Latvijā
Izglītība

Kur paslēpušies miljoni skolotāju algām? 16


Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka, ņemot vērā panākto pozitīvo vienošanos, iepriekš apsvērtais pedagogu pikets septembra vidū nenotiks.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka, ņemot vērā panākto pozitīvo vienošanos, iepriekš apsvērtais pedagogu pikets septembra vidū nenotiks.
Foto – Paula Čurkste/LETA

18. septembrī skolotāju piketa tomēr nebūs – vakar valdošā koalīcija vienojās līdz jaunā mācību gada sākumam paveikt visu nepieciešamo, lai varētu celt pedagogu minimālo algu līdz 710 eiro.

Pirms dažām nedēļām valdība atzina, ka nav naudas skolotāju algu celšanai, un tā vietā izdalīja 1,4 miljonus eiro 88 pašvaldībām skolotāju prēmēšanai. Vēl pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) sacīja, ka skolotāju algas jau tā pēdējos divos gados ļoti augušas, minimālo pedagogu atalgojumu, kas šobrīd ir 680 eiro, pelna tikai 266 skolās; pat ja algu pieauguma nav, iemeslu piketēt neesot. Jāpiebilst, ka valdība janvārī gan pieņēma pedagogu algu celšanas grafiku, kurā bija paredzēta algu kāpšana līdz 710 eiro, taču Finanšu ministrija (FM) pieprasīja, lai rīkojumā par grafika pieņemšanu iekļauj nosacījumus: pedagogu algas kāps tikai tad, ja būs ekonomiskā izaugsme un tiks kārtots skolu tīkls. Valdība pirms dažām nedēļām atzina, ka šie nosacījumi nav izpildīti, tāpēc pārsteidza, ka tieši finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) pagājušajā nedēļā sāka runāt par to, ka skolotāju algas tomēr varētu celt, ja vien tiktu solīta izglītības kvalitāte.

Vakar koalīcija vienojās, ka nākamnedēļ jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka skolotāju algas, lai jau no septembra pedagogu algas pieaugtu. Tam nepieciešami 6,7 miljoni eiro. Puse šīs summas tiks ņemta no neparedzēto izdevumu fonda, kaut finanšu ministre atzīst, ka tas “nav gluži neparedzēts gadījums”. Otra puse tiks meklēta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā. K. Šadurskis gan pagaidām nezina, kur to ņemt, IZM naudas apcirkņi jau izvētīti, un nekāda apslēpta naudas lāde nav atrasta. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) mierināja, ka naudu IZM makā palīdzēs meklēt FM speciālisti.

Tomēr K. Šadurskis esot gandarīts par koalīcijas vienošanos, jo “pedagogi ir pelnījuši un arī nopelnīs algas pieaugumu”. Jā, jau līdz šim skolotāju algu kāpušas, no iepriekš teiktā viņš neatkāpjas, bet vienmēr jau var iedot vēl.

Jautāti, vai nostājas straujā maiņa saistīta ar vēlēšanu tuvumu, politiķi meklē citus attaisnojumus savai rīcībai. M. Kučinskis stāsta, ka sākotnēji aprēķināts, ka pedagogu algu celšanai vajag 10 miljonus un to nu tiešām valsts budžetā neesot. Taču izrādījies, ka vajag tomēr mazāk naudas, jo finansējums augstskolu mācībspēku algām jau valsts budžetā ierēķināts iepriekš.

Gan K. Šadurskis, gan D. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka algu celšana jāsaista ar izglītības kvalitātes pieaugumu. Kā to nodrošinās, gan pagaidām nav skaidrs. Nākamnedēļ IZM plāno iesniegt izskatīšanai valdībā noteikumus par kvalitātes un skolēnu skaita prasībām vidusskolas klasēs, taču tie vismaz pagaidām paredz, ka stingrākas kvalitātes prasības attieksies tikai uz tām skolām, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits. D. Reizniece-Ozola pauda – vajadzētu tomēr vienoties par kvalitātes kritērijiem visām skolām. Ja tas neizdodas, algu kāpumu varētu arī apturēt un algu pielikumu izmaksāt tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par kvalitāti.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga gan atzīst, ka “mēs izmantojam vēlēšanu tuvumu”. Tomēr esot arī citi iemesli, kas likuši politiķiem mainīt domas, piemēram, lielais pedagogu trūkums jaunā mācību gada sākumā.Vai pedagogu algu kāpšanas grafiks tiks ievērots arī pēc vēlēšanām? No 2019. gada skolotāju algai jau būtu jāsasniedz 750 eiro. Politiķi sola strādāt, lai tā būtu, taču vēl nav zināms, kurš būs pie varas. I. Vanaga teic – viņu mierinot tas, ka šādu solījumu dod vairāku partiju pārstāvji, jo vismaz kādai no tām taču vajadzētu būt valdībā arī pēc vēlēšanām.

LA.lv