Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Man ir bažas, ka ir politiķi, kas no reģionālās politikas nesaprot nenieka. Arī pašvaldībām jābūt ļoti uzstājīgām, prasot no valdības dažādu programmu ietvaros atbalstu investīcijām, tostarp ceļiem.” Satiksmes ministrs Uldis Augulis: “Jā, ceļi saņem daudz mazāk, nekā faktiski būtu to pelnījuši.”
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Man ir bažas, ka ir politiķi, kas no reģionālās politikas nesaprot nenieka. Arī pašvaldībām jābūt ļoti uzstājīgām, prasot no valdības dažādu programmu ietvaros atbalstu investīcijām, tostarp ceļiem.” Satiksmes ministrs Uldis Augulis: “Jā, ceļi saņem daudz mazāk, nekā faktiski būtu to pelnījuši.”
Foto – Artis Drēziņš

Kur slikti ceļi, tur pazūd cilvēki 4

Daugavpils novada Grāmatu svētkos Biķernieku pagastā diskusijā “Lauku ceļi – tikai vietējiem spēkiem?” uz sanākušo jautājumiem atbildēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un EP deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”), kuriem no zāles palīdzēja VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

– Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš dimdina trauksmes zvanus. Ceļi Latvijā kļūstot arvien sliktāki, īpaši vietējie un pašvaldību ceļi. Nekādas valsts programmas un plāni ceļu jautājumos netiekot pildīti. Pašvaldības cīnoties, cik nu katra pati var. Salmiņš aicina izšķirties: vai nu daļu no ceļiem likvidējam, kas liks no laukiem izbraukt vēl daudziem tūkstošiem cilvēku, atlikušai daļai pārceļoties uz pilsētām, vai arī nopietni investēt lauku ceļos, tādējādi dodot attīstības iespējas visai Latvijai. Kāpēc valsts tā nemīl vietējos ceļus?

U. Augulis: – 2011. gadā, kad biju satiksmes ministrs, bija nepieciešami divi miljardi latu, lai saremontētu visus Latvijas ceļus. Tagad, kad atkal esmu satiksmes ministrs, šī finanšu bedre izaugusi līdz četrarpus miljardiem eiro. Tāpēc rīt uz pusdienlaiku sakārtot visus ceļus tādā līmenī, kā mēs gribam, ar septiņarpus miljardu eiro valsts budžetu ir utopija. Sākot darbu ministra amatā, esmu izveidojis ekspertu grupu, kurai jāizstrādā plāns, kā ilgtermiņā varam attīstīt un finansēt ceļu tīklu. Šajā grupā ir arī pašvaldību un ceļu uzturētāju pārstāvji. Tiek plānots, ka nākamgad no akcīzes, ceļa nodokļiem un citiem ieņēmumiem no ceļu lietošanas valsts budžetā ienāks 552 miljoni eiro, no kuriem 199 miljoni nonāks atpakaļ ceļos. Jā, ceļi saņem daudz mazāk, nekā faktiski būtu to pelnījuši. Paldies Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem, Kohēzijas fondam, ka saņemam papildu naudu, bet to varam ieguldīt tikai valsts nozīmes ceļos: pateicoties tam, mēs 2020. gadā gandrīz sasniegsim tos mērķus, kas paredzēti Nacionālās attīstības plānā attiecībā uz valsts nozīmes ceļiem. Kas attiecas uz vietējiem un reģionālajiem ceļiem, tostarp pašvaldību ceļiem, mēs Nacionālā attīstības plāna mērķus nesasniegsim: lai to izdarītu, sākot ar nākamo gadu, papildus nepieciešami vismaz 150 miljoni eiro ik gadu. Ja nenotiek ekonomiski brīnumi, tad tas nav reāli. Jo naudu vajag arī izglītības un medicīnas nozarei. Mēs vienkārši nenopelnām tik daudz naudas, lai visam pietiktu. Ir bijušas daudzas skaistas ceļu attīstības pro­grammas, bija Autoceļu fonds, pašvaldību reforma ar skaistiem solījumiem, kas nestrādā. Nav jēgas skatīties pagātnē – jāiet uz priekšu ar normālu, izpildāmu plānu. Bieži pirms vēlēšanām politiķi daudz sola, pat tehniskie plāni tiek izstrādāti, bet reāli nekas nenotiek. Tā nedrīkst darīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Braucot uz Biķerniekiem, uz krustojuma bija nolauztas ceļa zīmes, radot bīstamu situāciju – kas par to atbild? Maz norāžu.

– Par to atbild ceļu uzturētāji. Diemžēl līdzcilvēki ik gadu noposta vai nozog ceļa zīmes par 200 000 eiro.

