Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. marts, 2015
Drukāt

Kur palikuši darbinieki? “LA” apkopo uzņēmumus, kas krīzē visvairāk samazināja štatus

Kaja_Shutterstock_6

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”

Latvijas lielākie uzņēmumi kopš krīzes sākuma ir ievērojami samazinājuši savu darbinieku skaitu, liecina “Lursoft” veiktais pētījums. Strādājošo skaita samazinājums var būt mērāms pat tūkstošos. Gan iemesli, gan veidi, kā panākts darbinieku skaita samazinājums katram uzņēmumam var būt atšķirīgi, turklāt pētījuma periods tika izveidots ar nolūku, ietverot pēdējo pirmskrīzes gadu.

Mazāk darba vietu

Daļai uzņēmumu šo gadu laikā ir ievērojami samazinājušies darbības apjomi un apgrozījums, līdz ar to atbilstoši sarucis arī darbinieku skaits. Galvenais iemesls – krīze – lika uzņēmējiem samērot savus ieņēmumus ar izmaksām. No sociālā aspekta veroties, darbinieki diemžēl izrādījās vienas no visvieglāk likvidējamām izmaksām.

No uzņēmējdarbības puses var runāt par ļoti ātrā tempā ieviestiem efektivitātes pasākumiem, kā dēļ uzņēmumi spēja uzlabot savu konkurētspēju vai vienkārši “noturēties virs ūdens”. Latvijai šī noteikti neizrādījās “U” veida krīze. Lai gan atsevišķi makroekonomikas un uzņēmumu rādītāji ir atguvuši pirmskrīzes līmeni, jāmin, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopš 2008. gada sākuma ir sarucis par 17%, t. i., 2008. gada pirmajā ceturksnī bija nodarbināts 1,1 miljons iedzīvotāju, bet 2014. gada ceturtajā ceturksnī – 882,1 tūkstotis iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bet “Lursoft” apkopotā informācija par uzņēmumu darbinieku skaitu, kas neietver valsts iestādes, bankas un apdrošināšanas sabiedrības, liecina, ka 2013. gadā darbinieku skaits ir gandrīz sasniedzis 2008. gada līmeni, un tas ir nedaudz vairāk kā 700 tūkstoši darbinieku. Jāņem arī vērā, ka kopš 2011. gada darbinieku skaita izmaiņas ir ar pieauguma tendenci.

Optimizācijas dažādās sejas

“Izvērtējot Latvijas uzņēmumos strādājošo darbinieku kopskaitu laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam, redzams, ka krīzes sākumposmā esošā situācija, kad uzņēmumos vēl trekno gadu ietekmē bija samērā liels strādājošo skaits, dažkārt arī darbinieku atalgojums bija paaugstināts, nesabalansējot to ar darba efektivitāti un uzņēmuma rentabilitāti, šajos sešos gados ir mainījusies. Krīzes gūtās mācības likušas daudzu uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem izvērtēt izdevumu pozīcijas, mainīt stratēģijas, restrukturizēties. Atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaita samazinājums saistīts arī ar izmaiņām normatīvajos aktos. Tāpat ir zināms, ka kopš 2010. gada vairāki uzņēmumi ar darbiniekiem kaut arī izbeidza darba attiecības, faktiski turpināja sadarboties citā statusā, piemēram, noslēdzot uzņēmuma līgumu. Tādējādi reģistrēto darbinieku skaits kaut arī samazinājies, tomēr ne vienmēr liecina par to, ka attiecīgā darba veicēju daudzums uzņēmumā kopumā sarucis,” skaidro SIA “Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa.

“Latvijas Pasts”, kas šajos gados ievērojami samazinājis darbinieku skaitu, skaidro, ka 2009. un 2010. gadā valstij piederošais uzņēmums veica būtisku izmaksu optimizāciju, tai skaitā, apvienojot vairāk nekā 70 pasta nodaļu, bet no 2010. līdz 2014. gadam, mainot pasta pakalpojumu sniegšanas vietu darbības formu – pasta pakalpojumu nodrošināšana starpniecības vietās un pasta pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem ar vietējā pastnieka starpniecību – kopumā vēl aptuveni 70 pasta nodaļās.

