Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

Kur der “forši” un kur tas ir “neforši” (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dite Liepa

Gan Edgars Vimba, gan vairāki citi lasītāji vēstulēs raksta par to, ka latviešu valodā daudzi izmanto vārdus, kurus, viņuprāt, vajadzētu skaust no runas un rakstiem. “Nav nevienas dienas, kad TV raidījumos neskanētu “forši”. Avīzēs un žurnālos nevietā lieto arī vārdu “atpazīt”,” aizrāda E. Vimba.

Ko par šo vārdu lietojumu saka Valsts valodas aģentūras galvenā lingviste Dite Liepa? Viņa uzsver, ka vārds “forši” izmantojams tikai kā sarunvalodas vārds neformālā saziņā. Sākotnēji tas ir bijis studentu žargonisms.

“Atpazīt” nozīmē ‘pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem)’. “Vārds “atpazīt” jau sen ir pārkāpis nevēlamā vārda statusu un patlaban pilnā mērā iekļuvis latviešu literārajā valodā bez jebkādas norādes par tā nevēlamību vai lietojuma ierobežojumu,” teic speciāliste. “Taču katram cilvēkam ir sava lingvistiskā gaume, tāpēc savā leksikā viņš var to neizmantot. Piemēram, šis vārds nepatīk arī man, jo arī man vēl pirms 20 gadiem mācīja, ka tas ir tiešs pārcēlums no krievu valodas vārda “opoznatj”, tāpēc latviešu valodā tas nebūtu vēlams. Taču laiki ir mainījušies, un latvieši paši šo vārdu ir iecienījuši un iekļāvuši vārdu krājumā. Valoda mainās, nāk jauni vārdi, jau zināmo vārdu nozīmes paplašinās. Subjektīvi varbūt nepatīk, bet tas ir jāpieņem. Mūsu pašreizējo valodu būtu grūti saprast 20. gs. sākuma latvietim – tik ļoti tā ir mainījusies. Noteikti arī pēc divdesmit gadiem valoda būs kļuvusi vēl citāda.”

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. filoloģis, galvenais Atbildēt

    Galvenā lingviste ir foršāk par galveno valodnieci?

  2. Kauns klausīties kā “dotajā brīdī” mēs labi runājam “teiksim” “latviešu valodā”!!!

  3. Un ir krievvalodigie, nevis krievi, ir kaut kādas izcelsmes persona, nevis konkrētās tautības cilvēks…

    • brīvklausītājs Atbildēt

      Krievvalodīgie jau nav tikai krievi, bet visi kas par savu saskarsmes valodu uzskata krievu valodu. Tie var būt arī pēc tautības latvieši, kuri no laika gala sevi saista ar krieviem.Tie ir arī leiši un igauņi, kas Latvijā dzīvodami, netur par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu. Par visādiem tatāriem, baškīriem, čukčām vispār nerunāsim.

  4. Arī īpašības vārdi izzuduši no mūsu valodas, jo viss ir tikai fantastiski un seksīgi.

  5. “jaunvārdi” ir tikai puse no nelaimes, tos var sameklēt vārdnīcās. Bet, aplamā teikumu konstrukcijā brīžiem pazūd teiktā jēga. It kā būtu rakstīts latviski, bet saprast nevar! Minētais attiecas sevišķi uz tulkojumiem no svešvalodām. Laikam jau, gramatiku skolās vairs nemāca, bet žēl

  6. Man savulaik diezgan daudz nācās tulkot tehniskus tekstus no krievu valodas latviešu valodā. Atceros, cik ļoti man pietrūka vārdiņa “priekš”, kuram latviešu valodā ir nelegāls statuss. Var jau kaut kā izgrozīties ar vārdu galotnēm,..teksts sanāks valodnieciski pareizs, taču tā jēga būs grūtāk uztverama. Daļu tekstu toreiz tulkoju arī no latviešu valodas krievu valodā un pārsteigts konstatēju, ka rakstot krieviski, man veicas krietni labāk, kaut tā nav mana pamatvaloda. Krieviski ir vieglāk izveidot loģisku,pārskatāmu un viegli uztveramu teikumu, kas tehniskos (un vispār lietišķos) tekstos ir ļoti svarīgi. Arī angļu valodā lietišķo tekstu teikumu konstrukcija ir sakarīgāka un loģiskāka nekā latviešu. Ar to es, Dievs pasarg, nekādā gadījumā neaicinu pāriet uz angļu vai krievu valodu! Tieši otrādi – jāattīsta latviešu valoda, jāveido jauni termini, kur tas nepieciešams, un jāatsakās no pārlieka valodas puritānisma, kur tas traucē. Skolās latviešu valodas un gramatikas stundās vajadzētu mazāk aizrauties ar tekstiem “div dūjiņas gaisā skrēja” garā, bet lielāku uzmanību veltīt tam, lai skolēns iemācītos uzrakstīt iesniegumu, ziņojumu, instrukciju, lietišķu vēstuli un t.t.

