Mobilā versija
+15.0°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
19. janvāris, 2017
Drukāt

Kur deputāta atbilžu kodols? Mizas, mizas un mizas kā sīpolam (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Artis Pabriks

LU profesors Andris Ambainis uz “Latvijas Avīzes” (10.01.2017.) jautājumu: „Tātad arī turpmāk mums jābaidās no sliktiem cilvēkiem, nevis no ļaunām tehnoloģijām?”, atbild: „Jā gan.”
Tas man ienāca prātā lasot žurnālista Māra Antoneviča interviju („LA”11.01.2017.) ar Eiropas parlamenta deputātu Arti Pabriku. Atbildēs uz žurnālista jautājumiem un norādēm deputāts izplūst tukšvārdībā – par un pret skaidrojumos, pamatojot norišu cēloņsakarības ar subjektīvām sajūtām: “Migrācija ir bijusi vienmēr…”; „…cilvēki meklē vainīgos…”; „…šobrīd mēs atrodamies nevis pārmaiņu priekšā, bet pārmaiņu vidū”; Junkeru kritizēt ir „grūtāk”, ja pats tur esi iekšā; „esošā elite nespēj rast sev aizvietotājus”, un „Junkers tika ievēlēts kā kompromisa variants.”

„Tas pats notiek arī Latvijā. Populisti spēj uzrunāt lielu sabiedrības daļu, bet problēma ir tā, ka viņi nevis piedāvā iet uz priekšu, bet iet atpakaļ – meklē patvērumu vērtībās, kas kādreiz cilvēkiem deva drošības sajūtu, piemēram, nacionālā valstī, izolacionismā vai, piemēram, labklājības valsts modelī, kas vairs nedarbojas. Taču jāsaprot, ka otrreiz tajā pašā upē iekāpt nevar.” Ar Eiropas ārējo robežu stiprināšanu „viss iet pareizā virzienā”, bēgļiem „ir izvēle – vai nu palikt te un integrēties, vai arī doties tur, kur viņi uzskata par labāku. Viņi ir brīvi cilvēki… Jautājums ir – vai mēs vēlamies Latvijā redzēt kādu ārvalstu darbaspēku, vai ne… Un te mēs varam atcerēties Kārli Ulmani – latviešiem patīk viņu atcerēties kā labu saimnieku, bet nevajag aizmirst, ka viņa laikā Latvijā ieradās tūkstošiem viesstrādnieku.” – „Vai tas rada draudus nacionālajai identitātei?”: „Precīzi. Tāpēc jārada integrācijas iespējas un piedāvājums, lai šādi draudi nerastos.” Runājot par „Vienotības” likteni, deputāts atsaucās uz veco teicienu: „Jākāpj ārā no ierakumiem… Es noteikti esmu gatavs piedalīties, būt aktīvs un nebaidos kļūdīties… Drošība un labklājība – tie ir divi galvenie Latvijas politikas mērķi.”

Kur deputāta atbilžu kodols? Mizas, mizas un mizas, kā sīpolam. Deputāta Arta Pabrika būtību raksturo kāda viņa atbilde par okupācijas seku likvidēšanu laikā, kad viņš bija ārlietu ministrs. Tajā viņš atsaucās uz Ženēvas konvenciju: „Jā, Ženēvas konvencija to nosaka… Tomēr, manuprāt, mēs nevaram pieprasīt šai iedzīvotāju daļai izbraukt no Latvijas. Ženēvas konvencija varētu noderēt, lai to starptautiski izmantotu kā argumentu Latvijas pozīciju stiprināšanai. Un tad uzsvērt: mēs šajā jautājumā piekāpjamies, taču tā ir mūsu brīva vēlme un griba, nevis tāpēc, ka kāds to drīkstētu uzspiest’’ („Liesma’’, 21.09.2004.).

Atsaukšanās uz neiespējamību iekāpt tajā pašā (nacionālās pašapziņas un atbildības pret latviešu tautu un Latvijas valsti) upē ir demagoģija, ja upes krasti vēl ir tie paši, vai nedaudz izmainījušies, tāpat kā demagoģija ir apgalvot, ka nav iespējams atgriezties savu priekšteču celtajās mājās pat tad, ja no tām vairs tikai krāsmatas palikušas, vai ka nav iespējams ieinteresēt jauno paaudzi atgriezties savā tēvzemē. Par paraugu varētu ņemt Kārli Ulmani. Viss ir izšķiroši atkarīgs no Saeimā un Eiroparlamentā ievēlēto deputātu, Latvijas valsts vadītāju un, protams, par tiem balsojušo vēlētāju stājas, neatlaidības un nelokāmības.

No intervijas visuzrunājošākais bija deputāta matu sakārtojums. Par to patiesa pateicība frizierei(-im)!

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vēl neesmu dzirdējis nevienu deputātu kas uzstājas pa tv vai radio,kurš būtu pateicis un apskaidrojis ko konkretu,tikai kaut ko maļ,maļ un tā arī neko nepasaka…cik saprotu,viņi visi iziet spec kursus lai šitā iemācītos pa tukšo muldēt,kad nav ko īsti teikt,atbildēt.;)

  2. Vai te tas vecis ir impotents? Bet impotents ar galvu jeb ka citadi? Liekas, ne tikai ar galvu?

  3. Matu griezums kopē zvērīgi nīstā Ulmaņa frizūru ! 🙂

  4. Nu Pabriķa tukšās demagoģiskās runas neviens neņem par pilnu. Nu gan EP deputāts, kurš stāsta, ka sēžot ierakumos. Cik jau kažokus un ierakumus savā dzīvē mainījis

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (7)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Kā raugāties uz jaunizstrādāto izglītības saturu skolām?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (19)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Draugiem Facebook Twitter Google+