Latvijā
Kriminālziņas

“Kur naudu ņēmi? Kur liksi?” Klientam iesaldē tūkstošus “Latvijas Pasta” kontā8


Latvijas pasts
Latvijas pasts
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pusmūža kungs Māris pārdzīvojis nervus stindzinošas dienas, domājot, ka viņu ierindos nelegālas naudas atmazgātāju skaitā, viņš zaudēs godīgi nopelnītu naudu un iedzīvosies vēl nez kādās problēmās.

Par laimi, vismaz pagaidām viss beidzies labi, savu naudu viņš ir atguvis, vienīgās bēdas, ka tā vairāk nekā mēnesi bijusi aizturēta, tāpēc esot nobrucis viens ienesīgs darījums.

Protams, zaudējumos jāieraksta arī iztērētie nervi un laiks. Neviens arī viņam neesot atvainojies par nepamatotajām aizdomām.

Šķiet, Māris ir viens no upuriem Latvijas varas un finanšu iestāžu centīgi realizētajai politikai un praksei, lai mūsu valsts netiek iekļauta “Moneyval” pelēkajā sarakstā, – iespējams, viņa darījumi ar pārdesmit tūkstošiem eiro izskatījās kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Iesaldē naudu un liek skaidroties

Māris 15. jūlijā valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Pasts” atvēra maksājumu kontu un līdz mēneša beigām tajā ieskaitīja vairāk nekā divdesmit tūkstošus eiro. “Latvijas Pastu” kungs izvēlējies reklāmas iespaidā: šī iestāde piedāvājusi skaidru naudu izņemt tik lēti kā neviena cita kredītiestāde: tikai par 0,1%.

25. jūlijā 12 tūkstošus kungam arī atļāva izņemt, bet pārējo naudu iesaldēja. Sākās sarakste, kā domā Māris, no “Latvijas Pas­ta” puses nekorekta, nepamatota un ilga.

Kungs klātienē neticis ne pie viena no “Latvijas Pasta” darbiniekiem, lai izskaidrotu naudas izcelsmi un iesniegtu dokumentus un pierādījumus, – tā vietā komunikācija notikusi tikai ar papīra vēstuļu starpniecību, turklāt Mārim licies, ka sarakste mākslīgi vilkta garumā, piemēram, “Latvijas Pasts” vēstules nosūtījis piektdienās, lai kungs to varētu savā pasta nodaļā saņemt tikai otrdien vai trešdien.

Pie savas naudas, kuras izcelsmi pacietīgi bija skaidrojis, Māris tomēr tika 2. septembrī, bet 29. septembrī “Latvijas Pasts” nolēma izbeigt attiecības ar klientu, lūdza pārskaitīt visu atlikušo naudu uz citu kredītiestādi un kontu slēdza. Māris uzskata, ka “Latvijas Pasts” nepamatoti aizturējis viņa naudu, nekorekti komunicējis.

Kur tad bija problēmas?

30. jūlijā, atsaucoties uz valsts normatīvajiem aktiem un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kā arī īstenojot “Zini savu klientu” politiku, “Latvijas Pasts” lūdzis Māri paziņot, ar ko viņš nodarbojas, un par to iesniegt dokumentus.

Tāpat tika lūgts detalizēti aprakstīt un iesniegt dokumentus par uzņēmumiem, ar kuriem saistīts gan kā darba ņēmējs, gan kā īpašnieks. Arī bijis jāpaskaidro, kāds ir konta izmantošanas mērķis, kādi darījumi tajā tiks veikti un par kādām summām.

Konkrēti par 16. un 29. jūlijā kontā ienākušajiem 24 365 eiro “Latvijas Pastu” interesēja, cik ilgā laikā šī nauda uzkrāta un kā nopelnīta, par to iesniedzot dokumentus, kādi ir šīs naudas izlietošanas mērķi un kas ir darījuma patiesais labuma guvējs.

Tāpat “Latvijas Pasts” lūdza Māri iesniegt savu dzīvesgājuma aprakstu. Informācija bija jāiesniedz desmit darba dienu laikā. Prasību neizpildes gadījumā “Latvijas Pasts” brīdināja vienpusēji atkāpties no visiem līgumiem, kas noslēgti ar Māri.

