Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. aprīlis, 2016
Drukāt

Kur palika noslēpumainā Latgales bibliotēka? (15)

1. Grandiozs arheoloģisks atradums

1no5
Foto: "Planētas Noslēpumi"Foto: "Planētas Noslēpumi"

Šī tēma vēsturnieku aprindās ir gluži kā sāpīgs augonis. Atliek tai tikai pieskarties, lai atskanētu skaļi brēcieni, apvainojumi nekompetencē vai pat melos, un var arī padraudēt ar bargiem tiesas darbiem! Diskusijas vai analīzes iespēja šajā jautājumā – kā jau tas dažkārt mēdz būt arī zinātņu ļaužu saimē – nav pieļaujamas. Sak, vislabāk jums pašam būs, ja turēsiet muti…

Bet runa ir par grandiozu arheoloģisku atradumu. Pirms 14 gadiem, veicot izrakumus Latvijas austrumos, Latgalē, laimīga nejaušība ļāva atklāt unikālu depozītu, kas glabāja apmēram 12 000 (!) tā dēvēto vienību jeb sarunu valodā – priekšmetu, lielākoties senu manuskriptu. To komplektēšanas laiku atradēji lēsa ap 11. – 12. gadsimteni. Tātad turpat tūkstoš gadu veci. Notika tā 2002. gada vasarā, vietā, ko šeit neminu saprotamu iemeslu dēļ (galvenokārt tāpēc, ka ir gana ļaužu, kuri vēl gribētu tur slepenībā parakņāties), Latvijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas un paleontoloģijas izpētes centra direktora Jāņa Goldberga vadībā notika izrakumi.

Sencilvēku apmetnes tur pētītas jau Ulmaņlaikos, mūsdienās veikts mēģinājums padziļināt zināšanas. Kā jau allaž, kad skopi piešķirtie līdzekļi bija izsmelti, rakumu vietu sāka iekonservēt – līdz labākiem, naudīgākiem laikiem. Tikmēr kādā izrakumu laukuma nostūrī atklājās it kā vēsturiski nesens – no 19. gadsimta – ķieģeļu mūrējums, tāda kā aizmūrēta eja. Lai arī arheologu ekspedīcijas uzdevumiem (senapmetne) tā neatbilda, tomēr ziņkāre ir raksturīga ne tikai lajiem – arheologi ķērās pie laužņiem un noslēpumu uzlauza.

Bija vērts! Aiz mūrējuma atklājās pazemes eja, kas noveda apmēram trīs metru dziļumā. Tālāk veda horizontāls koridors, kura abās pusēs atradās nišas 6 līdz 18 kvadrātmetru platībā. Visa pagraba kopplatība – vairāk nekā 100 kvadrātmetru. Un tajā atradās… 12 000 dažādu artefaktu jeb vienību. Lielākoties – seni manuskripti. Arī mākslas un amatniecības darinājumi, no kuriem aizraujošākais šķiet kāds apmēram pusmetru augsts leģendārā Lielā Kristapa priekštecis. Skulptūriņai trūka kāju un puse rokas, seja deformēta, ķermeņa augšdaļa kaila, apakšdaļā gurnauts, uz pleca mazs cilvēciņš. Taču tas nav gluži mazs zēns (kā Kristapam), bet gan padzīvojusi sieviete pundurīte, turklāt… ar izteiktiem indietes sejas vaibstiem.

Atgādināšu, ka Lielā Kristapa teika vēsta par Daugavas pārcēlāju, kas negaisa naktī pārnesis pāri upei zēnu, kurš izrādījies Kristus bērns – tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps. Tagad Rīgas Vēstures muzejā glabātā koka skulptūra (tās atveids uzstādīts Daugavmalā) tapusi apmēram 1510. gadā – tātad krietni vēlāk par pagrabu Latgalē. Vai priekštecis varētu būt iegansts teikas aizsākumam?…

  1. Grandiozs arheoloģisks atradums
  2. Galvenais tomēr ir kaut kas cits
  3. Kā tas bija iespējams?
  4. Kur tad palika manta?
  5. Un visbeidzot...

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Šis nav izdomāts notikums. Tiešām tika atrasta sena bibliotēka un raksta autors ir aktualizējis tēmu – kas pie mums notiek ar vēsturiskiem atradumiem un vērtībām! Kur viņas paliek un kurš par to visu atbild?

  2. Sen zināms,mums ir tikai jauno laiku vēsturnieki.Uz vairāk viņi nav spējīgi,āksti.

  3. Kas tie tādi senslāvi un no kurienes viņiem rakstība.Tad vienīgi Bizantiešu.

  4. Kāpēc rakstam nav autora? Godīga avīze nepublicē anonīmus tekstus, un vēl tik “sensacionālus”.

  5. Šis blēņu raksts liek šaubu ēnu arī citiem, Latvijas vēsturei domātajiem. LA redakcijai vajadzētu būt pŗatīgākai atļaujot publicēt kaut ko tik izdomātu. Vajag atvērt fantastikas nodaļu, tur derētu.

  6. Var jau papētīt, kas notika ar Latvijas Kultūras fonda materiālajām vērtībām. LKF piešķīra rūpnīcu “Daiļrade”un Kirhenšteina vasarnīcu Jūrmalā. Un tad …
    Visus valdes locekļus padzina …. Tur bija lieli nesmukumi…

  7. Tas liek domāt, ka atradumos ir pierādījumi, ka daudzi ” VĒSTURNIEKI ”ir tā sablefojušies, ka GRĀDI JĀNOŅEM. PA VISU ŠEIT MINĒRTO TĀ LAIKA VAINĪGIE JĀAPCIETINA, NO ZVIEDRIJAS JĀIZPRASA DĀMĪTE. Iespējams, ka damīte aizmukusi uz Zviedriju unp\artiek no aizvestā! Šim atradumam ir miljonu vērrtība. Atbildība jāprasa ZA prezidentam Spārītim!

  8. Kopš kura laika LA ir kļuvusi par dzelteno lapeli?!

  9. Meli. Kauns Par LA, ka tādus s..us publicē.

  10. Jautājums – ko autors pīpē un kur tik labu mantu var dabūt?
    Tāda arheoloģijas un paleontoloģijas izpētes centra nekad nav bijis. Šīs nozares nestrādā kopā – arheoloģija ir vēstures sadaļa, savukārt paleontoloģija – zooloģijas.

  11. Pārbaudi ko raksti Atbildēt

    Alūksne nav Viļaka-Marienburga un Marienhauzena! Alūksne nav latgale…

  12. Domājams, ka derēs abu pirmo autora minēto variantu apvienojums- vispirms radās vērtējums- Faļšivka! Vēlāk sāka darboties otrs- centieni iedzīvoties.

Draugiem Facebook Twitter Google+