Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. oktobris, 2015
Drukāt

Kur ņemsim rezerves karavīrus? (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Mārtiņš Vērdiņš kritizē rezerves karavīru apziņošanas veidu.

Latvijā ir ap 6800 rezerves karavīru, kuri atvaļinājušies no profesionālā militārā dienesta vai zemessardzes. Nesen NBS aicināja uz mācībām 300 rezerves karavīrus, un uz tām atsaucās 59 karavīri. Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš pats ir rezerves kapteinis, uzsver: lai nākotnē nodrošinātu lielāku rezerves karavīru skaitu un kvalitāti, ir vērts padomāt par jauna veida obligātā militārā dienesta atjaunošanu.

 

Jādomā par labāku apziņošanu

Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze informē, ka pavēstes par ierašanos uz rezerves karavīru mācībām tika izsūtītas 300 rezerves karavīriem. Vērtējot iespējamo atsaucību, ministrijā tika prognozēts, ka šoruden mācībās piedalīsies 50 līdz 120 rezerves karavīri. A. Gnēze uzsver, ka šobrīd tiek apkopota informācija par rezerves karavīriem, kuri neieradās uz mācībām vai tam ir attaisnojoši iemesli. Tuvākajos gados iecerēts atjaunot NBS rezervē esošo karavīru militārās prasmes. Pēc mācībām NBS apkopos secinājumus, izvērtēs kļūdas un tiek plānots palielināt mācību intensitāti, lai līdz 2018. gadam sagatavotu 2000 rezerves karavīru.

Tikmēr militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš kritizē karavīru apziņošanas veidu – tas esot noticis ar ierakstītām vēstulēm, un tie, kas varbūt gribējuši piedalīties mācībās, neesot aicināti. Viņš min piemēru, ka vasarā Igaunijas aizsardzības spēkiem izdevies uz mācībām sapulcināt 6500 rezerves karavīru, bet kopumā pavēstes tika izsūtītas 10 000 rezerves karavīriem. Tas ticis izziņots valsts mērogā, un rezerves karavīri paši arī pieteikušies. M. Vērdiņš aicina Latvijā apziņošanai izmantot modernākas metodes – sociālos tīklus, ziņojumus militārajos medijos un interneta blogos, nevis ar ierakstītajām vēstulēm. Iespējams, rezervisti esot vairījušies no darba devēju attieksmes. “Valsts un pašvaldību iestādēs NBS pārstāvjiem vajadzētu vērsties personāla daļā un tai nodot rezerves karavīram pavēsti, turklāt šim faktam piešķirt svinīgumu,” skaidro M. Vērdiņš, piebilstot, ka NBS esot arī ciešāk jāsadarbojas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai starp privātajiem darba devējiem vairotu izpratni par rezerves karavīru lomu. Viņš pats neesot saņēmis pavēsti, lai gan būtu vēlējies piedalīties mācībās. Tāpat viņš aicina arī sakārtot kompensāciju sistēmu rezerves karavīriem, jo mācību laikā viņi ir prom no darba, par to saņem mazas kompensācijas no valsts un dalība mācībās viņiem var pasliktināt materiālo situāciju.

 

Risinājums: zemessardzes intensīvais kurss?

