Foto – Karīna Miezāja

Kur pazudis skolotāju algu grafiks? 17

Kad novembra vidū Ministru kabineta komiteja atlika lēmumu par pedagoga darba samaksas pieauguma grafiku, tika solīts, ka pēc precizēšanas dažu nedēļu laikā tas atgriezīsies valdības darba kārtībā. Tomēr tagad, kad zināms, ka valdības sēžu šogad vairs nebūs, kļuvis skaidrs: šajā gadā rīkojums “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” netiks pieņemts.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Kaut grafiks nebūt neparedz skolotāju algas celt nereālos augstumos – piecu gadu laikā skolotāju zemāko iespējamo atalgojumu par vienu likmi iecerēts paaugstināt līdz 900 eiro – grafika pieņemšana tika atlikta tāpēc, ka radās bažas: tas nebūs izpildāms. Visvairāk par to, ka grafikā sniegtos solījumus būs nereāli izpildīt bažījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura prasīja, lai divu nedēļu laikā IZM sagatavo reālistiskāku plānu. Ja grafiku pieņemtu, valdībai būtu jāspēj atrast papildu desmit miljoni eiro jau nākamā gada budžetā, taču turpmākajos gados papildu nepieciešamās summas tikai pieaugtu: no 24 miljoniem eiro 2019. gadā līdz pat teju 118 miljoniem eiro 2022. gadā. Tik liels papildu finansējums vajadzīgs tāpēc, ka grafikā iekļauts arī augstskolu mācībspēku algu pieaugums. Finanšu ministre atgādināja, ka pērn pedagogu algām jau papildus piešķirti 50 miljoni eiro un nākamais algu kāpums iespējams vien tad, ja skolu tīklu sakārtošanas dēļ rodas papildu līdzekļi algām pašas sistēmas iekšienē. D. Reizniece-Ozola prognozēja, ka skolu tīklu sakārtošana nebūs tik strauja un apjomīga, lai pietiktu naudas iecerētajam algu kāpumam. Jāpiebilst – ja tiktu pieņemts iecerētais grafiks, arī pašvaldībām nāktos atvēlēt vairāk naudas skolotāju algošanai, jo algas būtu jāceļ arī pirmsskolu pedagogiem. Nākamgad pašvaldībām būtu jāatrod papildu četri miljoni eiro, bet 2022. gadā – 7,7 miljoni eiro.

Labotajā grafika projektā redzams, ka pedagogiem solītais algu kāpums palicis tāds pats kā iepriekš. Tomēr dažādu precizējumu rezultātā mainījies grafika īstenošanai nepieciešamais papildfinansējums: nākamgad jau vajadzētu papildus tikai 6,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā – 110,6 miljonus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā izdevies summas samazināt, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nevarēja atbildēt, ierosinot to jautāt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) finansistēm, taču IZM ierēdņi vairāku dienu garumā izvairījās komentēt algu grafiku, iesakot jautājumus uzdot Valsts kancelejai, tai skaitā par to, kāpēc grafiks netika pieņemts šogad. Ministru kabineta preses sekretāre Sabīne Spurķe sacīja, ka grafiks valdības darba kārtībā pēdējā šā gada valdības sēdē nav iekļauts tāpēc, ka Finanšu ministrija (FM) iebilst pret vienu no punktiem, ko plānots ierakstīt protokollēmumā, pieņemot grafiku. Tas paredz, ka FM būtu jānodrošina, lai nesaruktu finansējuma procentuālais apmērs, ko izglītības nozare ik gadu saņem no valsts budžeta. K. Šadurskis skaidro: šāds punkts protokollēmumā ierakstīts tāpēc, ka nepieciešams – jo, ja valsts ekonomika aug, nepietiek ar to vien, ka nesamazinās izglītībai atvēlētā summa. “Jo tad sanāk tā, ka valsts budžets pieaug, piemēram, par simts miljoniem, bet izglītības joma neko no tā neredz,” teic ministrs.

Savukārt FM uzskata, ka nedrīkst matemātiski noteikt finansējuma apmēru kā procentu no attiecīgā valsts budžeta izdevumiem. FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis klāsta: “Katru gadu, valdībai lemjot par nākamā gada budžetu, tiek izskatītas visu ministriju pieteiktās prioritātes un, ņemot vērā pieejamos resursus, tiek atbalstītas tās, kuras attiecīgajā situācijā ir valstij būtiskākās. Uzskatām, ka nepieciešamais finansējuma apmērs nozarei, tostarp pedagogu algām, valsts budžetā plānojams, nozares ministrijai izvērtējot reālās vajadzības, to pamatojot ar detalizētiem aprēķiniem un skaidrojot, ko un kādā apmērā sabiedrība iegūs finansējuma palielināšanas rezultātā.”

FM panākusi, ka no dokumenta projekta strīdīgo punktu izsvītro, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) toties prasījusi, lai to atjauno. Iespējams, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc grafika izskatīšana valdībā aizkavējusies

Tomēr konceptuāli FM, atbalstot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika tālāku virzību, līdzekļus grafika realizācijai gūstot, gan sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, gan efektivizējot izglītības procesu, gan piešķirot papildu finansējumu no valsts un pašvaldību budžetiem. To, ka, lai celtu skolotāju algas, nepietiks tikai ar ietaupījumu, kas radīsies, krītoties skolu skaitam, uzsver arī K. Šadurskis.

FM ieskatā summas, kas būtu nepieciešamas algu grafika īstenošanai, gan joprojām būtu precizējamas.

Uz brāķi aprēķinos norāda arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura stāsta, ka arodbiedrībai pat nācies labot IZM ierēdņu pieļautās kļūdas. Piemēram, veicot aprēķinus, netika ņemts vērā, ka nākamgad mainās sociālā nodokļa likme.

Bet kad tad grafiku beidzot apstiprinās? K. Šadurskis teic, ka esot panācis vienošanos ar premjeru Māri Kučinski par to, ka par pedagogu algu grafiku valdībā lems pirmajā vai otrajā nākamā gada nedēļā.