Šo informāciju pieprasīja “Latvijas Pasta” Komercvadības departamenta klientu darījumu apstrādes daļas vadītāja I. Saliņa. Tikt pie viņas vai kāda cita “Latvijas Pasta” darbinieka, lai personiski iesniegtu dokumentus, saņemtu atbildes uz neskaidriem jautājumiem, Mārim neizdevās – visa komunikācija noteikta tikai papīra vēstuļu formātā.

2. augustā Māris nosūtīja “Latvijas Pastam” vēstuli, kurā norādīja, ka viņam Lietuvā vienpersoniski pieder sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nodarbojas ar saimnieciskiem darījumiem, par ko tiek maksāti nodokļi Lietuvas valstij.

“Latvijas Pastā” kontu atvēris, lai kā rīdziniekam mazāk būtu jābraukā uz Lietuvu un būtu lētāk, ērtāk, piemēram, uzliekot uz konta skaidru naudu un lūdzot to nosūtīt saskaņā ar rēķinu uz kādu Eiropas valsti par automašīnu vai celtniecības materiāliem. Summas varētu svārstīties 10–30 tūkstošu robežās. (Te Māris piebilda, ka šīs skaidrošanās un naudas aizturēšanas dēļ nojucis kāds izdevīgs automašīnas iegādes darījums.)

Atbildot par 24 365 eiro izcelsmi, Māris paskaidroja, ka šī nauda iegūta, 2016. gada novembrī par 103 000 eiro pārdodot savu dzīvoklī Rīgā, Marijas ielā, pieliekot klāt vēstulei arī pirkuma līgumu. Šo naudu Māris regulāri aizdevis savai firmai, lai tā varētu veikt saimniecisku darbību, pēc tam to atgriezis sev atpakaļ.

Darījumu patiesā labuma guvējs esot pats. Vēstulei klāt Māris pielika arī Lietuvas Uzņēmumu reģistra izvērstu izrakstu uz sešām lappusēm latviešu valodā par savu uzņēmumu un “Šiauliu bankas” izdruku par naudas izcelsmi.

Savu dzīvesgājuma aprakstu Māris atteicās nosūtīt, jo nezinot, kurš likumdošanas akts atļauj no viņa to pieprasīt, jo viņš neesot ne Saeimas deputāts, ne ierēdnis, ne valsts amatpersona un viņam neesot arī vajadzīga pielaide valsts noslēpumam.

Māris lūdza “Latvijas Pastu” neskaidrību gadījumā ar viņu sazināties telefoniski vai pa elektronisko pastu. Taču “Latvijas Pasts” 6. augustā atkal rakstīja vēstuli papīra formātā un sūtīja to pa pastu, atkārtoti prasot klienta dzīvesgājuma aprakstu, kā arī dokumentus, kas apliecinātu, cik naudas klients aizdevis no personiskajiem līdzekļiem savai firmai, un Lietuvas bankas apliecinātu konta izdruku par 2018. un 2019. gadu, kas apliecinātu naudas nopelnīšanu un uzkrāšanu.

9. augustā Māris rakstīja atbildes vēstuli, klāt pieliekot konta iemaksas un pārskaitījumus no Lietuvas bankas, kam bija spiests aizbraukt pakaļ uz Šauļiem. Viņš aizsūtīja arī savu dzīves aprakstu.

14. augustā “Latvijas Pasts” atkal rakstīja un prasīja papildu dokumentus, kas apliecina Māra aizdevuma pamatsummas pārskaitījuma faktu paša firmai, kā arī skaidrot 28 500 eiro izcelsmi, kas 2018. gadā skaidrā iemaksāti Lietuvas bankas kontā.

19. augustā Māris atkal rakstīja “Latvijas Pas­tam” vēstuli, kurā izskaidroja pamatsummas pārskaitījuma faktu un par skaidro naudu – to saņēmis par dzīvokļa pārdošanu.

28. augustā “Latvijas Pasts” sūtīja atbildes vēstuli, kurā norādīja, ka pieņēmis lēmumu izbeigt darījuma attiecības ar klientu, veicot izpēti atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam un “Latvijas Pasta” procedūrām. Taču naudai atļāva piekļūt, lūdzot to pārskaitīt uz citu kredītiestādi.

