Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. februāris, 2016
Drukāt

Kur glabājas iedzīvotāju aizmirstie miljoni (3)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD) glabājas vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju iegādāto uzņēmumu akciju aptuveni 10 miljonu eiro vērtībā, par kurām liela daļa to īpašnieku pat nenojauš vai ir aizmirsuši.

 

Pirkums bez labuma?

Vienlaikus daži mūsu lasītāji – privatizēto uzņēmumu mazie akcionāri – neziņā tincina, kur meklēt galus savulaik par sertifikātiem iegādātajām akcijām un ko īsti ar tām iesākt.

Rasma L., pensionēta rīdziniece, kas 90. gadu sākumā iegādājusies 73 uzņēmuma “Latvijas balzams” akcijas, man atzīst, ka no šā pirkuma viņai neesot nekāda labuma. Aizvadītajos aptuveni divdesmit gados dividendes uzņēmums neesot maksājis. Par akcijām vienubrīd jau esot pat piemirsusi. Bet par tām šā gada februārī viņai atgādinājis “Latvijas balzams”. Tā vairākuma akcionārs SIA “Amber Beverage Group” paziņojis par izteikto brīvprātīgo a/s “Latvijas balzams” akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas sākas 2016. gada 16. februārī. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendāra dienas – līdz 2016. gada 16. martam). Izsludinātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir deviņi eiro.

Pensionēta rīdziniece Marga Konca saka, ka par šo cenu labprāt pārdotu savas 73 uzņēmuma akcijas. “90. gadu sākumā par sertifikātiem tās iegādājoties, biju cerējusi, ka vecumdienās tas būs kāds atspaids. Taču arī man nekāda ieguvuma no tām nav bijis, un, šķiet, tādu kā es, kuri jau pensijas gados vai aizgājuši viņsaulē, ir vairākums,” spriež Margas kundze.

Savukārt Rasmas k-dze saka, ka, iespējams, arī piekristu šim atpirkšanas piedāvājumam, tāpēc ka iegādātās privatizētā uzņēmuma “Laima” pārdesmit akcijas, neredzot jēgu tās paturēt, savulaik pārdevusi par nieka 50 santīmiem. “Latvijas balzama” piedāvātie deviņi eiro esot labāk nekā nekas.

Akciju īpašniece gan teic, ka par kārtību, kā var pārdot akcijas, viņa zinājusi, tāpēc ka savulaik pati strādājusi par grāmatvedi kādā Latvijas uzņēmumā. Taču to nav darījusi apzināti tāpēc, ka jāmaksā bankai par vērtspapīru konta atvēršanu un uzturēšanu. “Kāpēc vēl piemaksāt par to, kas man jau tā nedod nekādu labumu?” saka viņa.

Bet esot pieļaujams, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri 90. gadu sākumā, sākoties privatizācijai, bija iegādājušies uzņēmumu akcijas, par to patiešām varētu neko nezināt. Latvijas Centrālajā depozitārijā noskaidroju, ka Latvijā vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju kādreiz par privatizācijas sertifikātiem iegādātās kāda uzņēmuma akcijas glabājas Sākotnējā reģistrā. Tomēr naudu par tām viņi nesaņem, jo nezina, ka darījumiem ar šiem vērtspapīriem vispirms nepieciešams pārvedums uz bankā atvērto vērtspapīru kontu.

 

Miljoni, kurus nevienam nevajag

“Naudas summa par LCD Sākotnējā reģistrā uzglabāto akciju dividendēm un galīgajās atpirkšanās atpirktajām akcijām, kas tāpat glabājas pie mums, sasniedz vairāk nekā piecus miljonus eiro. Savukārt to akciju vērtība, kas joprojām glabājas pie mums reģistrā, šobrīd sasniedz teju 10 miljonus eiro. Vērtīgākās ir, piemēram, “Latvijas gāzes”, “Grindeks”, “Latvijas kuģniecības” un citu uzņēmumu akcijas,” paskaidroja LCD Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vancāns.

Kā viņš stāsta, nesen notikusi uzņēmuma “Ventspils nafta” akciju galīgā atpirkšana, kas nozīmē to, ka no mazajiem akcionāriem, kuriem kopā piederēja mazāk par pieciem procentiem uzņēmuma akciju, tās tika atpirktas, izmaksājot prāvu summu, t. sk. aptuveni 2 miljonus eiro akcionāriem Sākotnējā reģistrā. Kā izrādās, LCD Sākotnējā reģistrā joprojām glabājas uzņēmuma “Ventspils nafta” bijušajiem akcionāriem par tiem atpirktajām akcijām izmaksātā nauda aptuveni 13 000 bijušajiem akcionāriem. Savulaik par “Viesnīca Latvija” akciju galīgo atpirkšanu joprojām glabājas 270 000 eiro, par “Staburadzes” akcijām – 212 000 eiro, par “Laimas” akcijām – 100 000 eiro. Šī nauda joprojām glabājas LCD.

 

Kā mazajiem rīkoties?

Raitim Vancānam jautāju, kā rīkoties cilvēkam, kurš savulaik par privatizācijas sertifikātiem iegādājies kāda uzņēmuma akcijas un kurš gribētu tās pārdot.

“Runājot par akciju galīgo atpirkšanu, kas ir izsludināta un notikusi uzņēmumos “Ventspils nafta”, “Staburadze”, “Laima”, kopskaitā 20 uzņēmumos, bijušajam akciju īpašniekam, kurš zina, ka viņa savulaik iegādātās, bet pēc tam atpirktās akcijas kādreiz glabājās Latvijas Centrālā depozitārija Sākotnējā reģistrā, jāvēršas bankā, lūdzot pārvest par akcijām izmaksāto naudu uz savu naudas kontu attiecīgajā bankā. To sauc par “naudas dereģistrāciju”.

