Foto – Karīna Miezāja

Kur pazuduši Purvciema baloži? 0

Gadiem ilgi Purvciemā bija baložu, ka biezs. Šogad neviena. Gadiem ilgi mušas un odi līda pa logu iekšā, šogad ne. Kāpēc tā? 
Imants Vītols Rīgā

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Zoologs Vilnis Skuja pieļauj, ka baložus no pilsētvides arvien apņēmīgāk izspiež vārnas, kas gudri izmanto trūkumus cilvēku sadzīves kultūrā – ja miskastes nebūs aizvērtas un laikus izvestas, jāsamierinās ar spārnotajām revidentēm un piemēslotām ceļmalām. Savukārt ornitologs Viesturs Ķerus domā, ka baložus, iespējams, izķēruši vistu vanagi, kuriem Rīgā jau stabila populācija. Bet ornitologs Ruslans Matrozis, kurš pats dzīvo Purvciemā, min divus galvenos iemeslus, kas varētu ietekmēt baložu skaitu.

“Gan jāteic, ka nekāda baložu skaitīšana Rīgā nav notikusi, un visi varam balstīties tikai uz vizuāliem vērojumiem, bet, pirmkārt, ir jāatzīst, ka samazinās vietas, kur baloži var perēt. Bēniņus, māju un garāžu spraugas cilvēki arvien vairāk aizver ar režģīšiem un nosiltina, lai taupītu siltumu un tur nekrātos netīrība,” stāsta R. Matrozis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrkārt, Biķernieku mežā un Pļavniekos ligzdo vairākas vistu vanagu ģimenes, kas labprāt pusdienām izvēlas treknos un samērā tūļīgos baložus. Uzbrūkot vārnām, vanagiem ir jārēķinās ar skaļu putnu brēkšanu, jo vārnveidīgie par uzbrukumu parasti protestē barā, bet baloži kritušo savā saimē uztver samērā stoiski. “Nedomāju, ka baložiem pašiem aptrūktos barība, jo viņi zināmā mērā pilda pilsētas sanitāru funkcijas un apēd sēkliņas un drusciņas, kas citādi kalpo grauzēju izplatībai. Tāpat cilvēki turpina barot baložus ar maizi. Un arī runas, ka pilsētas baložus izķertu bomži, nav apstiprinājušās. Tā būtu pārāk cimperlīga nodarbe un pārāk maz gaļas,” piebilst R. Matrozis.

Arī odi, kas daudzviet Juglā pašlaik neļauj mierīgi atvērt logus, Purvciemā vairs tik ļoti nevairojas, jo šajā Rīgas rajonā samazinājies seklo grāvju un pamesto būvbedru skaits. Mušām, kas vairojas atkritumos un līķos, arī nav tipiskās dzīves vides.

“Sētnieki ātri aizvāc atkritumus un nobraukti kaķi vairs nemētājas dienām. Arī zāle tiek nopļauta un nav kā pirms padsmit gadiem, kad izauga pusotra metra garumā,” skaidro R. Matrozis.

Mazinoties odiem un mušām, Rīgas dzīvojamajos rajonos mainās arī dzīvā daba un jo īpaši putnu sugas. Tā jau pieminētie vistu vanagi, kuri pamazām zaudē savu vietu Latvijas mežos, arvien biežāk pielāgojas jaunai dzīves videi Rīgā un tagad pilsētā ligzdo ap 50 pāru. Dabā nekas nepaliek nepamanīts un viegla barība jau nu noteikti. Tā šogad maijā galvaspilsētā bija maijvaboļu uzlidojums un tās par garšīgām atzina arī atkritumu izgāztuvēs parasti barību gādājušās sudrabkaijas.