Kur dīgst ļaunuma saknes 8
Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados redzama stabili augoša ekstrēmisma tendence, kas rada gan būtisku drošības spriedzi, gan atstāj negatīvas sekas uz labklājību un ekonomiku, tā šonedēļ Briselē norādīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Eiropas pilsoņi ir gatavi iesaistīties kā radikālos grupējumos pašu mājās, tā doties uz tālām ārzemēm, īpaši tām, kurās jau notiek konflikti, lai piedalītos kaujās un darbotos arī kā treneri apmācības nometnēs.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) rīcībā esošiem datiem, šādi izbraukuši vismaz 1200 cilvēku no Beļģijas, Zviedrijas, Francijas, Dānijas un citām valstīm, taču viņu skaits varētu būt vēl krietni lielāks. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs vēl šonedēļ paziņoja, ka pēdējā gada laikā no Vācijas uz Sīriju devušies vismaz 240 radikāli noskaņoti islāmisti. Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands norādījis, ka ārvalstu kaujiniekiem Sīrijā pievienojušies arī 700 Francijas pilsoņu. Valstis, uz kurām eiropieši plūst visvairāk, ir Sīrija, Sudāna un Somālija.
Pazaudē dēlu
Beļģija patlaban atzīta par to Eiropas valsti, no kuras pilsoņi visvairāk izbraukuši, lai iesaistītos cīņās Sīrijā. Lielākoties tie ir Beļģijā dzīvojošie sīrieši. Vēl nesen Beļģijas mediji ar aizturētu elpu sekoja līdzi kādas ģimenes stāstam no Antverpenes, kuru atstājis deviņpadsmitgadīgais Braians, lai pievienotos Sīrijas prezidenta Bašara al Asada opozīcijas spēkiem. Jaunais puisis pirms diviem gadiem pievienojies islāmticīgajiem un iesaistījies kādā radikālā kopā “Šaria Beļģijai”, un bieži mēdzis uzsvērt, ka viņam nav bail mirt un nokļūt ar Allāhu paradīzē. Ģimene, lai attālinātu Braianu no radikālisma tīkliem, pat pārcēlusies uz dzīvi 100 kilometru attālumā no pilsētas, taču tas neapturēja jauno puisi no iesāktā ceļa, un aizvadītā gada janvārī viņš pazudis. Radinieki ir pārliecināti, ka puisis karo Sīrijā, jo redzēts kādā no tālajā zemē uzņemtajiem un medijos nonākušajiem video kadriem.
Pārved radikālismu mājās
ES lielākās bažas ir par to, ka šie tā sauktie ārzemju karotāji, kuri ilgu laiku pavadījuši plecu pie pleca, piemēram, ar “Al Qaeda” nemierniekiem, atgriezīsies mājās un atvedīs radikālās idejas arī uz Eiropu. Šī tendence ir radījusi pamatīgu spiedienu uz Beļģijas iekšlietu ministriju, no kuras prasa daudz aktīvāku rīcību, lai gādātu par drošu vidi pašu mājās, ņemot vērā arī faktu, ka Beļģijas galvaspilsētā Briselē atrodas galvenās ES institūcijas un ikdienā šeit uzturas liels skaits ārzemnieku.
EK tagad rosina labot noteikumus, ar kuriem līdz šim Eiropa centusies izskaust radikālismu, tā kā ekstrēmisti meklē jaunus ceļus, lai izplestos, piemēram, aktīvi izmantojot interneta iespējas, piemēram, sociālās saziņas vietnes.
Idejas ir vairākas – tuvākajā laikā Eiropā veidot ekselences centru, kurš palīdzēs nacionālajām un vietējām varas iestādēm izmantot ES finanses, lai varētu nodarboties ar problēmas izpēti un piesaistīt nepieciešamo ekspertīzi. Tam paredzēti aptuveni 20 miljoni eiro. “No valstīm sagaidīsim programmas ar priekšlikumiem, kā atvieglot pilsoņu iespējas pamest ekstrēmistu grupas un rīcības plānus, kā novērst radikālisma problēmu jau pašā saknē. Un, protams, mums jāstrādā ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, lai identificētu tos jaunos cilvēkus, kuri devušies uz radikāļu sagatavošanas nometnēm,” tā iekšlietu komisāre S. Malmstrēma.
Nav pasargāts neviens
Taču radikālisms nerimst arī Eiropā. “Ungārijā nacistu bandas piekāvušas un nogalinājušas romus. Pirms dažiem gadiem Zviedrijā Ziemassvētku laikā kādam teroristam pašnāvniekam gandrīz izdevās nogalināt simtiem cilvēku veikalā. Grieķijā neonacistu partija “Zelta rītausma” nodūra hiphopa mūziķi Pavlu Fisu, un es varētu turpināt ar līdzīgiem piemēriem citās valstīs,” tā S. Malmstrēma, minot tikai dažus no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem un norādot, ka no radikālas un ekstrēmas rīcības nav pasargāti iedzīvotāji nevienā ES dalībvalstī.