“Latvijas Pasts”: ievērojam normatīvus

Diemžēl “Latvijas Pasts” konkrēto gadījumu detaļās komentēt nevarot, jo neesot tiesīgs trešajām pusēm (šajā gadījumā žurnālistam) sniegt informāciju par saviem klientiem un to veiktajiem darījumiem, kā arī par “Latvijas Pasta” un klientu savstarpējām darbībām.

“Mēs varam sniegt vispārēju informāciju, abstrahējoties no situācijas ar konkrētu klientu, tas palīdzēs saprast, kā un kāpēc tiek veiktas noteiktas kontrolējošas darbības maksājumu iestādēs,” man saka “Latvijas Pasta” ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa, kura norāda, ka “Latvijas Pasts” kopš 2019. gada 20. jūnija ir licencēta maksājumu iestāde, kuras darbības uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpat kā kredītiestādēm, arī “Latvijas Pastam” saistošs ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likums un ar to saistītie citi normatīvie dokumenti. Arī “Latvijas Pasts” ir daļa no sistēmas, kas cīnās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai nodrošinātu, ka Latvija kā valsts netiek iekļauta “Moneyval” pelēkajā sarakstā.

“Minētais likums uzliek mums par pienākumu īstenot “Zini savu klientu” politiku: iegūt informāciju par klientu un viņa nodarbošanos, veikt klienta naudas līdzekļu un labklājības izcelsmes izpēti, kā arī noskaidrot darījumu faktiskos patiesā labuma guvējus.

Šo visu īstenojot, “Latvijas Pasts” saviem klientiem ierakstītu vēstuļu formātā nosūta informācijas pieprasījumus, lūdzot klientus sniegt rakstiskas atbildes uz noteiktiem jautājumiem un iesniegt darījumus pamatojošus dokumentus.

Ja klients sniedz daļējas vai vispārīgas atbildes un neiesniedz dokumentus pilnā apjomā, tiek sūtīti papildu informācijas pieprasījumi. Informācijas pieprasījumos tiek norādīts tālruņa numurs, pa kuru zvanot var saņemt atbildes uz klientus interesējošiem jautājumiem tādā apmērā, kādā to ļauj iepriekš minētais likums.

Taču detalizēta informācija par klientu un tā veiktajiem darījumiem pa tālruni netiek sniegta, jo “Latvijas Pasts” nevar attālināti identificēt klientu, tas ir, pārliecināties, vai persona, kas zvana, tiešām ir attiecīgais klients. Tādā veidā mēs nodrošinām klientu konfidencialitāti.

Lai nodrošinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību pilnīgu izpildi un objektīvu lēmuma pieņemšanu par klientu veiktajiem darījumiem, “Latvijas Pasts” neparedz attiecīgās jomas darbinieku tiešu kontaktu ar klientiem.”

G. Vārpa apliecina, ka pasta norēķinu sistēmas kontos netiek ierobežotas neviena klienta darbības, kurš sniedz pamatotas atbildes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu prasībām.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Rīgā no ēkas jumta Ruses ielā no neapdzīvotas ēkas jumta glābēji noceļ vairākus jauniešus
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Pirmdien avārijās Latvijā gājis bojā viens un cietuši 17 cilvēki
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Krimināllietā par 124 000 eiro izkrāpšanu no valsts atkārtoti uz tiesu aicinās liecinieku
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Budžeta dēļ valdība nekritīs. Vai vislielākā nemiera cēlāja ir “JKP”?
1 stunda
LL
Lato Lapsa
Latvijā
Savās mājās 90.gadu manierē aplaupīts pazīstams Ventspils uzņēmējs 1
3 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO. Servisā salauž planšetdatoru un prasa par remontu 340 eiro
1 stunda
SK
Skaties.lv
Pasaulē
Autovadītājs izdzīvo pēc smagas sadursmes ar baļķvedēju
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Satversmes tiesa ierosina lietu par valsts noteikto GMI – 53 eiro mēnesī
56 minūtes