Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. decembris, 2015
Drukāt

Kur redzējums desmit gadus uz priekšu? (6)

Foto - Pēteris DzērveFoto - Pēteris Dzērve

Nesen braucu darīšanās uz attālu pagastu un pa ceļam redzēju dažādus skatus. Dažviet krūmāji sazēluši līdz ceļa malai, vīd pamestas mājas. Bet, citā pagastā iebraucot, priecēja graudaugu un rapša sējumi, sakoptas lauku mājas, saglabātas bijušās kopsaimniecības mehāniskās darbnīcas, kur rosījās cilvēki un bija jūtama saimnieka klātbūtne. Prātā palika skaisti noformēts uzraksts: “Kas grib kaut ko darīt, atrod līdzekļus, kas darīt negrib neko, meklē iemeslus!” Dziļa doma!

Saimniekam jābūt visās vietās. Arī pagastā, novadā utt. Vai tā ir? Vai mēs rūpējamies tikai par ceļu stāvokļa uzlabošanu, bērnudārza, skolas, medpunkta (ja tāds ir) uzmanīšanu un kārtības uzturēšanu jeb raugāmies plašāk? Ko darīt, ja redzam, ka cilvēku pagastā un novadā kļūst arvien mazāk un mazāk, un ir bažas, ka nākotnē par ES izcīnīto naudu skolas ēka būs nevajadzīga?

Savus čaklos, darbīgos vadītājus mēs saudzēsim un vēlēšanās atcerēsimies. Viņi bija tie, kuri rūpējās, lai cilvēkiem būtu darba vietas, skatījās, vai skolas bērni tiek iepazīstināti ar vietējām ražotnēm, zemnieku saimniecībām, tā teikt, vai veikta profesionālā orientācija. Viņi atrada laiku apciemot ražotņu, zemnieku saimniecību vadītājus, skolotājus, vietējos mediķus un citus, lai uzzinātu, kādas problēmas un risinājumi vajadzīgi, lai šos risinājumus rastu. Viņiem bija svarīgi aprunāties ar tiem bērnu vecākiem, kuriem bērni ir izbraukuši vai gatavojas braukt projām uz citām ES valstīm. Jo cilvēkiem jāstāsta, ko nozīmē tas, ka ražošanas spēki ir projām un palīdz veidot budžetu (t.sk. arī pensijas) citā valstī. Labs pašvaldības vadītājs savas skolas vadībai nepieļauj atbalstīt skolotāju streiku, it sevišķi tādu kā nupat notikušais, kad tūkstošiem bērnu vecākiem nebija iespējams apmeklēt darbu. Viņš vēlas jautāt – vai jūs, skolotāji, esat daudz darījuši, lai mums izaugtu savas valsts patrioti; vai ir bijusi saikne ar uzņēmumu vadītājiem, iepazīstināti bērni ar ražošanas objektiem? Jā, par to jums neviens nepiemaksā, bet kur ir skatiens desmit gadiem uz priekšu? Viņš jautātu visiem Latvijas lauksaimniekiem: “Kā jūs risināt paaudžu maiņu savā saimniecībā?”

Jā, braucot pa Latvijas novadiem Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi, var uzzināt ļoti daudz, var redzēt lielus un mazus mūsu čaklos zemniekus un skaistus sakop­tus ciematus, pilsētas. Sacīsim paldies mūsu cilvēkiem un no sirds atkārtosim patiesos vārdus: “Mans zelts ir mana tauta.”

I. Kārkliņš

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Jāsāk ir ar mēslu un atkritumu savākšanu savās lauku sētās!!! Tur nauda nav vajadzīga.