– Ceļu satiksmes eksperts Oskars Irbītis uzskata, ka ceļu stāvoklis Latvijā ir, citēju, “ārprātīgs, sliktākais Eiropas Savienībā”. Oskars saprot, ka naudas hroniski trūkst, un ierosina daļu sliktos vietējos asfalta ceļus pārveidot par grunts ceļiem, kurus uzturēt ir lētāk. Varbūt Eiropa ir pie visa vainīga, ka esam atstāti novārtā, cienījamā Eiroparlamenta deputāte? Turpinām rīt putekļus un varbūt nākotnē rīsim vēl vairāk?

I. Vaidere: – Diemžēl Latvijai kopā ar Rumāniju un Bulgāriju ir sliktākie ceļi Eiropas Savienībā, tāpēc teikt, ka mēs esam pašā sliktākajā situācijā un ka pie visa vainīga Eiropas Savienība, es negribu. Ceru uz ministru Auguli, kurš uzlabos situāciju. Pirms viņa bija divi satiksmes ministri – Krištopans un Matīss –, kuri nopietni risināja ceļu jautājumu. Latvija ir Eiropas Savienības robežvalsts, tāpēc svarīgi, lai šeit ir droši, lai būtu nostiprināta robeža. Bet nebūs nekādas drošības, ja šeit nedzīvos cilvēki, nebūs investīciju un ražošanas. Lai tas viss būtu, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir labi ceļi. Uzņēmējdarbība attīstās tur, kur ir labi ceļi. Piemēram, vienā pusē Dubnas upītei, kur ir labi ceļi, notiek intensīva saimnieciskā darbība, otrā pusē – ceļu nav un mājas sabrūk. Es savā darbā nodarbojos arī ar ceļu jautājumiem, apkopoju informāciju, kaut gan tas nav mans tiešais pienākums. Ceļš no Rožupes uz Špoģiem, pie kura ir vismaz 50 ražojošas saimniecības, ir kā veļas dēlis un putekļains, tur nevar normāli atvērt logus, izžaut veļu, izlaist pagalmā bērnus. Cilvēki ļoti gaida asfaltu. Mēs runājam par Eiropas Savienības un pašvaldību atbildību, bet vislielākā atbildība jāuzņemas valstij. Man ir bažas, ka ir politiķi, kas no reģionālās politikas nesaprot nenieka. Arī pašvaldībām jābūt ļoti uzstājīgām, prasot no valdības dažādu programmu ietvaros atbalstu investīcijām, tostarp ceļiem. Arī Eiropas Savienība piedāvā finansējumu projektu ietvaros ceļu uzlabošanai: mums jāmāk šīs iespējas paņemt un izmantot.

Reklāma
Reklāma

– Dažviet Latvijā, arī Latgalē, grunts ceļi šķūrēti un līdzināti pat pārlieku centīgi un izveidojušies kā grāvji, uz kuriem plūst ūdens no apkārtējiem laukiem un mežiem, kas ir augstāki.

U. Augulis: – Tā ir liela problēma, ka daudziem grants seguma ceļiem pēdējos divdesmit gadus nav atjaunota virsma: reizi 2 – 4 gados jāber klāt 4 – 8 centimetri seguma, kas ir nodilusi. Tāpat kā asfalta ceļiem virsējā kārta 5 – 8 gadu laikā ir jāatjauno. Diemžēl naudas šiem darbiem katru gadu valsts budžetā ir pietrūcis. Latvijas ceļinieku korifejs Tālis Straume ir teicis, ka, lai atrisinātu ceļu problēmu, Latvijai ir divas lietas, ar kurām jāiemācās tikt galā: laika apstākļi un Finanšu ministrija…

– Vai Lietuvā un Igaunijā ir labāki ceļi un to uzturēšana?

– Mums maģistrālie ceļi drīz būs tikpat labi vai pat labāki nekā Lietuvā, kur daudzās vietās drīz būs jāatrod finansējums virsējās kārtas nomaiņai – redzēsim, vai viņiem tas izdosies. Maijā es pabraukāju pa Lietuvas mazajiem ceļiem – tie nav labākā stāvoklī par mūsējiem. Igaunijā ceļi ir labāki, īpaši ziemeļu daļā, kur grunts ir kā Skandināvijā. Ceļu uzturēšanā ziemā mēs Baltijā izskatāmies vislabāk: igauņu un lietuviešu kolēģi pie mums brauc mācīties.

Nadīna Vaivode no Vaboles pagasta: – Kurš ar pirkstu vai datora peli velk pa karti un atstāj nelabotus ceļu nogriežņus? No Rīgas šosejas līdz Vabolei labs ceļš uztaisīts, bet atstāts kilometrs ar briesmīgiem ielāpiem. Uz ceļa Kalupe–Špoģi ielāpaino asfalta posmu neaiztiek, bet labo posmu, kas nesen taisīts un bija labs. Visa Latgale pilna tādiem nogriežņiem.