Tomēr rezerves karavīru apziņošanas sistēma ir tikai daļa no problēmas. M. Vērdiņš uzskata, ka ar laiku var rasties kvalitatīvu rezerves karavīru trūkums: “Liela daļa rezerves karavīru ir vecākās paaudzes karavīri, kuriem ir dažāda pieredze. Iepriekš apgūto spēju līmenis ir dažāds. Daļa ir tādi, kuri izgājuši apmācības vēl padomju laikos, daļa ir no Latvijas obligātā militārā dienesta laikiem, citi – atvaļinājušies no profesionālā militārā dienesta. Tiem, kas savulaik apmācīti rīkoties ar Kalašņikova automātiem, tagad jāmācās viss no jauna, jo NBS rīcībā esošie ieroči ir pavisam citi.” Visticamāk, lielākā daļa rezerves karavīru ir brieduma gados un viņu apmācība jāsāk no jauna. Militārais eksperts pieļauj, ka NBS rezerves karavīru potenciāls šādos apstākļos nevar pienācīgi atjaunoties un nodrošināt nepieciešamās kaujasspējas. Viņš piedāvā risinājumu – jaunā veidolā atjaunot obligāto militāro dienestu. “Lietuva to izdarīja, un tie, kas brīvprātīgi piesakās dienestam, saņem arī papildu bonusus. Arī mums vajadzētu padomāt par šādu sistēmu. Šeit es nedomāju padomju laika obligātā militārā dienesta atjaunošanu,” skaidro M. Vērdiņš. Viņš piebilst, ka jaunais modelis varētu izpausties kā 200 dienu 
zemessardzes intensīvais kurss, kurā tā dalībniekiem valsts arī maksātu naudu, kā arī viņiem būtu citas priekšrocības. Tie lielākoties būtu gados jauni cilvēki, kuri automātiski pēc dienesta tiktu iekļauti rezerves karavīru sistēmā, turklāt viņi būtu atbilstoši apmācīti un militārās zināšanas būtu svaigas. “Ja šāda sistēma tiktu ieviesta, mēs katru gadu iegūtu ap 500 rezerves karavīru, un sistēma tiktu būtiski atjaunota un gatava lietošanai,” uzskata M. Vērdiņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Un kā jūs to vispār iedomājieties? Cilvēks, kuram ir savs bizness, viņš ir pašnodarbinātais vai strādā ārzemēs, uz svilpienu pametīs savu darbu, biznesu vai nodarbošanos, lai iepriecinātu varas kungus? Šāda akcija to cilvēku varbūt izputinās, nemaz jau nerunājot par ģimenes apgādāšanu. Valsts par to atbildēs? Uzdrošinos minēt, ka ieradīsies viens no desmit. Un tie pārējie deviņi darīs pareizi, izvairoties no šīs tizlošanās visiem spēkiem.
    Un ārzemēs dzīvojošos kungi vispār rokā nedabūs.

  2. Vai ir vispārīgi vērts, tagadējāi Latvijai sev uzupurēties? Es domāju kā ne! Lielākā daļa tautieši skata un klausās austtrumkaimiņa propogandu un ģlabājās zem Europas savienības un NATO valstu pasparņiem. Par piemēru: Saeimai 160.00 Euro pielikums, bet NATO 2% prasības no IKP iztrūkums- aizsadzības budžetam turpinajās. Cik ilgi Jūs domājiet tā turpināt?????
    Mūsu tautas kodols ir ārzemēs un nevis Latvija. Kamēr tas netks saprasts un atgriezsts atpakaķ, mēs ēsam padoti iznīcībai.

  3. Diez kā tas M.V. tika tādā amatā?… Zinot viņa IQ, labi, neliešu samazgas…

  4. Izskatās, ka muldi tu. Paskaties uz Austrumukrainu. Tur ir gan fronte, gan smagie un strēlnieku ieroči, gan
    noteikts karavīru daudzums, lai šo fronti noturētu. Un tie paši ukraiņu puiši cieta smagus zaudējumus tikai tāpēc, ka nebija pietiekoši apmācīti vai nebija vajadzīgās rezerves vajadzīgā vietā. Bet tu te fantazē par kaut kādiem ātriem kariem un vienkārši jauc gaisu pārējiem, lielais profesionāli!

  5. Vispār jau Igaunija rīkoja mobilizācijas, nevis rezerves karavīru mācības…

  6. Rezerves karavīrs Latvijā ir tikai tas, kurš ir iepriekš dienējis Latvijas bruņotajos spēkos. Pārējie visi ir rezervisti – civili vai ar obligātā dienesta pieredzi. Viņus neapmāca kā rezerves karavīrus! Rezervistus tikai mobilizē kara gadījumā!

