Foto-Valdis Semjonovs

Latvieši nebeidz mosties 23

Kur palicis sapnis par Latviju?
Pirms septiņiem gadiem uz ceturto atmodu savā grāmatā ar tādu pašu nosaukumu aicināja jaunais politiķis Raivis Dzintars, tajā pašā gadā sevi pieteica arī ceturtās atmodas tautas armija ar Neo jeb Ilmāru Poikānu priekšgalā. Nupat maija beigās par tematu “Vai ceturtā atmoda ir vajadzīga?” sprieda Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs. Pēc oligarhu sarunu publikācijām jautājums tiek cilāts ar jaunu sparu – tautas sapulcē, kas 13. jūlijā notika pie Rīgas pils, izskanēja jautājums – kas mēs par nāciju, kurai jāmostas ceturto reizi?

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Sapulce lika arī drusku vilties – sanākušie aizņēma vien nelielu daļu no laukuma. Dažs atcerējās laiku pirms teju 30 gadiem, kad trešās atmodas cīnītāji piepildīja visu Daugavas krastmalu. Nekas, nākamreiz būs vairāk – cits mierināja. Mācītājs Juris Cālītis aicināja pulcēties 13. datumā ik pēc mēneša – augustā, septembrī, oktobrī –, lai atjaunotu mūsu cerību un morālo spēku. Sažņaugtām dūrēm viņš runāja par lielāko šā laika nelaimi – Latvijas nodevēju tīklu, kas pārņēmis un ievilcis sevī valsti un tautu. “Agrāk to sauca par astoņkāji, bet pie mums tas ir daudz lielāks. Staipekļi pārņem visu, un tā ir nodevība pret demokrātiju, labklājību, mūsu bērniem, sapņiem un cerībām, kopīgo nākotni.”

Kaismīgi, patiesi vārdi lidoja ļaužu pūlī, Latvijas karogi plīvoja, un tad iestājās bezvējš – brīdī, kad sanākušos uzrunāja Valsts prezidents. “Mugurkaulu, mugurkaulu,” sauca tauta, kad Vējonis nokāpa no skatuves.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Skumja bija prezidenta runa, jo viņš nepateica neko, tikai nomuļļātas frāzes,” par dzirdēto nosprieda Solveiga Velika un Zigmārs Zvirbulis. Nākuši uz sanāksmi ar domām par Latviju – patiesu un godīgu. “Tagad tā ir skumja, izmisusi, nabadzīga, bez sava sapņa par nākotni. Šeit nav pie varas Latvijas saimnieki, bet katrs pats par sevi.”

Ar sparīgāku noskaņojumu nākotni vērtē Gunta Briede: “Ticu, ka būs labāki laiki! Cik ilgi var ciesties un klusēt? Pati biju Īrijā strādāt un atgriezos. Redzu, ka mums ir gaiši cilvēki un notiek virzība. Laba zīme – Rīgas domes vēlēšanās “Saskaņa” tikai par mata tiesu uzvarēja.”

Kuplāks pulciņš – Valdemārs Ozols, Gundega Eihe, Boļeslavs Pintāns un Alberts Kreņevskis –, kas atbraukuši no Ogres, ļoti cer, ka ar šo notikumu “kaut kas sāksies”. “Ja ne – tā būs traģēdija kvadrātā. Esam gatavi atkal te nākt pēc mēneša – 13. augustā.»

Ivetai un Valteram Ozoliņiem no Cēsīm rokās Latvijas karodziņš – arī viņi speciāli ieradušies uz saietu, jo vēlas parādīt, ka nav mierā ar valsts politiku. “Ja valdība un deputāti neņems to vērā tagad, būs kā 1988. gadā, kad notika atmodas pirmās demonstrācijas. Biju tolaik maza meitene, un man vecāki ierādīja, ka jāiet pašiem un jācīnās,” nosaka Iveta.

Amerikas latvietis Ģirts Zeidenbergs no Delaveras par šo sanāksmi e-pastā apziņojis sešus tūkstošus cilvēku. Esot dzimis demokrātiskā Latvijā un arī gribot nomirt tādā pašā valstī, taču līdz patiesai tautas varai vēl garš ceļš ejams. “Vispirms jātiek pie tiesiskas Latvijas. Esmu pacietīgs, zinu, ka 13. Saeimā to nedabūsim, bet esmu gatavs gaidīt līdz 15. Saeimai, kad man būs 96 gadi. Ir cerība, ka varēšu mierīgi atgulties Latvijas smiltainē Viesītē.”