Dabā
Zaļā dzīvošana

Kur Igaunijas prezidente dedzināja atkritumus 2

Publicitātes foto

Interesants fakts. Jaunā un šarmantā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir kādu laiku vadījusi Iru spēkstaciju, kurā šodien atkritumus pārvērš tīrā enerģijā. Kas tā par spēkstaciju, un vai atkritumus var dedzināt?

Noglabāt vai pārstrādāt?

Skaidrs, ka, pieaugot ražošanas apjomam, vēl straujāk pieaug atkritumu masa. Atkritumu masas uzaudzēšana ražotājiem reizēm pieder pie mārketinga trikiem. Lai prece liktos iespaidīgāka, to ietīsta vairākos nevajadzīgos iepakojumos. Aprēķināts, ja preču patēriņš pieaug par 10 vienībām, atkritumu masa – par 13 vienībām.

Vislabāk atkritumus neradīt vispār, piemēram, izmantojot daudzkārtējo taru un citus sen pārbaudītus paņēmienus. Atkritumus var otrreiz izmantot vai pārstrādāt, bet prasa ieguldīt darbu un izvērst šķirošanas infrastruktūru. Atkritumus var sadedzināt, atgriežot dabā tajos uzkrāto enerģiju, kā to vairāk vai mazāk dara vairums Eiropas valstis. Visprimitīvākais un vidi degradējošākais paņēmiens ir veidot atkritumu izgāztuves. ES dalībvalstīs poligonos joprojām tiek apglabāta trešdaļa mājsaimniecību un mazo biznesu radīto atkritumu un mazāk nekā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta.

Eiropas parlaments (EP) izstrādā likumdošanas paketi, kurā paredz palielināt atkritumu pārstrādi un samazināt to noglabāšanu poligonos. Pārstrādājamo atkritumu daļai jāpieaug no pašreizējiem 44% līdz 70% 2030. gadā, – norādīts tiesību aktu projektā. Tāpat likumprojekts ierobežos poligonos noglabājamo atkritumu daļu līdz 10% 2030. gadā. Līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpārstrādā vai jākompostē vairāk nekā 50% no atkritumiem. “Pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā varētu pieaugt vēl par 50% nākamo 15 gadu laikā. Lai mainītu šo tendenci, mums jāpieņem aprites attīstības modelis, kas materiālus un to vērtību notur apritē, un tas ir vienīgais risinājums, kas apvieno ilgtspēju ar ekonomisko izaugsmi. Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par atslēgas vārdiem jaunai paradigmai ilgtspējas, inovāciju un konkurētspējas veicināšanai – lai atkritumi no problēmas kļūtu par resursu,” norādīja EP ziņotāja Simona Bonafē (Itālija).

Iru spēkstacija

Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi lietai jau pieķērušies pamatīgāk, un to elektroenerģijas ražotājs “Eesti Energia” Iru spēkstacijā darbina koģenerācijas bloku, kas kā kurināmo izmanto nešķirotus sadzīves atkritumus. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedza 105 miljonus eiro. Spēkstacijas atkritumu pārstrādes bloka būvniecību veica Francijas kompānija “Constructions Industrielles de la Méditerranée” (CNIM), vispārējos celtniecības darbus īstenoja kompānija “Merko Ehitus Eesti”.

“Lai arī atkritumi var tikt izmantoti enerģijas ražošanai, atkritumu pārstrādes spēkstacijas būvniecībai nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai garantētu, ka tā ir droša apkārtējai videi. Piemēram, izpētes dati liecina, ka Iru spēkstacija rada vien tikpat nelielu izmešu daudzumu kā 20 privātmājas, kas izmanto malkas apkuri. Iru atkritumu pārstrādes spēkstacija ir pilnībā mainījusi atkritumu apsaimniekošanas nozari Igaunijā – pēc spēkstacijas palaišanas izgāztuvēs uzglabājamo atkritumu īpatsvars ir nokrities zem 10%. Mums būtu jāattīsta atkritumu šķirošana, lai palielinātu to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas, kā arī paaugstinātu atkritumu enerģētisko vērtību. Piemēram, organiskie atkritumi, kurus varētu kompostēt, pašlaik tiek bieži sajaukti kopā ar visiem citiem sadzīves atkritumiem, tāpēc šī atkritumu masa sadeg sliktāk. Pašlaik daļa atkritumu Iru spēkstacijas vajadzībām tiek arī importēta no ārvalstīm, tāpēc ka Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā ir labāk attīstīta atkritumu šķirošana un no šo atkritumu sadedzināšanas tiek iegūts daudz vairāk enerģijas,” atzīmē Raine Pajo, “Eesti Energia” valdes loceklis un enerģijas ražošanas vadītājs.

Ekonomiskais aspekts

Igaunijā ik gadu tiek radītas aptuveni 300 000 tonnas nešķiroto atkritumu, no kuriem jaunais atkritumu dedzināšanas bloks pārstrādā aptuveni 220 000 tonnas. Strādājot ar pilnu jaudu, tas vienā stundā sadedzina 27,5 tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu. Stundā sadedzināto atkritumu daudzumu viena gada laikā rada aptuveni 70 vidēja lieluma Igaunijas mājsaimniecības. Vidēji dienā Iru spēkstacijai atkritumus piegādā aptuveni 80 atkritumu mašīnas. Lai saražotu tādu pašu enerģijas daudzumu, būtu vajadzīgs 220 000 tonnas degslānekļa, 70 000 000 kubikmetru gāzes vai 220 000 tonnas šķeldas. Tātad, izmantojot atkritumus enerģijas ražošanai, Iru elektrostacija gadā ekonomē 70 000 000 kubikmetrus dabasgāzes!

