Kultūra
Kultūrpolitika

Robežtelpa: Kur robežšķirtne Mēmele 16


Elmārs un Anita Vectirāni pie Neretas novada karoga.
Elmārs un Anita Vectirāni pie Neretas novada karoga.
Foto – Timurs Subhankulovs

NERETAS PAGASTĀ: divi baltie nami
Savā vienpadsmitajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” braucienā “Kultūrzīmes” devās uz Neretas novadu Sēlijas dienvidaustrumos. No četriem novada pagastiem trīs – Neretas, Mazzalves un Pilskalnes – robežojas ar Lietuvu. Neretas novada ģerbonī ir zelta pūce ar sudraba knābi un rakstāmspalvu ķepā. Un ne jau velti – ar Neretu saistīti Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Veltas Tomas, Lūcijas Ķuzānes un daudzu citu rakstnieku vārdi.

Jau pa gabalu vīd Neretas lepnums luterāņu baznīca, kuru uzskata par vecāko dievnamu Sēlijā un uz kuru ved nupat svaigi asfaltētā kādreizējā pagasta skrīvera Pētera Lodziņa vārdā nosauktā iela. Gluži kā dziesmā – uz baznīcu līdzens ceļš… Otra baltā māja Neretā ir 1936. gadā atklātā Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktā vidusskola. Neretas novada izglītības un kultūras darba speciāliste ŽANNA MIEZĪTE stāsta, ka patlaban audzēkņu skaits skolā sarucis līdz 166, taču skola lepojas ar audzēkņu panākumiem kā olimpiādēs, tā zinātniskās pētniecības darbos. Savulaik tieši Neretā atvēra pirmo lauku bibliotēku. Tagad bibliotēkas ir visos novada pagastos, galvenā – Neretā, kultūras namā, bet Zalves pagastā pat divas. Tādēļ nav brīnums, ka jau sesto gadu notiek pašu rīkotie Grāmatu svētki. Taču Neretas novads ir to vidū Latvijā, kur nevienā pagastā nav grāmatnīcas.

Tieši Neretas pagastā atrodas novada vienīgais, toties gaiši izremontētais kultūras nams, kura vadītāja Inita Kalniņa stāsta – tā kā līdz Rīgai ir nieka 118 kilometri, nevar žēloties par profesionālās māk­slas nepieejamību tepat uz vietas. Muzikālā ceļojumā pa Spānijas un Kubas zemēm te vedusi mūziķu grupa, viesojusies leļļu izrāde “Jautrās astes”, arī Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska. Uz Latvijas valsts svētkiem sadarbībā ar Jāņa Akuratera muzeju tiek gaidīta Ieva Akurātere, Miervaldis Jenčs, Juris Kulakovs. Par biļetēm jāmaksā simboliska cena – apmēram divi eiro. Jau tagad ļoti gaidīts ir 2017. gada 13. janvārī novadniekam aktierim Jānim Kubilim veltītais sarīkojums.

Kultūras nama rota ir vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi”, kas piedalījies it visos Dziesmu un deju svētkos un ieguvis A pakāpi. Jau vairāk nekā 25 gadus darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”, senas tradīcijas ir arī Aijas Kalnāres vadītājam amatieru teātrim, skaistus tautiskos brunčus un citus rokdarbus darina “Nirica”. Un, tā kā savulaik šeit bijis gan jauktais, gan sieviešu koris, iecerēts atkal izveidot kori, kuram par diriģenti piekritusi kļūt novadniece, Dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece.

Neretas amatieru teātra vadītāja Aija Kalnāre lepojas, ka 11 aktieru vidū ir pieci kungi – pat viens latviešu valodu apguvis lietuvietis. Pērn iestudētā Māras Hornas komēdija par trim kundzēm atpūtas namā “Ļaujies un viss” nospēlēta desmit reizes, apbraukājot gan vietējos novadus, gan uzstājoties citviet Latvijā.

Galerijas nosaukums


PILSKALNES PAGASTĀ: par 7 eiro uz Rīgu

Pilskalnes pagasta kultūras darba organizatore MIRDZA DAREKOJA, ievērojot senu tradīciju, apzina arī pārējo novadu ļaudis un aicina braukt uz Rīgu baudīt teātri. Būts gan Nacionālajā teātrī, gan Dailē, gan Jaunajā Rīgas teātrī un Rīgas cirkā. Ja izdodas autobusu dabūt no savējiem un nav jāmeklē Viesītē, tad par ceļu katram jāmaksā vien septiņi eiro. Jau tagad iegādātas biļetes uz Ziemassvētku koncertu Dailes teātrī. Mirdza Darekoja neslēpj, ka bieži vien viņai nākas braucējus apzvanīt un vienu otru arī pierunāt, lai busā nebūtu tukšu vietu.