Savukārt akcionāram joprojām piederošās akcijas Sākotnējā reģistrā, kopskaitā 25 uzņēmumos, kuru akcijas iespējams pirkt un pārdot Rīgas vērtspapīru biržā, var dereģistrēt uz savu vērtspapīru kontu, iesniedzot attiecīgu pieprasījumu bankā. Šajā gadījumā nav svarīgi zināt, cik daudz akciju pieder, bet gan kāda uzņēmuma,” skaidro LCD pārstāvis.

“Ja cilvēks piemirsis, kāda uzņēmuma akcijas pirms divdesmit gadiem nopircis, viņš ar personu apliecinošu dokumentu var vērsties pie mums LCD Rīgā, Vaļņu ielā 1. Cilvēki, kuri izmanto internetu vai lauku iedzīvotāji, kuriem varbūt nav iespēju ierasties pašiem, var atvērt “Lursoft” mājas lapu, kur sadaļā “Dažādi reģistri, Latvijas Centrālais depozitārijs”, autorizējoties ar internetbankas karti, varēs iegūt izziņu par to, kāda uzņēmuma akcijas viņi nopirkuši un cik to ir Sākotnējā reģistrā. Šajā gadījumā jāpievērš uzmanība “Lursoft” cenu lapai par attiecīgo pakalpojumu,” viņš papildina.

 

Nauda pavisam nepazudīs

Raitis Vancāns saka, ka tiem iedzīvotājiem, kuri nedarīs neko, LCD glabātās uzņēmumu akcijas, tāpat dividendēs izmaksātā nauda, ja kāds uzņēmums tās maksājis, nekur nepazudīs – vērtspapīru, tāpat dividenžu naudas uzglabāšanas termiņš nav noteikts. Par uzglabāšanu LCD nekas nav jāmaksā.

Ja vairākuma akcionārs izsludinājis akciju galīgo atpirkšanu, kā tas bija noticis uzņēmumā “Ventspils nafta”, tad neatkarīgi no tā, vai kāds mazais akcionārs izrādīs vēlēšanos pārdot, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu viņam piederošās akcijas pāries vairākuma akcionāram, par tām pretī izmaksājot attiecīgu naudas summu.

“Cits gadījums, ja kāda uzņēmuma, kā to pašlaik dara “Latvijas balzams”, vairākuma akcionārs izsludinājis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tad mazie akcionāri var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Ja nolems nepārdot, tad viņu akcijas joprojām glabāsies Sākotnējā reģistrā vai bankā atvērtajā vērtspapīru kontā,” piebilst LCD pārstāvis.

Ja kāds uzņēmums maksājis akcionāriem dividendes, kuras, tāpat kā akcijas, daudziem iedzīvotājiem joprojām glabājas LCD, tad pie šīs naudas akcionārs var tikt, bankā atverot vērtspapīru kontu un naudas kontu, kuros no LCD tiek pārskaitītas gan akcijas, gan dividendes. Bet, kā skaidro LCD, viņš nevar pieprasīt tikai dividenžu naudu, atstājot akcijas uzglabāšanai LCD.

 

Akcijas un naudu var mantot

Savulaik iegādātās kāda uzņēmuma akcijas, ja to īpašnieks aizgājis viņsaulē, var mantot viņa ģimenes piederīgie. Valsts amatpersona – zvērināts notārs –, kārtojot atstātā mantojuma lietu, par nelaiķa iegādātajām uzņēmuma akcijām un uzkrāto dividenžu naudu pieprasīs izziņu LCD, pēc tam to iekļaujot mantojuma apliecībā. Saņemot šo apliecību, mantiniekam pēc tam jāatver bankā savs vērtspapīru konts, kurā no nelaiķa konta Sākotnējā reģistrā tiks pārskaitītas viņam piederējušās akcijas.

 

Uzziņa

“Swedbank” maksa par Latvijas uzņēmumu akciju turēšanu vērtspapīru kontā ir 0,02% mēnesī (minimums 1 eiro mēnesī). Internetbankā privātpersonām vērtspapīru konta atvēršana ir bez maksas, bet filiālēs gan privātpersonām, gan juridiskām personām vērtspapīru konta atvēršana maksā 4,27 eiro.

Bankā “Citadele” par vērtspapīru konta atvēršanu jāmaksā 4 eiro.
Maksa par vērtspapīru konta uzturēšanu atkarīga no tajā uzglabātajiem vērtspapīriem. Latvijas finanšu instrumentu turēšana – 0,01% no portfeļa vērtības mēneša pēdējā dienā. Minimālā maksa – 70 eirocenti.

SEB bankā komisijas maksa par vērtspapīru konta atvēršanu ir 4,27 eiro. Internetbankā klients pats var atvērt savu vērtspapīru kontu bez komisijas maksas. Mēneša maksa par vērtspapīru kontu, kurā nav vērtspapīru (tukšu kontu) ir 1 eiro. Mēneša maksa par Latvijā reģistrētajām akcijām 0,01% no to tirgus vērtības. Minimālā maksa – 1 eiro.

 

verstpapiri

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. glabājās breju bankās !

  2. Jocīgi. Vai tad ar Latvijas Krājbankas bankrotu šī problēma neatrisinājās? Šo akciju konti bija tieši minētajā bankā. Bankas likvidatori kaut kādu sīknaudu izmaksāja, ja vien šiem “mazajiem akcionāriem” nebija interese akcijas pārcelt uz citu banku, maksājot pakalpojuma cenu, kas daudzkārt pārsniedza šo bezvērtīgo akciju cenu.

  3. “vairākuma ” akcionāri veikli aplaupa pārējos ?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+