  2. Lasot komentārus var redzēt , ka cilvēki ir nervozi , uztraukti un raksta katrs par savu problēmu, to var saprast, bet ja mēs “ieietu”mūsu visu kopējās vadlīnijās , jo tikai kopīgi var sasniegt problēmu risinājumu , bet tad jākļūst vienotiem un jāmeklē ceļš pa kuru iet !
    Skolotāji cīnās par sava darba atalgojumu , viss ir pareizi – bet tā pūra lāde ir pustukša? Mediķi arī . Ko darīt – skaļi klaigāt jau var. Cik jauniešu ir aizbraukuši projām no Latvijas , kas ir darbspējīgi arī izglītoti- tas pamatīgi sit pa kabatu. Tagad problēma viena pēc otras. Lielie taisa skandālu , no malas skatoties liekas – skalda matus- ir tāds teiciens. Izlasīsim Z.Dzeduļa rakstu “Būs “specvērtība”zemes nodoklim”šinī pat Latvijas Avīzes numurā. Izvērtēsim tur rakstīto ! Pēdējā laikā visi jūtam , ka VID un finansisti intensīvi strādā , lai sabalansētu valsts budžeta projektu, nu jau apstiprināts. Skolotāji – paldies par Jūsu darbu , Jūsu devumu – bērni sapratīs un novērtēs , kad būs pieauguši lielāki , skolu salidojumos nesīs Jums puķes un teiks “Paldies skolotāj “. Un mīļāki ir tie prasīgākie skolotāji. Bet ja mēs vienoti centīsimies saglābt to , kas mums ir – par to papildus darbu nemaksā – arī mēs sabiedriskajā kārtā darbojoties par to algu nesaņemam , bet rezultāti ir jūtami. Izpratīsim , kas zem katras šī raksta rindiņas slēpjas.

  3. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Mums jaunajiem zemniekiem toreiz netika dots laiks mācīties saimniekot. Ģēģeris ieveda lielu daudzumu rudzu un savus varējām likt kur gribam. Momentā atvēra robežas importa margarīnam, ēdiet nu un sapņojiet par pašu sviestu. Ieviesa PVN un cenas kāpa mākoņos, tikai ne zemnieku ražotai produkcijai. Izdzīvoja tikai agrākie saimniecību vadītāji, kuri varēja prihvatizēt daudzus ha zemes. Protams ārzemnieki, kuri ienāca ar savu pieredzi, tehniku un Eiropas banku daudz zemākiem kredītiem. Ir bezgala daudz iemeslu, lai vietējais zemnieks nedzīvotu, bet nav neviena, lai izdzīvotu.

    • Kā tad paņēma atpakaļ savus 16-24 ha ,traktoru nebija ,zirgu arī vairs nebija ,kolhoza fermas neviens neņēma ,tikai lūžņu vācēji darbojās ,no pilsētām daži atgriezās ,kuri vispār nejēdza kas ir lauksaimniecība ,vietējie ,kā mans tēvs ,maksāja tiem kuri vecos traktorus bija dabūjuši ,kaltes pakalpojumiem ,pienu nodeva kombinātam ,kurš bankrotēja un par nodoto pienu nesamaksāja ,pēc tam atmeta visam ar roku ,govis pārdeva ,zemi iznomāja par nodokļu cenu un pārtika no mazdārziņā izaudzētā. Kolhozus par koperatīviem reti kur pārveidoja . Paši vien bijām vainīgi no ekonomikas neko nejēdzām ,tik bļāvām strādāsim kā Ulmaņa laikā ,savos mazajos pleķīšos ar roku darbu un dzīvosim zaļi.

      • ES laukus jau biju pametis 16 gadu vecumā ,beidzis augstskolu (ar lauksainiecību nesaistītu) 15 gadus atvaļinājuma laikā un brīvdienās palīdzēju tēvam laukos ,lielāko daļu no savas algas tur vēl izmetu ,saņēmu pat to dažus maisus katupeļu un grozu burkānu, tēvs teica atstāšu visu manam dēlam, mans dēls pilsētā audzis un mācījies pat nedomāja doties uz laukiem. Tagad tēvs jau aizsaulē ,māja stāv ,kur pāris reizes gadā aizbraucu ,pielaboju jumtu ,rudenī salasu ābolus ,zemi arvien nomā kaimiņš par zemes nodokļa cenu ,varētu viņam to zemi pārdot ,bet viņam jau arī nav liekas naudas . Ekonomiskās domāšanas nebija ,tik par Ulmaņlaikiem spriedelēja.

  4. ” … Jā, par to jums neviens nepiemaksā …”, bet maksā ierēdņiem,
    kuri sacer beletristiku vajadzības izteiksmē !
    Skolotāji ir PRIEKŠMETU pasniedzēji, nevis universālie visziņi, kā tu !
    Skolotāji var skatīties simts gadus uz priekšu, bet uzbrūk tāda
    nelaime kā “Vienotība” un viss atvirzās 1000 gadus atpakaļ !
    .
    Neblandies, murmuli, apkārt pa pasauli un nemurgo par
    kādu PSRS atdzimšanu !

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+