Kur nūjot šosezon Latgalē, Zemgalē, Rīgā, visā Latvijā? 0
Ierosmei esam apzinājuši informāciju par iecienītākajām nūjošanas vietām dažādos Latvijas novados.
Nūjot var gandrīz jebkur, un daudziem, kuri ar to nodarbojas – vienatnē, divatā vai lielākā pulciņā –, ir savi iemīļotie un labi pārbaudītie maršruti. Savukārt citi labprāt iemēģina jaunas takas visur, kur vien nonāk. Lai izvēle, kurp doties, vieglāka, noderēs šis apskats.
Pludmalē un piejūrā
Mums paveicies, ka lielu daļu Latvijas teritorijas ieskauj jūra, kas nodrošina ne tikai lieliski pavadītus brīžus vasarā un siltāku laiku ziemā, bet arī izcilus apstākļus nūjošanai. Vieglāk iet nevis pa irdenām smiltīm, bet tuvāk ūdenim, kur viļņi to virsmu sa- blīvējuši gludu, tomēr pamats ir pietiekami mīksts, lai nūjas tajā viegli iegrimtu un gaita būtu gana atsperīga.
Un kur vēl svaigais jūras gaiss! Papildu izaicinājums ir kāpas, kas gājienu padarīs interesantāku un krietni nopūlēs muskuļus.
* Ventspils Jūrmalas parkā ir mainīga seguma takas – varēsiet panūjot pa bruģi, dolomīta plātnēm, koku mizām un čiekuriem. Turklāt uz skriešanos varat izaicināt mazbānīti.
* Iecienīts ir Reņķa dārzs, kur ierīkoti apgaismoti smilšu celiņi, ļaujot nūjas vicināt no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ventspilniece Ilona Kursīte zina stāstīt, ka viņas pilsētā godā tur riteņbraucējus – veloceliņu kopgarums sasniedz apmēram 30 kilometrus! Netraucējot pedāļu minējus, nūjot var arī tur, turklāt celiņi ir izgaismoti visā to garumā.
* Liepājas Jūrmalas parku jebkuram iesaka izmēģināt liepājniece, nūjošanas instruktore Ilona Kila. Parka platība mērāma 50 hektāros un gaisu vēl svaigāku te padara 140 dažādu sugu koki, kas reti sastopami ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Takas klāj asfalts, turklāt parks ir apgaismots.
* Nūjotājam gandarījumu sniegs arī Jaunliepājas jeb Raiņa parks, kas aizņem vairāk nekā 15 hektārus lielu platību, turklāt tajā mākslīgi izveidoti uzkalniņi.
Ja luste ne tikai nūjot, bet arī izbaudīt vientulību, var vicot Ziemeļu fortu apvidū un pa Beberliņu trasi, kur sagaida gan asfalts, gan meža ceļi un takas.
* Tāpat piemērots nūjošanai ir Bernātu dabas parks, kas no Liepājas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā. To var sasniegt, pa pludmali ejot uz dienvidiem. Arī šeit līdzens reljefs mijas ar pakalniem un ielejām. Tā kā apkārt ir priežu mežs, pēdu masāžu var sagādāt zem kājām patrāpījušies čiekuri.
* 50 kilometrus no Liepājas atrodas Papes dabas parks, kur ierīkotas tūristu takas 30 kilometru garumā. Pa tām ne tikai var braukt ar velosipēdu, bet arī nūjot un atpūsties pie ezera, turklāt liela iespējamība, ka pa ceļam satiksiet kādu meža dzīvnieku. Dabas parka vide ir neskarta, tādēļ jo lielāks prieks tur iegriezties. Lai neapmaldītos, izvietotas informācijas zīmes.
* Pierīgas pludmales no galvaspilsētas pārdesmit minūšu laikā ērti sasniedzamas ar elektrisko vilcienu, dodoties Jūrmalas vai Saulkrastu virzienā un tad ar nūjām rokās pa priežu mežu un jūras malu pieveicot sev piemērotu attālumu, piemēram, no Vecāķiem līdz Garciemam. Ērti, ka arī atpakaļceļu var mērot ar sabiedrisko transportu.
* Piejūras ciematos un pilsētiņās nūjotājiem komplekts divi vienā – pastaiga caur mežu līdz pludmalei un atpakaļ – ir baudāms tik ērti, kā nekur citur.
Pa kalniem un lejām
Tiem, kuri vēlas izkustēties pa kalnaināku apvidu, grūti ieteikt ko labāku par Siguldu.
