Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. oktobris, 2016
Drukāt

Baltkrievijas pierobežā – dziļas dzimtu saknes un ciešas saiknes

1. Paļaujas uz dzimtu, ne valsts varu

1no3
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja INĀRA MUKĀNE. Foto - Timurs SubhankulovsDaugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja INĀRA MUKĀNE. Foto - Timurs Subhankulovs
UZZIŅA

Skrudalienas pagastā 2016. gada sākumā dzīvoja 1254 iedzīvotāji, no tiem 695 krievi, 216 poļi, 172 baltkrievi, 133 latvieši, kā arī dažas ukraiņu un romu ģimenes.

Salienas pagastā šogad reģistrēti 323 krievi, 149 latvieši, 108 poļi, 76 baltkrievi, kopskaitā 669.

Demenes pagastā reģistrēti 1469 iedzīvotāji, no tiem 640 krievu, 367 – poļu, 239 – latviešu, 183 – baltkrievu tautības iedzīvotāju, kā arī neliels skaits ukraiņu.

Skrudalienas pagastā darbojas kultūras nams, pie kura izveidots pagasta muzejs, kā arī Skrudalienas un Salienas bibliotēka.

Salienas pagastā darbojas kultūras nams un bibliotēka. Demenes pagastā darbojas kultūras nams un bibliotēka.

Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja INĀRA MUKĀNE. Foto – Timurs Subhankulovs
“Kultūrzīmju” desmitajā “Robežtelpas” ekspedīcijā devāmies uz Daugavpils novada Augšzemes pagastiem Baltkrievijas un Lietuvas pierobežā – Skruda­lienu, Salienu un Demeni. Daugavpils novada pagasti Baltkrievijas pierobežā ir viena no Latvijas dabas pērlēm – šeit izveidots Augšdaugavas dabas parks, kurā ietilpst arī daudz labāk zināmā Naujene un Slutišķi likteņupes labajā krastā. Savukārt kultūrainava, kurā dominē pļavas, ne plaši sējumi, liecina – vietējie iedzīvotāji pārsvarā nodarbojas ar lopu audzēšanu. Vietumis ceļmalās pamanāmi arī krucifiksi – drīzāk Latgalei un Ziemeļlatvijai raksturīgs artefakts, kas atgādina – arī šeit, Skrudalienā un Salienā, ļoti ciešas saknes gan katoļticībai, gan pareizticībai. Iebraucot Silenē, pie pagasta pārvaldes ēkas mūs sagaida pagasta simbols – krāšņs taurenis.

Pārnovadu iedzīvotāji šo apvidu mēdz kļūdaini uzskatīt par Latgales daļu, taču no Latgales to šķir Daugava, un senajos laikos, kad Latvija vēl nebija vienota valsts, šeit bija Kurzemes hercogistes teritorija. Tādējādi atšķirībā no netālās Latgales te galvenokārt dzīvojuši un darbojušies vācbaltu muižnieki, kuru loma vietējo iedzīvotāju kultūras un izglītības līmeņa uzturēšanā vēl nav īsti novērtēta, stāsta Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja INĀRA MUKĀNE (attēlā). Viņa arī piebilst – tā dēvētie muižas laiki atstājuši bagātīgu arhitektūras mantojumu, kuru novads pamazām cenšas atjaunot. Viens no svaigākajiem piemēriem ir atjaunotā Vecsalienas muižas ēka, kurā izvietota dzimtsarakstu nodaļa. Ināra Mukāne teic – uz skaisto ēku parkā laulāties labprāt brauc jaunie pāri no visa novada. Savukārt starpkaru Latvijas garu Daugavpils novadā uztur staltas Kārļa Ulmaņa laikā celtas skolas ēkas – pēc viena projekta veidotās triju stāvu skolas pierobežas pagastos veidoja it kā pirmo latviskās dzīves loku, tagad, skolu reformas gaitā, gan tas ieguvis robus. Šogad mazā skolēnu skaita dēļ Skrudalienas pamatskola slēgta.

Mūsdienās Daugavpils novadā ietilpst pagasti abpus likteņupei, tomēr Ināra Mukāne teic: aiz upes esošo pagastu dzīvi nosaka cita, mazliet atšķirīga pasaules izjūta, kuru šāgada folkloras ekspedīcijā fiksējusi arī pazīstamā pētniece profesore Janīna Kursīte ar saviem studentiem. “Šeit tik bieži mainījušās valstis un robežas, ka cilvēki neatkarīgi no tautības vairāk pieraduši paļauties nevis uz kādu varu, bet gan paši uz sevi – saviem radiem, dzimtu,” skaidro I. Mukāne. Tas gan nenozīmējot, ka vietējie nav patrioti, tieši pretēji – visi jaunās paaudzes pārstāvji runā latviski un atšķirībā no daudziem it kā latviskākiem novadiem nereti paliek uz dzīvi tepat – dzimtas lokā. Arī dziļā un ciešā sakņu izjūta pieder pie vietējās kultūras īpatnībām.

Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas pierobežas pagastiem, šeit, kur saplūst Latvija, Lietuva un Baltkrievija, iedzīvotāji neaizraujas ar darbošanos deju kolektīvos, amatierteātros vai pat dziedāšanu korī. Ir gan izņēmumi: Skrudalienas vokālais ansamblis “Līgaviņas”, kurš piedalās arī Dziesmu svētku kustībā mazākumtautību programmā. Tāpat plašākā apritē, apgūstot ne tikai garīgo, bet arī laicīgo – Dziesmu svētku – repertuāru, piekritis iziet vokālais ansamblis “Aizturi elpu!”, kurš darbojas Demenes katoļu draudzē.

Daugavpils novadā ir vēl kāda īpatnība – pēdējos piecus gadus, apzinot bibliotēku vajadzības, atjaunots kopējs grāmatu iepirkums visām bibliotēkām. Šogad gan tam piešķirti tikai 15 000 eiro – par trešdaļu mazāk nekā 2015. gadā. “Strādājot pie nākamā gada budžeta, centīsimies pierādīt, ka bibliotēkas ir svarīgas un grāmatas kļūst arvien dārgākas,” teic I. Mukāne.

  1. Paļaujas uz dzimtu, ne valsts varu
  2. SKRUDALIENAS pagasts: profesionāļus neaicina
  3. SALIENAS pagasts: Griguļa zīmē

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+