Skandālu apvītā “Rīgas satiksme” būtiski darbinieku skaitu samazināja 2009. gadā sakarā ar konduktora amata likvidēšanu un elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu. 2010. gadā uzņēmumā notika restrukturizācija, kas ietvēra darbinieku skaita samazināšanu. “Savukārt laika periodā no 2011. gada līdz šim brīdim darbinieku skaita samazinājums pamatojams ar uzņēmuma darbības optimizāciju, piemēram, atsevišķi darbu veidi nodoti pakalpojumu sniedzējiem, likvidēti vairāki amati vai to grupas, jo vairs nav nepieciešams konkrētais darbs vai pakalpojums,” skaidro “Rīgas satiksmes” Personāla pārvaldības daļas vadītāja Marika Avota.

“Exigen Services Latvia” darbinieku skaita samazināšana notika ļoti strauji. “Mūsu uzņēmumam krīzes periodā apmēram pusotra mēneša laikā ļoti būtiski samazinājās pasūtījumu apjoms, un uzņēmuma izdzīvošanas vārdā bijām spiesti pārtraukt darba attiecības ar lielu skaitu uzņēmuma tā brīža darbinieku. Šajā situācijā vienīgā iespēja ir eksporta apjoma palielināšana, kas liek vēl nopietnāk izturēties pret konkurētspējas jautājumiem,” norāda “Exigen Services Latvia” valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts.

Arī “Swedbank līzings” darbinieku skaits ievērojami saruka, piemēram, 2008. gadā uzņēmumā strādāja 177 darbinieki, 2013. gadā – 13. “Laikā no 2008. gada “Swedbank” struktūrvienībās darbam ar līzinga produktiem tika integrēti apmēram 60% “Swedbank līzings” darbinieku. Pārējie darbinieki – daļa izmantoja iespēju mainīt savus karjeras plānus, bet kādai daļai darbs tika uzteikts,” atzīst “Swedbank” līzinga nodaļas vadītājs Andrejs Anaņjevs.

Tajā pašā laikā darbinieku skaita izmaiņas var būt saistītas ar uzņēmuma attīstības stratēģiju. Piemēram, 2009. gadā Konkurences padome atļāva lielveikalu tīklam “IKI” iegādāties citu lielveikalu tīklu “Nelda”, kas piederēja uzņēmumam “BBH Investments”. Šobrīd uzņēmums kūrē viesnīcas “Baltic Beach Hotel” darbību, un tādā veidā izskaidrojams lielais darbinieku skaita samazinājums.

Atsevišķi uzņēmumi veikuši strukturālas izmaiņas koncerna ietvaros, pārmaiņām līdzi sekojuši arī darbinieki, reizēm fiziski saglabājot savu darbu, bet oficiāli mainot darba devēju. “2011. gadā Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta AS “Latvenergo” meitas sabiedrība AS “Latvijas elektriskie tīkli”, kurai AS “Augstsprieguma tīkls” ar 2011. gada 1. aprīli nodeva lielāko daļu darbinieku saskaņā ar likumdošanā noteikto,” skaidro “Augstsprieguma tīkls” personāla daļas vadītāja Linda Plūme-Vozņakovska.

AS “Sadales tīkls” darbinieku skaits samazinājās līdz 2011. gadam, kad uzņēmumā tika veiktas strukturālās izmaiņas, ieviešot funkcionālu darbu vadību un centralizētu darbu plānošanu, tika veikta procesu pilnveidošana un jaunu tehnoloģiju, tajā skaitā jaunu IT sistēmu, ieviešana. Šo sešu gadu laikā darbinieku skaits tika samazināts par 25%, un šogad AS “Sadales tīkls” darbinieku skaits visā Latvijā sasniedz 2,54 tūkstošus. Uzņēmumā uzsver, ka šobrīd attīstot tā dēvēto viedo elektrotīklu, kurā tiek ieviestas attālināti vadāmas elektroiekārtas.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+