    • Prievārdam ,,priekš” latviešu valodā ir pavisam legāls statuss, ja tas tiek lietots kā prievārda ,,pirms” sinonīms (laika nozīmē) -,, priekš mēneša= pirms mēneša; priekš gada= pirms gada”. Laikam taču ,,priekš” ir vārda ,,priekšā” saīsinātā forma.

  7. Bet man,savukārt, ausīs griež pārdotākais,lasītākais,mīlētākais,pirktākais,zagtākais,skatītākais un tamlīdzīgie jaunveidojumi.Ir pagalam aizmirsta vispārākā pakāpe! Visvairāk lasītais,visvairāk pirktais…

  8. Man visvairāk nepatīk “atrādīt” – atrādīja jauno draudzeni, atrādīja policijas automašīnas…

  9. Varbūt vērts piegiezt vērību būtiskām lietām? Vienkārši- dzīvojot Latvijā, latviskā vidē, lietot tikai latviešu valodu Ar to domāju tikai latviešu valodu, bez svešvārdiem, gan krievu, gan angļu un citu valodu aizguvumiem. Bet tas jau nav iespējams, jo kā gan mēs spēsim atraktīvi , ekskluzīvi, funkcionēt, fascinēt, , prezentēt,demonstrēt utt, līdz bezgalībai. Nu nabadzīga ir mūsu valoda, nu galīgi nelietojama. Ko, nav taisnība? Tad pierādiet, ka es kļūdos! Ko, spēka trūkst? Spēks ir zināšanā un gribēšanā! Uz priekšu, tizlenīši!

    • ka jāpiekrīt, ka mēs jau sen,sen vairs nelietojam latviešu valodu dabīgā tās izcelsmes formā, jo gados senākie ļaudis, izlasot jebkuru masu mediju rakstu, pat īsti nesaprot, par ko ir runa, jo teksti pārpildīti ar svešvārdiem un no tiem patapinātiem latviskojumiem.Tie ir tie paši, ko nejēga 🙂 ir uzskaitījis: atraktīvi , ekskluzīvi, funkcionēt, fascinēt, , prezentēt,demonstrēt utt, līdz bezgalībai. Tiklīdz sabiedrībā sāc runāt senākā latviešu valodas formā, tā visiem izbrīns – kas tā par interesantu leksiku, sevišķi juristiem/advokātiem ir īpašs izbrīns :):):), jo vairs nepārzina savu vecvecāku valodu 🙂

      • Lūk, tā arī ir atbilde, ka varam droši atmest visu latvisko, aizvietojot ar svešvārdiem! Sanāks lētāk, bet vai tā būs latviešu valoda? Man pieder 10 āboli, Pēterītim arī 10 āboli. Es savējos izmetu atkritumos, paņemu no Pēterīša viņa 10 ābolus. Vai man tagad ir vairāk ābolu? Tādā veidā tagad notiek mūsu “nabadzīgās” valodas attīstība. Latvijas Radio nespēj raidijumus veidot, tikai PRODUCĒ, raidlugas pazudušas, jāklausās PROJEKTI, visas darbības sauc par procesiem, procedūrām. Mums vairs nav ierastie gadalaiki, ir vasaras sezona, rudens periods, pavasara laiks. Varbūt sākt skolās latviešu bērniem mācīt latviešu valodu, PAREIZU latviešu valodu? Vieglāk ir nedarīt, patīkamāk vienkārši pamuldēt!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (2)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+