Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. novembris, 2012
Drukāt

Kur ģērē mežacūkas ādu?

Foto - Guntars KļavinskisFoto - Guntars Kļavinskis

“Kur varētu izģērēt mežacūkas ādu Valmieras, Limbažu vai Cēsu apkārtnē? Meklēju, bet neizdevās nekur tuvumā atrast!” 
Oskars Cēsīs

 

Latvijā šo pakalpojumu grūti saņemt. Vecie, pieredzējušie meistari iet mazumā, bet jauni vietā nerodas, jo ģērētāja darbs ir smags, netīrs, saistīts ar ķimikāliju izmantošanu.

– Retais jau tagad grib nagus smērēt, kaut gan ģērēšana ir ārkārtīgi smalka lieta, – tik tiešs ir taksidermists Juris Āzis. – Lai prastu kvalitatīvi to darīt, jāmācās un jāpilnveidojas visu mūžu, jāseko aktualitātēm šajā jomā, jo tirgū ienāk arvien jauni līdzekļi, kas paredzēti ādas apstrādei. Protams, jābūt ģērēšanai nepieciešamajam aprīkojumam, tāpēc agrāk šo procesu vislabāk varēja veikt kažoku šūšanas fabrikās vai zvēru audzētavās, kur strādāja profesionāli ģērētāji. Tagad fabriku vairs nav, audzētavu skaits sarūk, meistaru – arī.

Valmieras mednieku un makšķernieku biedrībā stāstīja, ka mednieki bieži vien mežazvēra ādu turpat arī norokot vai atstājot, lai putni noknābā gaļas gabaliņus, kas palikuši pie novilktās. Vairs neesot modē kā padomju gados mežacūkas ādu klāt uz grīdas vai stiprināt pie sienas, arī ģērētāju trūkstot, tāpēc veidojas šāda nevērīga attieksme. Savukārt taksidermists J. Āzis uzskata, ka savu pirkstu esot pielikušie arī zaļie, kas sludinot, ka likt ap kaklu dabīgās kažokādas apkakli ir nosodāmi.

– Tagad teju vai visi ģērbjas sintētikā un sūdzas par dažādām alerģijām, bet labu zvērādu mednieki atstāj mežā, lai sapūst. Pirmklasīga izejviela aiziet postā!

Vēl nesen kažokādas ģērēja SIA “Ervīna”, kas atrodas Ādmiņu ielā, Rīgā. Taču meistaru trūkuma un pārslodzes dēļ ražotne 1. oktobrī ir pārtraukusi pasūtījumu pieņemšanu. Savu darbību apturējusi arī SIA “Nākotnes ādminis” (Jelgavas novada Glūdas pagastā), kas nodarbojās ar meža zvēru pirmapstrādi.

Taču daži mohikāņi ir noturējušies virs ūdens. Ķekavas novada Daugmales pagasta “Ziediņos” ar ādu ģērēšanu nodarbojas mednieku aprindās labi pazīstamais SIA “Valters un meita”. Pirms doties turp, iepriekš jāsazinās pa tālruni 29283894. Jo­projām uz strīpas ir ģērētājs Ēriks Brigmanis ar 40 gadu pieredzi, kurš ar dēliem strādā ģimenes uzņēmumā Baldones novada z/s “Vanagi” (tālr. 29139921). Par mežacūkas ādas ģērēšanu prasa 10 latu, par mežakuiļa – 15 latu.

– Ādai jābūt iesālītai. Gaļa var būt klāt, to noņemam. Pasūtījuma izpildes termiņš – mēnesis, jo apstrādāju vairākas ādas, nevis tikai vienu. Āda ir jāmērcē, vienu mērkt neatmaksājas.

Pirms nogādāšanas ģērētavā kažokāda pareizi jāsagatavo. Īslaicīgai uzglabāšanai nodīrātu var turēt iesālītu. Sāli uzkaisa jēlajā pusē līdz trīs milimetrus biezā slānī. Pēc tam saloka uz iekšu tā, lai nesasmērētos apmatojums, un sarullē. Šādi sagatavotu ādu vēlams nogādāt pie meistara dažu dienu laikā. Ja to glabā ilgāk, ātri var sākties pūšana, jo sāls reti kad ideāli iesūcas visā ādas biezumā.

Daudzi izmanto ārvalstu ģērētāju pakalpojumus, piemēram, kāda Valmieras novada zvēraudzētava ādas ved apstrādāt uz Ungāriju. Mednieki savas trofejas ved arī uz Lietuvu – uz uzņēmumu “Kailiu Mitas”. Kā paskaidroja Raimo Jansons (mob. 29299330), kas nodarbojas ar ādu savākšanu un nogādi Lietuvā, par mežacūkas ādas ģērēšanu jāmaksā 55 lati, par mežakuiļa – 60.

– Ja ādu nodod tagad, tā būs gatava pēc mēneša, ja decembrī, janvārī – tikai vasarā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+