Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. aprīlis, 2013
Drukāt

Kur uzzināt tautsaimniecības datus?


Stat_2011_164

Kārlis Ulmanis panāca Latvijas tautsaimniecības attīstību, par kuras sasniegumiem pilnīgu priekšstatu dod Marģera Skujenieka “Latvijas statistikas atlasa” grāmata, kas izdota 1938. gadā, dodot visaptverošu informāciju par visām Latvijas tautsaimniecības sfērām 20 gados.

Vai šogad, atzīmējot Latvijas Tautas frontes 25. gadskārtu, ir uzskatāmi parādīti mūsu valsts sasniegumi kaut kādā līdzīgā materiālā?
 Dainis Dandēns

 

 

Pēdējo gadu statistiskās publikācijas ir pieejamas izmantošanai uz vietas, kā arī var iegādāties Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Informācijas centrā, kas atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 1 (ieeja no K. Valdemāra ielas). Plauktā aiz stikla goda vietā novietots arī M. Skujenieka sastādītais ”Latvijas statistikas atlass”. Centra darbinieces atzīst, ka tā ir unikāla grāmata – uzrakstīta jebkuram saprotamā valodā, ar krāsainām kartēm, grafikiem un tabulām. Mūsdienās kaut ko līdzīgu un visaptverošu pat nevarot nolikt blakus. Tā vietā ir visdažādākās grāmatas par atsevišķām nozarēm un tematikām. Visi tautsaimniecības rādītāji vienkopus viena gada ietvaros ir aptverti CSP sagatavotajā un izdotajā Latvijas statistikas gadagrāmatā, kā arī bukletā ”Latvija 2012. Galvenie statistikas rādītāji”. Viena no atšķirībām – tikpat kā nav grafiku ar Latvijas karti. Par bukletu atbildīgā Dina Brīdaka paskaidro, ka pērn pietrūcis datu par relatīvo iedzīvotāju skaitu, jo tautas skaitīšanas datus vēl nevarēja izmantot, līdz ar to ”šis gads bija tukšais. Citus gadus bija kartes, bet šoreiz nebija mums tādu aprēķinu”, teic D. Brīdaka.

Vēl nozīmīgs avots ir Ekonomikas ministrijas sagatavotais “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, kurā tiek analizēta dažādu tautsaimniecības nozaru attīstība. Tas tiek izdots divas reizes gadā un var lejupielādēt Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Informācijas centrā uz vietas varēja dabūt tikai šādu ziņojumu par 2009. gadu. Izbrīnīja, ka nav ietverta lauksaimniecības nozare atšķirībā no 2000. gada ziņojuma. ”Jā, padziļināti lauksaimniecības rādītājus neanalizējam. Ap 2002. gadu mainīja ziņojuma struktūru. Agrāk bija vairāk reģionālais aspekts. Ekonomikas ministrija dziļāk analizē tās nozares, par kurām tā ir vairāk politiski atbildīga – enerģētiku, rūpniecību u. c. Zemkopības ministrijai varētu būt pārskats par lauksaimniecības nozari, bet mēs tiem nesekojam līdzi. Tad būtu jābūt īpašiem speciālistiem, kas spēj padziļināti analizēt arī šo jomu. Mēs apzināmies savus spēkus,” paskaidro viena no 2012. gada ziņojuma autorēm, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta darbiniece Irīna Skribāne.

Statistikas grāmatu drukātā formātā paliek arvien mazāk, jo pieaug publiski pieejamo datubāzu skaits. CSP mājaslapā visus šogad sagatavotos izdevumus var lejupielādēt par brīvu. Lai iegūtu papīra formāta publikācijas, ir jāveic pasūtījums. “Ja nepieciešams salīdzināt Eiropas Savienības valstis, tad dati ir atrodami ES statistikas biroja “Eurostat” mājaslapā,” vēl pastāstīja CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+