Kaut arī Pilskalne ir mazākais pagasts, tieši tur notiek visa Neretas novada amatieru kolektīvu ikgadējie skates koncerti. Pilskalniešu lepnums ir deju kolektīvs “Sarma” ar astoņiem pāriem. Arī sadraudzību ar dažus kilometrus attālo Lietuvu visciešāk uztur tieši pilskalnieši. Šeit cieņā kaimiņu Pandeļos rīkotie vasaras svētki, kad visi tiek cienāti ar atklātā ugunī ceptu olu kulteni, bet rudenī notiek dzērveņu svētki Suvainišķos. Savukārt amatieri no Papiles šurp braukuši pat ar četriem deju ansambļiem. Arī Neretas pagasta kultūras nama “Sēļiem” ir izveidojusies tradicionāla sadarbība ar Lietuvas kolektīviem, bet Neretas vidusskolai – draudzība ar Pandeļu ģimnāziju. “Ir ļoti svētīgi iepazīt kaimiņu tradīcijas un savām ausīm dzirdēt vēl vienu valodu,” teic Mirdza Darekoja, “tā ir liela vērtība…” Tieši Pilskalnes pagastā dzīvo arī Lūcija Ķuzāne, kura pērn atvēra grāmatu par Neretu. Tālu aiz novada robežām labu slavu guvis arī viņas no mātes mantotais “Medņu krogs”.

Kaimiņos, Mazzalves pagastā, aktīva ir deju kopa “Mozaīka”, amatieru teātris “Tradare”, bet īpašais – tradicionālie Ērberģes muižas svētki. Savulaik barons Hāns uzcēlis tiltu par godu savai sievai un nosaucis viņas vārdā. Tad kāpēc lai arī tilts nesvinētu vārdadienu? Tā radušies Marijas tilta svētki.

“RIEKSTIŅOS”: Jāņa Jaunsudrabiņa zīmē

Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtās mājas “Riekstiņus” klāj pirmās kupenas, bet muzejā omulību rada iekurtā krāsns. Muzeja vadītājas Ilzes Līdumas tēvs ar Jaunsudrabiņu ir otrās pakāpes brālēni, bet “Baltajā grāmatā” pieminētais Pēterītis – viņas vectēvs.

Saistītie raksti

Nākamajā – 2017. – gadā Jaunsudrabiņam apritēs 140 gadi, “Riekstiņiem” – 50, arī – 20 gadi kopš Jaunsudrabiņš pārapbedīts Latvijā un 55 gadi kopš viņa aiziešanas mūžībā. Jāņa Jaunsudrabiņa gads tika iesākts jau aprīlī ar Ilzes Līdumas grāmatas “Jaunsudrabiņa devums tēlotājā māk­slā” atvēršanu Nacionālajā bibliotēkā. Tūlīt tiks izsludināts konkurss jauniešiem literatūrā un zīmēšanā. “Man Jaunsudrabiņš, pirmkārt, ir gleznotājs, tad dzejnieks un tikai pēc tam – rakstnieks,” savu nostāju pauž Ilze Līduma, “viņš strādājis kā fotogrāfs un visu mūžu bijis makšķernieks.” Jo – cik tad to lielo rakstāmdarbu? “Aija”, “Baltā grāmata”, “Zaļā grāmata”, “Vēja ziedi”, “Ar makšķeri”… Viņa gleznas atrodas Rakstniecības muzejā, kas nākamgad vēl diemžēl būs slēgts, divi zīmējumi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā pie grafikas. “Eļļas darbus gan tur neatradu,” teic Ilze Līduma. Būšot jāaprunājas ar direktori Māru Lāci, lai nākamgad izliek apskatei vairāk Jaunsudrabiņa glezniecības darbu.

Februārī “Riekstiņos” solījis ierasties amatieru teātris no Berķeneles ar Jaunsudrabiņa “Spokiem”, bet Mākslas dienās jaunieši zīmēs Jaunsudrabiņa tēmu lokos. Muzeju naktī maijā vietējais amatieru teātris varētu vērt priekškaru ar kādu Jaunsudrabiņa darbu. Bet jūlijā gribot aizbraukt uz Suvainiškiem, lai Jaunsudrabiņu lasītu latviski un lietuviski. 26. augustā, tūlīt pēc Jaunsudrabiņa dzimšanas dienas, muzejā iecerēts koncerts ar koriem un arī augstas raudzes solistiem. Zinātniskajā konferencē Neretā aicināta Lūcija Ķuzāne, Jānis Zālītis, muzejnieki un rakstnieki. Septembrī Nacionālajā bibliotēkā iecerēta Neretas novada diena, jo šajā mēnesī 13. septembrī rakstnieks pārapbedīts dzimtās puses kapsētā. Ilze Līduma cer, ka nākamgad dienas gaismu ieraudzīs arī viņas veidotā grāmata “Daugava” ar apmēram 300 Jaunsudrabiņa dzejoļiem. Šis darbs būs turpinājums “Baltajai mūžībai”, kurai autore smēlusies arī preses izdevumos Vācijā. Diemžēl muzeja izdotās grāmatas var nopirkt vienīgi pašos “Riekstiņos”.

LA.lv