Kur nodot trušādas? 1
“Kur Vidzemē var nodot izģērēt trušādas? Cik tas maksā? Kā noformēt nodošanas aktu, lai pretī saņemtu savu trušu ādas? Kā izģērētās trušādas sagatavot šūšanai? Vai pirms piegriešanas tās ir jāapstrādā ar kādiem speciāliem līdzekļiem? Kā pareizi un ar ko piegriezt trušādu? Kādu paņēmienu izmantot, lai sašūtu piegrieztos ādas gabalus?” Iveta Rūjienā
Trušu audzētāja Sandra Vilne no Rūjienas apgalvo, ka Vidzemē viņa nezinot nevienu, kas prot ģērēt trušu ādiņas. Ja nepieciešams šāds pakalpojums, jābrauc uz Rīgu, Baldoni vai Daugmali, kur darbojas šī aroda pratēji. Citi aptaujātie šķirnes trušu audzētāji stāstīja, ka ādiņas ģērēt viņi vedot uz Lietuvu – uz apstrādes uzņēmumu “Kailiu Mitas”, kas atrodas Šauļos. Tur pasūtījumu izpildot ļoti kvalitatīvi.
– Iepriekš ādas ģērēšanai nodevu šeit pat Latvijā, bet diemžēl uzkrājās slikta pieredze. Meistari, kas no tām šuva dažādus izstrādājumus, teica, ka ādas plīsušas, – atklāj Māra Ostrovska, šķirnes trušu audzētavas saimniece Ogres novada Madlienas pagastā. – Lai atmaksātos ceļa izdevumi, sakrāju pārsimt ādu un tad tikai braucu uz Lietuvu, vai arī kooperējamies vairāki audzētāji. Ādas vai nu izkaltēju un uzvelku uz rāmīša vai uzglabāju saldētavā. Līdz ģērēšanai var arī iesālīt, bet es to neprotu pareizi izdarīt.
Trušu ādiņu ģērēšana ir garš, darbietilpīgs un sarežģīts process, turklāt nepieciešamās operācijas jāizpilda ar lielu precizitāti. Vispirms ādiņas mērcē, tad skalo, izsukā un mazgā. Pēc tam seko atgaļošana un miecēšana, izmantojot dažādas ķimikālijas. Tad atkal skalo un žāvē.
Ja no ādiņām paredzēts kaut ko šūt, tās labāk uzticēt profesionālām ģērētavām. Lai veiktu šo darbu, nepieciešamas zināšanas un iemaņas.
M. Ostrovska paskaidroja, kā rīkojas lietuviešu uzņēmumā “Kailiu Mitas”, lai, nododot ādiņas, atpakaļ saņemtu savējās.
– Meistars tās novērtē un nomarķē, ādā izsitot nelielus caurumiņus, piemēram, lai veidotos “V”, “O” vai cits burts. Pēc šiem burtiem atpazīst konkrētā klienta nodotās. Izsniedz arī kvīti, kurā uzrādīts skaits un raksturojošie lielumi – liela vai maza izmēra u.c. Par trušu ādiņas ģērēšanu jāmaksā 12 liti jeb Ls 2,45. Puse maksājuma – uzreiz avansā.
Kažokādas izstrādājumu meistari Jānis Nagliņš, Marina Šķudīte (cepuru un kažoku salons “Maripol”, Stabu ielā 18/20, Rīgā) un Marina Klakovska (IU “Caune”, Piebalgas ielā 55, Cēsīs), kuriem visiem ir vērā ņemama pieredze šajā jomā, visi kā viens novaidējās, kad izdzirda par rūjienietes vēlmi kaut ko pašai uzšūt, kaut pieredzes šajā jomā viņai nav.
– Ja cilvēks ir apņēmības pilns mājās šūt kažoku, viņam ir liela dūša. Apkakli vai cepuri varētu pamēģināt, bet kažoku vai vesti – tas nav prāta darbs, jo var sabojāt materiālu. Es savu pirmo puskažoku no trušādām uzšuvu, kad mācījos meistaru skolā Jaunciemā. Pirmais darinājums man prasīja pusgadu, turklāt strādāju pieredzējušu un kvalificētu meistaru uzraudzībā, – atceras Marina Šķudīte, kura savā arodā darbojas kopš 1964. gada.
Amata brālis Jānis Nagliņš savukārt uzskata, ka kažoka šūšana meistarības ziņā pielīdzināma vīna darīšanai. Pats zināšanas esot uzkrājis gan Rīgas 16. profesionāli tehniskajā skolā, kur apguvis vīriešu virsdrēbju drēbnieka profesiju, gan vēlāk apguvis dažādus kažokādas apdares knifus, modelēšanu un konstruēšanu.
– Lai izģērētās trušu ādiņas sagatavotu šūšanai, tās nedaudz samitrinu un nostiepju – katru atsevišķi ar nagliņām piesitot pie dēļa un diennakti noturot. Kažokam vajag ap 30 ādiņu, vestei – no 15 līdz 20, – stāsta J. Nagliņš. – Ja ādiņas izmanto somiņu vai cepuru darināšanai – stiepj platumā, ja kažokam – garumā. Ādu var nostiept šķībi, tad tā ir jāpārstiepj, jo nevar iecentrēt. Centrēšana nepieciešama tāpēc, lai trušu ādiņa nebūtu šķība, greiza, lai divas varētu salikt kopā. Arī apmatojumam jābūt uz vienu pusi, citādi izstrādājumam nav nekāda izskata.
Marina Šķudīte piemetina, – ja nu tomēr rūjieniete no savas ieceres neatkāpjas, vispirms viņai vajadzētu uzkonstruēt piegrieztni. Uz tās kārto izģērētās trušu ādiņas, lai veidotos skujiņu raksts vai cits ritms. Pēc tam ādiņas nostiepj un piegriež, to darot nevis ar šķērēm, bet gan ar žileti vai ar kažoknieku nazi. Tad izgrieztos gabalus saliek kopā ar apmatojumu uz iekšpusi un sašuj, izmantojot 10. numura poliestera diegus. Plānāku diegu neņem, jo tas ādiņu raušot pušu.
– Ir jābūt ļoti stiprām rokām, lai kažoku sašūtu, neizmantojot tehniku. Meistari izmanto profesionālo “kažoknieku” mašīnu, audumam domātā šujmašīna šajā gadījumā neder, jo tā trušādiņu savelk čokurā.
Izstāstīt iesācējam, kā un kas jādara, lai tiktu pie kažokādas vestītes vai kā cita, esot gandrīz neiespējami, tāpēc Marina Šķudīte aicina mūsu lasītāju pie sevis uz darbnīcu, kur gan parādīšot, gan izstāstīšot, kā jāšuj izstrādājumi no trušu ādiņām. Tikai iepriekš jāsazinās pa tālruni 29287612.
