Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. novembris, 2016
Drukāt

Robežtelpa: Kur robežšķirtne Mēmele

1. NERETAS PAGASTĀ: divi baltie nami

1no3
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Uzziņa

Neretas novada kopējā teritorija: 635 km2, 3894 iedzīvotāji

Neretas pagasts: 118 km2, 1669 iedzīvotāji

Mazzalves pagasts: 209 km2, 1137 iedzīvotāji

Pilskalnes pagasts: 98 km2, 426 iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs: 2967 latvieši, 379 lietuvieši, 376 krievi, 60 baltkrievi, 45 poļi, pārējie – 67

Savā vienpadsmitajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” braucienā “Kultūrzīmes” devās uz Neretas novadu Sēlijas dienvidaustrumos. No četriem novada pagastiem trīs – Neretas, Mazzalves un Pilskalnes – robežojas ar Lietuvu. Neretas novada ģerbonī ir zelta pūce ar sudraba knābi un rakstāmspalvu ķepā. Un ne jau velti – ar Neretu saistīti Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Veltas Tomas, Lūcijas Ķuzānes un daudzu citu rakstnieku vārdi.

Jau pa gabalu vīd Neretas lepnums luterāņu baznīca, kuru uzskata par vecāko dievnamu Sēlijā un uz kuru ved nupat svaigi asfaltētā kādreizējā pagasta skrīvera Pētera Lodziņa vārdā nosauktā iela. Gluži kā dziesmā – uz baznīcu līdzens ceļš… Otra baltā māja Neretā ir 1936. gadā atklātā Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktā vidusskola. Neretas novada izglītības un kultūras darba speciāliste ŽANNA MIEZĪTE stāsta, ka patlaban audzēkņu skaits skolā sarucis līdz 166, taču skola lepojas ar audzēkņu panākumiem kā olimpiādēs, tā zinātniskās pētniecības darbos. Savulaik tieši Neretā atvēra pirmo lauku bibliotēku. Tagad bibliotēkas ir visos novada pagastos, galvenā – Neretā, kultūras namā, bet Zalves pagastā pat divas. Tādēļ nav brīnums, ka jau sesto gadu notiek pašu rīkotie Grāmatu svētki. Taču Neretas novads ir to vidū Latvijā, kur nevienā pagastā nav grāmatnīcas.

Tieši Neretas pagastā atrodas novada vienīgais, toties gaiši izremontētais kultūras nams, kura vadītāja Inita Kalniņa stāsta – tā kā līdz Rīgai ir nieka 118 kilometri, nevar žēloties par profesionālās māk­slas nepieejamību tepat uz vietas. Muzikālā ceļojumā pa Spānijas un Kubas zemēm te vedusi mūziķu grupa, viesojusies leļļu izrāde “Jautrās astes”, arī Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska. Uz Latvijas valsts svētkiem sadarbībā ar Jāņa Akuratera muzeju tiek gaidīta Ieva Akurātere, Miervaldis Jenčs, Juris Kulakovs. Par biļetēm jāmaksā simboliska cena – apmēram divi eiro. Jau tagad ļoti gaidīts ir 2017. gada 13. janvārī novadniekam aktierim Jānim Kubilim veltītais sarīkojums.

Kultūras nama rota ir vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi”, kas piedalījies it visos Dziesmu un deju svētkos un ieguvis A pakāpi. Jau vairāk nekā 25 gadus darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”, senas tradīcijas ir arī Aijas Kalnāres vadītājam amatieru teātrim, skaistus tautiskos brunčus un citus rokdarbus darina “Nirica”. Un, tā kā savulaik šeit bijis gan jauktais, gan sieviešu koris, iecerēts atkal izveidot kori, kuram par diriģenti piekritusi kļūt novadniece, Dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece.

Neretas amatieru teātra vadītāja Aija Kalnāre lepojas, ka 11 aktieru vidū ir pieci kungi – pat viens latviešu valodu apguvis lietuvietis. Pērn iestudētā Māras Hornas komēdija par trim kundzēm atpūtas namā “Ļaujies un viss” nospēlēta desmit reizes, apbraukājot gan vietējos novadus, gan uzstājoties citviet Latvijā.

  1. NERETAS PAGASTĀ: divi baltie nami
  2. PILSKALNES PAGASTĀ: par 7 eiro uz Rīgu
  3. "RIEKSTIŅOS": Jāņa Jaunsudrabiņa zīmē

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+