* Gājiens gar Gaujas upi līdz Līgatnei pamatīgi sasildīs muskuļus un ļaus iepazīt Nacionālā parka augus, dzīvniekus un reljefu, kas ir ļoti mainīgs – te lejā, te augšā. Būs jāiet gan pa irdenām smiltīm, gan meža takām, gan grants ceļiem. Instruktore Linda Andrusa nepieredzējušiem nūjotājiem tomēr neiesaka izvēlēties šo ceļu, jo slodze muskuļiem var būt pārāk liela. Sākumā vajadzētu pamēģināt ko vienkāršāku – piemēram, Siguldas ieliņas. Dodoties līdz Līgatnei ar nūjām, jāmēro vairāk nekā 20 kilometri. Jārēķinās, ka šāda aktivitāte aizņems vismaz pusi dienas. Tādēļ ieteicams nodrošināties ar ēdamo un dzeramo, kā arī kādu, kurš ar auto sagaidīs galapunktā un aizvedīs mājup.
Ja nūjotājam tomēr tik daudz laika nav, labāk izvēlēties Siguldas mežu takas, kas ved uz visām pusēm – jāpaņem tikai kompass vai telefons ar GPS iespēju, lai neapmaldītos.
* No Siguldas pāri Gaujai var mērot ceļu līdz Turaidas muzejrezervātam, kas turpceļā ir vairāk nekā 5 kilometri. Pēc nonākšanas tur nūjotājam pavērsies 42 hektārus plaša brīvdabas teritorija ar takām jebkurā virzienā. Var pastaigāties, piemēram, pa Dainu kalnu un apskatīt akmens skulptūras.
* Ejot gar Gauju pretējā virzienā – uz Krimuldas pusi (līdz tai vairāk nekā 10 kilometri), varat apskatīt arī Velnalu, kuras dziļums ir 40 metri.
Gaujas apkaimē
Daudz gleznainu un nūjotājiem gana izaicinošu maršrutu ir Cēsu tuvumā.
* Viens no tiem – Cīrulīšu dabas taka, kas ved gar Gaujas krastu, ir nelīdzena un 4 kilometru garumā nūjotāja soli padara grūtāku. Vienīgā raize varētu būt pavasara šļūdonis, kad, kūstot sniegam, zemākajās vietās ir peļķu peļķes. Taču pa ceļam ir, ko redzēt – Spoguļklintis, kas atspīd dzidrajā Vecupes ūdenī, kā arī Līgavas ala un Dzidravots slāpju remdētājiem. Ja būsit pietiekami acīgi, noteikti pamanīsiet arī bebru saceltos aizsprostus.
* Tikai 10 kilometrus no Cēsīm (ceļu var mērot arī nūjojot) atrodas Amatas upes senleja, kur pērnruden norisinājās nūjošanas pārgājiens. Akmeņainā reljefa dēļ tā nav lāgā piemērota velobraucējiem, bet pastaigai ar nūjām – pašā laikā. Dabas baudītājiem šī ir īstā vieta, jo senleju ieskauj 45 metrus augsti smilšakmens un dolomīta krasti.
Takas kopējais garums ir 12 kilometri, tādēļ līdzi ņemams kas uzkožams un padzerams, lai nezūd spēki.
* Priekuļos pērnvasar atklāja Vanagkalna – Mežavota (2,3 kilometri) un Saules kalna (3,8 kilometri) takas. Maršruti atrodas vietējā slēpošanas un biatlona kompleksā, tie vijas gar Vaives upi pa paugurainu apvidu. Te var nūjot arī diennakts tumšajā laikā, jo virziena norādes aprīkotas ar atstarotājiem.
* Valmierā, ejot tieši gar Gaujas krastiem, nūjotājs var pārbaudīt savas prasmes dažāda garuma un seguma takās. Viena izvēle – izkustēties pa 9 kilometrus garo jeb zilo maršrutu, kas šķērso Gauju, ved pa mežu un gar Valmieras estrādi. Ja paveiksies, ieraudzīsit kādu meža zvēru. Savukārt dzeltenā taka nekrusto upi, bet ved pa tās krastiem un mežu, kas nūjotājam ļaus izbaudīt klusumu vairāk nekā 7 kilometru garumā. Interesentiem pieejamas vēl trīs īsākas takas – sarkanā, oranžā un zaļā –, kas noderēs, lai iesildītos.
Latgalē
Latvijas platais gals vēl tik ļoti nav aizrāvies ar nūjošanu, tomēr ar dažu entuaziastu pūliņiem arī Latgalē tā kļūst arvien populārāka nodarbe.