J. Lange: – Katra vieta tiek izvērtēta no finansējuma, mērķa un tehnoloģiju viedokļa. Uzstādījums vienmēr ir tāds, lai tas, kas tiek darīts, ir saskaņā ar veselo saprātu, katram posmam jābūt ar loģisku sākumu un beigām. Braucot uz Rīgu, es paskatīšos jūsu konkrētos piemērus un noskaidrošu, kas tur par lietu. Visticamāk, nelabotajiem posmiem stāvoklis ir tik slikts, ka nepieciešama rekon­strukcija un ar vienkāršiem risinājumiem tur nepietiek. Vidējais Latvijas ceļu vecums pēc atjaunošanas ir 22 gadi. Ceļus izbūvē iepriekšējās paaudzes, uztur un nodod nākamajām paaudzēm. Ja kādā brīdī tiek pieņemts taupīt uz ceļu uzturēšanas rēķina, tad nākamās paaudzes par to samaksā. Pēdējos desmit gadus Latvijā uz vienu kilometru ceļa esam ieguldījuši par 50 000 eiro mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā ir summa, par kuru visus Latvijas ceļus varētu pārklāt ar tā saucamo balto asfaltu jeb dubultās virsmas apstrādes segumu.

Jānis Belkovskis, Špoģu vidusskolas direktors: – Paldies, ka atjaunojat ceļu Špoģi–Daugavpils, taču satiksmes drošības ziņā ir sliktāk, īpaši pašos Špoģos: uz mājām no ceļa jābrauc nost kā grāvī, kas ziemā būs ļoti bīstami, gājēju ietves izbojātas, ceļu atjaunojot, un renovēšanas plānos to nav.

U. Augulis: – Lūgšu “Latvijas valsts ceļus” pārbaudīt šo projektu, kaut gan neticu, ka projektētāji būtu kļūdījušies ar slīpumiem.

Arvīds Kucins, Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks: – Gribu uzņemties atbildību, ka tik ātri saskaņoju šo projektu. Mums šo ceļu pasniedza kā lielu dāvanu. Projektētāji gāja vieglāko ceļu: pēc topogrāfijas pielika klāt ceļam 30 centimetrus un norāva visu trasi, bet vajadzēja iedziļināties, īpaši Špoģos. Ir arī citas nianses, ko palaidām garām. Bet, piemēram, ceļam Medumi–Lietuva projektēšanai ir pavisam cita, rūpīgāka pieeja.

Ināra Miglāne, Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja: – Vecstropu ciemā renovēja pazemes gājēju pār­eju, kuru tagad vairs nevar izmantot ar bērnu ratiņiem un invalīdi. Gribētos, lai šo kļūdu labotu, jo ciemā dzīvo vairāk nekā 1000 iedzīvotāju.

U. Augulis: – Pārbaudīsim. Esmu secinājis, ka pietrūkst darba organizācijas, sadarbības ar reģionu pārstāvjiem, pasūtītājiem. Vēl būtiska lieta: projektētāji var sazīmēt visādus brīnumus, bet tas viss pēc tam jāuztur. Piemēram, tagad jādomā, ko darīt ar kolhozu laikos sabūvētajiem deviņus metrus platajiem grunts ceļiem – kam tie šodien tik plati vajadzīgi? Izmaksu ziņā ir svarīgi, vai greideram jābrauc sešas reizes vai trīs.

Valentīna Gadzāne, Demenes pagasta pārvaldes priekšsēdētāja: – Sakarā ar Medumu ceļa remontu tagad visas fūres Lietuvas virzienā dodas caur Demenes pagastu, kur ir grants ceļš. Daudzām ģimenēm putekļu dēļ dzīve kļuvusi nepanesama – padomājiet par to! Daugavpils novada pašvaldība ļoti rūpējas par saviem ceļiem, bet trūkst naudas. Cik, piemēram, es gada laikā varu izdarīt ar 8000 eiro, ko pagastam piešķirt grants pirkšanai, ja pagastam ir 100 kilometri ceļa?! Vajadzētu atjaunot Autoceļu fondu, ko savulaik likvidēja un pret ko tā iebilda pašvaldības.

U. Augulis: – Savulaik kā pašvaldības vadītājs atceros, ka Autoceļu fonds palīdzēja atrisināt daudzus jautājumus. Šis fonds bija ideāls, lai sekotu naudas izlietošanai. Šobrīd tā atjaunošana saistāma kontekstā ar valsts finanšu sistēmu.

I. Vaidere: – Autoceļu fonds ir jāatjauno. Ceļi ir tik svarīgi, ka grēks ceļu lietošanas ieņēmumus novirzīt citur. Mēs redzam, ka tur, kur ceļi slikti, sagrūst mājas, pazūd cilvēki un nav investīciju.

Novadu 15. Grāmatu svētkus Biķerniekos atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Daugavpils novada pašvaldība, Biķernieku pagasta pārvalde, Biķernieku pamatskola

Sadarbības partneri: Biķernieku pamatskola, Biķernieku 241. mazpulks “Rīta Blāzma”

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Daugavpils Novada Vēstis”, “Latgales Laiks”, www.naujene.lv, www.daugavpilsnovads.lv.