Spēkstacijā elektrībā un siltumā pārstrādā aptuveni 85% no atkritumos esošās enerģijas. Tās siltumenerģijas ražošanas jauda ir 50 MW, bet elektroenerģijai tā ir 17 MW. Spēkstacijā uzstādītās modernās iekārtas nodrošina efektīvu visdažādāko atkritumu sadedzināšanu, bez nepieciešamības tos šķirot. Iru atkritumu pārstrādes bloks nekonkurē ar atkritumu šķirošanu un to dalīto vākšanu, jo spēkstacijas galvenais uzdevums ir nodrošināt alternatīvu nešķiroto atkritumu uzglabāšanai poligonos. Spēkstacija ir rentabla, sarēķinot visus izdevumus un ieņēmumus, veidojas stabila peļņa, bez dotācijām!

2016. gadā “Eesti Energia” elektrostacijas Iru atkritumu dedzināšanas energobloks saražoja un pārdeva 129 GWh elektroenerģijas un 292 GWh siltumenerģijas. Kā kurināmais tika izmantoti 248 000 tonnas jaukto sadzīves atkritumu, kas ir par 3000 tonnām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Elektroenerģija tika saražota apmēram tikpat daudz, cik iepriekšējā gadā, taču siltumenerģiju 2016. gadā saražoja par 8% vairāk. Atkritumu piegādes līgumu portfelis ir saplānots vismaz sešus mēnešus uz priekšu, ir ilgtermiņa līgumi uz četriem gadiem, jo ir laikus jāplāno piegādes, lai staciju nodrošinātu ar kurināmo. “Piegādātājus izvēlamies atklātā konkursā, kurā visiem uzņēmumiem ir vienādas dalības iespējas. Šāda pieeja nodrošina caurspīdīgumu un godīgumu, un līgumi tiek slēgti atbilstoši cenām, kas rodas konkursa rezultātā,” akcentē R. Pajo. Piemēram, 2015. gadā Igaunijā bija 308 000 tonnas jaukto sadzīves atkritumu un atkritumu izgāztuvēs tika deponēts tikai 26 000 tonnas atkritumu, kas ir mazāk nekā 10% no gada ražas.

Ekoloģiskais aspekts

Dūmgāzu attīrīšana notiek vairākos etapos. Atkritumu dedzināšanas blokā īpašu vērību pievērš dūmgāzēm, kas rodas dedzināšanas laikā. To ekoloģisko atbilstību nodrošina dūmgāzu attīrīšanas process un pastāvīgs monitorings. No apmēram 100 miljoniem eiro, kas tika investēti energoblokā, apmēram trešdaļu izmaksāja dūmgāzu attīrīšanas ierīces. Ietekmes uz vides novērtējums parādīja, ka atkritumu dedzināšanas energobloks nekādi neietekmē vai ietekmē ļoti minimāli Iru elektrostacijas apkārtni. Dūmgāzes tiek attīrītas reaktorā, kur šim nolūkam izmanto dažādus reaģentus, kurus iesmidzina ar speciālām sprauslām, tādējādi nodrošinot dūmgāzu kontaktu ar ķimikālijām. Degšanas procesa laikā izdalītie dioksīni, smagie metāli un citas kaitīgas vielas pēc reaktora tiek neitralizētas ar aktīvo ogli. Pēc attīrīšanās reaktorā dūmgāzes nonāk auduma filtros, kas aiztur putekļus un cietās daļiņas. Dūmgāzu izmešu normas gaisā tiek papildus kontrolētas on–line monitoringā. Šī sistēma nodrošina izmešu atbilstību striktām ekoloģiskām prasības, pretējā gadījumā tā apstādina rūpnīcas darbu. Visi atkritumu dedzināšanas energobloka dati ir publiski pieejami, un tos uzrauga valsts vides kontroles institūcijas. Pateicoties īpaši efektīvām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām, energobloka izmeši apkārtējo vidi ietekmē mazāk nekā pāris desmiti privātmāju ar krāsns apkuri.

Atkritumu dedzināšana ir alternatīva atkritumu izgāšanai izgāztuvēs. Iepakojums, plastikāts, stikls, papīrs un biodegradentie atkritumi tiek šķiroti un nosūtīti uz otrreizējo izmantošanu vai pārstrādi. Tādā veidā atkritumu dedzināšana nekonkurē ar atkritumu šķirošanu. Igaunijā šobrīd tiek šķiroti apmēram 26–27% atkritumu, progresīvākajās Eiropas valstīs 55 –60%. Tātad pat pie sakārtotas atkritumu šķirošanas sistēmas gandrīz puse paliek nešķirota. Nešķirotos atkritumus praktiskāk ir izmantot enerģijas iegūšanai, nevis vest uz izgāztuvi. Tā kā Iru stacija strādā ar peļņu, var sagaidīt, ka arī Latvijas uzņēmumi ar laiku iesaistīsies šajā noderīgajā un ienesīgajā biznesā. Vai tas notiks Rīgā vai Brocēnos, rādīs laiks.

LA.lv