  7. God. LA! Nākamreiz izvēlieties ekspertu, kurš nemelo! Lietuvā ir atjaunots klasisks vecais obligātais dienests, tas ir, iesaucot. Tas, ka uz iesaukumu lietuvieši ieradās brīvprātīgi, nenozīmē, ka tas ir jauna veida – BRĪVPRĀTĪGAIS – militārais dienests. Šāds dienests pastāv Zviedrijā un Vācijā, aizstājot tur teju simts gadus pastāvējušo obligāto dienestu. Brīvprātīgais dienests ir apmācība un tikai, un ceļš uz profesionālo dienestu vai rezervi. Latvijā brīvprātīgo dienestu aizstāj dienests Zemessardzē, pēc kura pilsonis arī tiek iekļauts rezervē. Bet uz profesionālo dienestu ceļš brīvprātīgi ved caur Kājnieku skolu. Kur ņemt rezerves karavīrus? Viņi jau ir, un no turienes arī jāņem. Rezerves apmācība arī ir domāta tam, lai viņu zināšanas atjaunotu līdz regulāro vienību vajadzībām. Rezerves karavīriem ir jāpilda likums un jābūt pilsoniskai apziņai, ne tikai domām par savu vēderu. Tad arī būs tie rezerves karavīri, kuru te jau ir tūkstošiem!

    • Sauc kā gribi, bet valsts nevar gaidīt gadiem kamēr zemessargs pa brīvdienām sasniegs to iemaņu līmeni, ko regulārā karaspēka karavīrs apgūst viena gada laikā (pie normālas apmācības sistēmas). Ja brīvprātīgo trukst, tad jāatrod veids kā tos piesaistīt ar sodiem, pierunāšanu vai bonusiem. Tavs “jāpilda likums un jābūt pilsoniskai apziņai” acīmredzami novecojis sauklis, kas vairs nestrādā.

  8. Ja mums ir šāds militārās aizsardzības modelis, tad pirmais, ar ko sastapsimies x-stundā, būs hronisks karavīru trūkums. Jo noteikta valsts teritorija tās aizsardzībai prasa noteiktu, minimālu karavīru skaitu. Un tikai pēc tam seko viņu profesionalitāte. Ar vienu divīziju pat vienu dienu nevar nosargāt valsts austrumu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai arī cik profesionāli nebūtu karavīri. Vienkārši potenciālās frontes garums neatbilst reālajam karavīru skaitam. Tas nu būtu mūsu militāristiem jāsaprot. Un kādas rezerves mēs varam viņiem nodrošināt? Praktiski nekādas! Jo nav ne uzskaites, ne iesaukuma, ne praktiskas apmācības sistēmas. To mēs tagad redzam praksē. Domāju, ka valsts prezidentam un valdībai ir daudz nopietnāk un atbildīgāk jārisina šie aizsardzības jautājumi, citādi NATO palīdzība, uz ko visi tā paļaujas, nemaz vairs nebūs vajadzīga.

    • Nu ko tu tur muldi! Kādas divīzijas? No kurienes tu ņemsi tos karavīrus, ja Latvijā nav palikuši karot spējīgi iedzīvotāji? Varam vien veidot apvienoto Īrijas un Lielbritānijas latviešu divīziju. Mūsdienu karš ir ātrs, profesionāls. Nekādu mobilizāciju nebūs iespējams veikt praktiski. Reālā situācijā karosim tikai ar regulārajiem spēkiem un brīvprātīgajiem no Zemessardzes līdz sabiedroto spēku ienākšanai. Tāpēc ir jāattīsta reāli spēki reālām situācijām, nevis nauda jāšķiez nacionālos muļķos, kas nu skries un karos. Prettanku grāvjus jums rakt laika pat nebūs! Un rezerves apmācība ir sākta, nemelo sev! Bet ja gribi mācīties karot, tad stājies Zemessardzē.

    • Shoo lielaaka attaaluma lai.ku karadarbiiba buus savaadaaka, nekaa 2. Pas karaa. Paskaties uz IS ! Nebuus nekaadas frontes. Paskaties uz IS! Un uz kurdiem. Tiks aizstaaveeti svariigi punkti. NATO lidmashiinas atbriivos padebeshus no agresora lidaparaatiem. Vajadziigi labi apmaaciiti karaviiri ar Milan rakjeteem pret tankiem un helikopteriem. Vaaciete von der Layen nupat kurdiem uzdaavinaaja 1000 Milan rakjetes un20 000 triecienshautenes. Latvieshiem dereetu snaipera shautenes, jo mums jaadarbojaas no lielaaka attaaluma un preciizi. Agresora karaviiri negribes mirt.

Draugiem Facebook Twitter Google+