* Daugavpils apkaimes Stropu mežs kustēties gribētājiem ir īpaši piemērots, jo pa to vijas takas visvisādos virzienos, stāsta pieredzējusī nūjotāja Brigita Rusakova. Turpat esošais Lielais Stropu ezers pastaigai piešķir tik lielu mieru, ka pēc tam nemaz negribas doties prom.
* Vietējie nūjotāji dodas sportot arī uz Egļukalnu, kas atrodas 12 kilometru attālumā no Daugavpils Sventes pagastā. Nūjošanai pateicīgs ir turienes mainīgais reljefs.
* Tie, kuri iecienījuši nūjot pa asfaltu, droši var doties pastaigā pa Daugavpili – aplūkot cietoksni, dzejnieka Andreja Pumpura skvēru un pilsētas parkus.
Jaunās forštates mežs, kur nereti notiek orientēšanās sacensības un sastopami nūjotāji, atrodas gandrīz 20 kilometrus no Daugavpils – Daugavas krastos Līksnas pagasta teritorijā.
* Otra lielākā Latgales pilsēta Rēzekne piedāvā pieticīgākas nūjošanas iespējas – izstaigāties var pa pilsētas ielām vai Vipingas parku. Tajā gan nav apgaismojuma, toties ainavu bagātina dīķis un ir soliņi atpūtai.
* Pērnruden atklāja apmēram 300 metrus garu gājēju ielu gar Rēzeknes upi, kas vakaros apgaismota. Brigita Rusakova stāsta, ka nākotnē ir iecere ielu pagarināt līdz 2–3 kilometriem, kas būtu nopietns ieguvums tieši nūjotājiem.
* Var doties arī uz dažus kilometrus tālo Ančupānu mežu, lai vingrinātu ķermeni pa meža taciņām. Rēzekne ir uzbūvēta uz septiņiem pakalniem, un tās reljefs vienaldzīgu neatstās nevienu nūjotāju. Ančupānu kalnu pašā virsotnē atrodas gandrīz 29 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras Rēzeknes ainava.
Zemgalē
Rimti līdzens reljefs un rāmi plūstošas upes ir tipiskas šā novada ainavā. Tajā iederas arī nūjotāji.
* Lai Zemgales galvaspilsētā Jelgavā izvairītos no ziņkārīgo skatiem, kājas jāvingrina pilsētas nomalē un privātmāju rajonos. Sirdsmieru varētu iztraucēt tikai sētās rejošie suņi.
* Jelgavniece Zanda Elpe kopā ar domubiedriem lielākoties dodas nūjot uz netālajiem Ozolniekiem, kur pieejama 600 metru veselības taka un slēpošanas trase 2,5 kilometru garumā.
Te var riņķot arī apkārt ciema ezeram, kur nūjotājiem noteikti patiks mainīgais segums – vienā krastā asfalts, bet otrā pusē smilšainas takas. Ciemu ieskauj meži, tādēļ būtu grēks tos neizmantot un nenūjot arī tur.
Jelgavu un Ozolniekus savieno ne tikai ceļš uz Rīgu, bet arī kvalitatīvs bruģis gājējiem un velobraucējiem vairāku kilometru garumā, kas lieti noderēs pastaigai ar nūjām.
* Tērvetē laba vieta pastaigai ar nūjām ir dabas parks, kura kopējā teritorija tiek lēsta 300 hektāru platībā. Gājiens pa Pasaku un Rūķīšu mežu, kā arī Rotaļu laukumu varētu aizņemt apmēram trīs stundas. Liels izaicinājums nūjotājam ir kāpiens Tērvetes pilskalnā.
* Arī Bauskā ir piemērotas vietas, kur izkustēties nūjotājiem. Tā gājiens no Bauskas pils līdz Ķirbak- salai, kas pirms upju sateces ir pēdējais sauszemes pleķītis, un atpakaļ nav garš, bet noteikti tā vērts. Nāksies drusku piepūlēties, lai pārvarētu kāpumu pilskalnā, bet sakoptā vide un atjaunotā pils priecēs acis un rosinās apskatīt tās ekspozīciju. Tikai martā jāuzmanās, vai laipa uz saliņu jau uzlikta, jo ziemā to noņem.
* Ogres Zilie kalni ir ne vien slēpotāju, bet arī nūjotāju iecienīts mērķis. Viņiem tie tīk ne tikai mierpilnās gaisotnes dēļ – arī iespaidīgais reljefs dara savu.
Daudzo pauguru šķērsošana liks aizelsties ikvienam nūjošanas entuziastam. Teritorijas platība ir 312 hektāri – dabūsiet pamatīgi izsvīst, ejot pa meža takām.
