Kur naftas vairāk nekā smilšu. Kas jāzina un jāredz, Arābu Emirātos 2
No vergiem par kungiem
Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir viena no visjaunākajām pasaules valstīm – 2015. gada 2. decembrī tā svinēja savas dzimšanas 44. gadskārtu. Un vieta, kur vēl 20. gadsimta vidū pletās vien tuksnesis ar beduīnu apmetnēm, visapkārt smirdēja pēc kamieļu urīna un zivīm, pastāvēja reāla verdzības iekārta un teju visaptverošs analfabētisms, šodien pasaulei demonstrē visambiciozākos projektus arhitektūras, kultūras, ekonomikas, izglītības, veselības aizsardzības un, iespējams, arī citās jomās.
Diemžēl tas nav šīs valsts pilsoņu absolūti neticamās garīgās un intelektuālās izaugsmes nopelns. Vienkārši pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados te gluži negaidīti atrada naftu. Kur nafta, tur arī nauda. Daudz naudas. Un tās apreibinātie šeihi burtiski vēra vaļā lielo Ginesa rekordu grāmatu un sāka īstenot tuksneša transformācijas un urbanizācijas fantasmagorijas, protams, cenšoties pārspēt jau iegrāmatotos rekordus. Viņiem, bez šaubām, nepatika vietējā Rubalhalī tuksneša smilšu pelēcīgums, tāpēc kaut kur Ēģiptē atskanēja telefona zvans: “Hallo? Te Dubaija! Ziniet, mums tagad naudas ir vairāk nekā jums smilšu, tāpēc atvediet mums tā pavairāk dzelteno smiltiņu!” Līdzīgs zvans uz Eiropu: “Ziniet, mums te liels melnzemes deficīts…!” Koki šurp vesti no Āfrikas, zāle – no Austrālijas. Un nu emirātu pilsētas sauc par zaļajām un ziedu oāzēm, kur katrs stādiņš rūpīgi tiek apgādāts ar ūdeni.
Šodien teju katru Dubaijas vai Abū Dabī nākotnes projektu var uzskatīt par reālu, jo to īstenošanas tempi ir prātam neaptverami. Tiesa, ne katram rodama arī kāda racionāla jēga. Acīmredzot svarīgākais ir likt atkārties pasaules sabiedrības žoklim, raugoties uz arābu emīru atvēzieniem, un, runājot par debesskrāpju mekām, aizmirst tādas pilsētas kā Šanhaja, Singapūra vai Kualalumpura. Neba tās nākotnē būvēs dzīvojamos torņus ar rotējošiem stāviem, kur katrs stāva īpašnieks varēs pēc savām vēlmēm guļamistabu no rīta pagriezt uz austrumiem, bet vakarā – uz rietumiem…
Ne jau ar debesskrāpju formām un augstumiem vien lepojas jaunā Persijas līča šeihu zeme. Ginesa rekordu grāmata piedāvā pārspēt arī citas jomas.
Abū Dabī atrodas lielākais atrakciju parks pasaulē – “Ferrari World”. Tas aizņem 80 000 kvadrātmetru. Ievērojamākā atrakcija šeit ir pasaulē ātrākie amerikāņu kalniņi, kas paātrinājumu līdz 100 km/h sasniedz divās sekundēs, bet dažos posmos ātrums ir 240 km/h. Ar šo atrakciju parka idejas autori vēlējušies apmeklētājiem ļaut izbaudīt tās sajūtas, kādas ir pilotiem Pirmās formulas sacensību laikā. Mežonīgā ātruma dēļ izbrauciens gan nav ilgāks par 15 – 20 sekundēm, kuru laikā, protams, vaigu plīvošanu var pagūt sajust, bet beigās tāpat nevar saprast, kas tas, ellē, bija…
Abū Dabī pievārtē pavisam reālus apveidus ieguvusi pasaulē pirmā ekopilsēta Masdara, kas patiesībā ir videi draudzīgo tehnoloģiju pētījumu institūta pilsēta. Tajā dzīvo un strādā studenti, zinātnieki, inženieri. Pilsēta nerada atkritumus, neizdala vidē kaitīgas vielas, pati ražo enerģiju utt. Jau tagad Masdarā izmanto elektromobiļus, kas bez vadītāja brauc pa viensliežu ceļu vai tiek virzīti pa ceļos iebūvētām vadsistēmām. Ēku logi ir aprīkoti ar apēnošanu, izmantojot arī arhitektūras elementus, savukārt saprātīga vēja izmantošana aizstāj gaisa kondicionētājus. Masdarā piestrādā pie tā, lai nākotne būtu iespējama arī bez naftas.
