.

Mums ir daudzas programmas sagatavotas, ko apgūt pēc vidusskolas, bet atkal ir viena nelaime, – kāds priekšnieks ir izdomājis vecuma ierobežojumu 17 – 25 gadi. Meitenei jūnijā paliek 26 gadi, un es viņu nevaru ņemt mācīties,” neizpratni par daudzām lietām šajā jomā izteica Dainis Augusts.

Ministre atbildēja, ka pirms dažām nedēļām Ministru kabinets jau lēmis par izmaiņām Izglītības likumā, kur pašvaldībām tika noņemts pienākums daļas izglītības programmu uzraudzībai. “Mēs nolēmām, ka IZM gatavos grozījumus, lai nostiprinātu skolu pirmās rokas tiesības uz profesionālo programmu īstenošanu. Taču šīs programmas varēs īstenot tikai par nākamā plānošanas perioda līdzekļiem, tas nozīmē, ka ne agrāk par nākamo gadu, bet, zinot Latvijas tempus, tas ir ļoti optimistisks skatījums. Par skolām ārpus lielajām pilsētām – es varu teikt, ka būs vietas, kur nebūs cilvēku. Kā visus neaizdzīt uz Rīgu – tas gan ir valsts un pašvaldības pienākums. Pašvaldību loma tikai pieaugs. Pašvaldībai ir jārada tāda vide, kas to jaunieti notur – lai viņam būtu kino, lai viņš varētu apmeklēt koncertus un citus pasākumus. Tā dzīve jāpadara interesanta un pilnasinīga. Es domāju, ka esam vēl vienas administratīvās reformas priekšā. 2000 iedzīvotāju lielā pašvaldībā nevar būt ne laba medicīniskā aprūpe, ne labs sociālais dienests, ne pilnvērtīgas nodarbinātības iespējas. Runājot par meiteni, kas nevar mācīties, tad šī ir viena no lietām, kad mēs ignorējam realitāti, jo sabiedrība kopumā noveco, jāstrādā būs daudz ilgāk un jāmācās visu laiku, tāpēc šis ierobežojums tiešām ir muļķīgs. Es šo jautājumu pie kolēģiem noteikti noskaidrošu.”

Kādu profesiju izvēlēties skolēniem, lai nākotnē varētu droši atrast darbu un nepapildināt bezdarbnieku rindas? Izrādās, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir ciešākais sadarbības partneris – tieši no viņu īstenotās izglītības programmas atkarīgs, cik klientu jeb bezdarbnieku turpmāk būs Labklājības ministrijai.

I. Vinķele: “Ja netiks mainīts izglītības saturs un veids, kā mēs bērnus mācām, mums būs ļoti bēdīga nākotne. Ir skaidrs, ka mūsdienu pasaulē būs jāmācās visu laiku – līdz sirmām vecumdienām, citādi nevarēs noturēties. Kā izvēlēties nākotnes profesiju? Jābūt labam samēram starp to, ko sirsniņa grib un ar ko varēs maizi nopelnīt.

Ir skaidrs, ka ar to, kas latviešiem patīk – psiholoģija, jurisprudence, komunikācijas – diez vai pietiks biezam maizes riecienam. Es aicinātu bērnus mācīties eksaktos priekšmetus. Pat ja nav skaidrības, ko īsti darīt pēc skolas beigšanas, matemātika, fizika, bioloģija un ķīmija noderēs, kad būs jāizdara izvēle. Pretējā gadījumā izvēļu kopa ļoti strauji sašaurinās. Vēl viens mans aicinājums – mainīt izpratni par profesionālo un arodizglītību. Tā nav neveiksminieku izglītība. Gluži pretēji – sekmīgāki cilvēki darba tirgū ir tie, kuriem ir profesionālā un arodizglītība.”

Protams, neizpalika arī jautājums par pensiju indeksāciju. Ministre pastāstīja, ka lēmums par pensiju indeksāciju tikšot pieņemts pēc jūnija sociālā budžeta iekasēšanas analīzes. Šobrīd tendences esot visnotaļ pozitīvas – tērējam mazliet mazāk, nekā plānots, un ieņemam mazliet vairāk, līdz ar to sociālā budžeta deficīts rūk ātrāk, nekā plānots. Ja nenotikšot kaut kas ārkārtējs, pensiju indeksāciju varētu atsākt šā gada rudenī. Pašlaik ministrija ar Pensionāru federāciju kopā lemj par to, kuras pensijas indeksēt – tikai mazās pensijas vai arī pirmos 200 – 300 latus visām pensijām. Saeima esot gatava šos likuma grozījumus pieņemt vasarā, lai pagūtu indeksēt pensijas vēl pirms eiro ieviešanas.

 

Novadu 12. Grāmatu svētkus Lādezerā atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Arctic Paper Baltic State”, Jelgavas tipogrāfija, VAS “Latvijas dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, SIA “Balta Eko”, SIA “Vesta-LK”, Inese Vaidere, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Jānis Lancers, Anita Mellupe, Limbažu novada pašvaldība, Limbažu Galvenā bibliotēka, Limbažu pagasta pārvalde, N. Bomja maiznīca “Lielezers”, 
Lādezera pamatskola.

Sadarbības partneris: “Lattelecom”.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Auseklis”, “Limbažu Novada Ziņas”, Limbažu televīzija, www.limbazi.lv, www.limbazubiblioteka.lv.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+