Rīgā
* Viena no galvaspilsētā labiekārtotākajām vietām nūjošanai ir Mežaparks. Tur izveidoti īpaši šai sportiskajai aktivitātei paredzēti celiņi. Zilā taka stiepjas 5 kilometru garumā, tās maršruts ir asfaltēts. Otras, sarkanās, segums ir mainīgs – gan asfalts, gan meža taciņas, kas ved pa kāpainiem kalniem un lejām. Tās garums ir 8 kilometri. Pa sarkano taku nevajadzētu nūjot tumsā, jo mežā nav apgaismojuma, tāpēc bez orientēšanās ierīcēm ir visnotaļ viegli apmaldīties.
* Biķerniekos īpašu trasi nūjotājiem neatradīsiet, taču šī vieta ir ļoti piemērota nūjošanai – var iet gan pa asfaltu, gan meža takām, kas ir platākas par Mežaparkā esošajām. Taču jārēķinās, ka nereti šeit sastopami arī iedzertgribētāji.
Nūjotāju iecienīts ir Šmerļa mežs, caur kuru vijas celiņi.
* Centra iedzīvotāji var doties nūjot pa Grīziņkalnu. Tas nav pārāk plašs, taču šeit atradīsiet veselas piecas nūjošanas takas. To kopējais garums ir vairāk nekā 5 kilometri. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Īsākās trases garums ir tikai 200 metri, bet visi maršruti ir izveidoti tā, lai, izejot vienu trasi, plūstoši varētu pāriet uz nākamo. Grīziņkalnā atradīsiet krūmājos ieskautu apļveida laukumu, kur iesildīties un pavingrot.
* Pārdaugaviešiem nūjošanai ērts ir Uzvaras parks, kur ir labas kvalitātes asfalta celiņi, bet netālu esošais Māras dīķis bezpersoniskajai pilsētvidei piešķir lauku noskaņu.
Citur Latvijā
* Ķemeru Nacionālā parka teritorijā atrodas Valguma Pasaule, kur īpaši nūjotājiem izveidota 3,5 kilometrus gara taka. Gribētāji turpat var iznomāt gan nūjas, gan soļu skaitītājus, kā arī saņemt apmācību.
* Saldus novada Ezeres pagastā nūjot var pa 24 hektārus lielo muižas parku, iesaka Anita Kontene – viņa arī pati to dara. Tur atradīsiet Lielo akmeni, kura augstums ir vairāk nekā 4 metri. Ja nomoka slāpes, padzerties var no avota ūdeņiem.
* Talsos nūjo apkārt Vilkmuižas ezeram. Pie-redzējusī nūjotāja Rita Rosa ar grupu dodas augšup arī pa turpat blakus esošo pakalnu, lai kārtīgāk izvingrinātu muskuļus. Tāpat pilsētas iedzīvotājiem iecienīts maršruts ir no Talsu centra līdz Kamparkalnam – vie- nā virzienā apmēram 5 kilometri. Tur varēsiet uzkāpt 28 metrus augstajā skatu tornī, kā arī nūjot pa Talsu paugurienes dabas parku, kas nav tas vieglākais maršruts.
* Skrīveros ar nūjām var doties līdz Dendroloģijas parkam – līdz tam jāmēro aptuveni 3 kilometri. Nūjošanas trenere Zigrīda Sprukte atzīst, ka šī distance būs pa spēkam katram. Sasniedzot galamērķi, var pastaigāties pa parka stigām un meža takām, taču jāuzmanās, lai neieklīstu aizaugušās vietās. Vislabākā ir vidusstiga, kas 10 kilometru garumā ved pa parka teritoriju. Pastaiga jāsāk no dzelzceļa pieturas Dendrārijs, dodoties pa ceļu, kas ved pa kreisi, uz dzīvojamo māju. Pirmajā meža stigā jāgriežas pa labi.
Esam apzinājuši 59 maršrutus, takas, vietas, kur vicot ar nūjām. Noteikti netrūks nūjošanas entuziastu, kuri iebildīs: bet kur tad mūsu iemīļotā trase?! Kāpēc par to nav ne vārda?
Tāpēc aicinām – pastāstiet par savu nūjošanas maršrutu: kur ejat, kāpēc tas jums patīk, ar ko tajā jārēķinās, kāpēc to ieteiktu arī citiem? Gaidām jūsu vēstules!
Sūtiet tās elektroniski – pa e-pastu [email protected] vai uz adresi Dzirnavu iela 21, Rīgā, LV-1010, žurnālam 36,6 °C.
