Kur visvairāk rudmataino. Ceļojums uz Skotijas karalistes galvaspilsētu 2
Droši vien katrs no mums ir domājis par kādu pilsētu vai valsti, par kuru dzirdēts tik daudz, ka liekas – turp nokļūstot, visu jau pazīšu. Man tā gadījās ar Edinburgu – lepnās Skotijas pilsētu. Kaut arī Lielbritānijā esmu bijusi tik pāris reižu, iedomājos, ka Edinburga daudz neatšķirsies no man zināmajām angļu pilsētām. Anekdotes un stāsti par skotiem arī daudzkārt dzirdēti. Viņi esot īpaši skopi, un vīrieši, hmm, staigājot rūtainos brunčos, zem kuriem citu apģērba gabalu nemaz neesot… Taču brauciens uz Skotijas pilsētu Edinburgu bija kā ceļojums uz citādu Lielbritāniju. Tur varbūt pietrūkst impērijas spožuma kā Londonā, taču tā ir cēla un skarba zeme, pašpietiekama un pārsteidzoši draudzīga. Dažas dienas uzturoties senajā skotu galvaspilsētā Edinburgā, pārējās Apvienotās Karalistes zemes it kā attālinājās. Daudzi ceļotāji Edinburgu nodēvējuši par Lielbritānijas skaistāko pilsētu. Tur dzīvo gandrīz pusmiljons iedzīvotāju, un tā ir septītā lielākā pilsēta Lielbritānijā.
Viens no veidiem, kā nokļūt no Rīgas uz Edinburgu, ir lidojums ar pārsēšanos Londonas Stanstedas lidostā, un tālāk seko tiešais reiss uz Edinburgu. Lētākajos piedāvājuma brīžos šie divi lidojumi vienam ceļotājam kopā izmaksā 37 eiro. Jau iepriekš internetā biju izpētījusi, ka no Edinburgas lidostas ik pa 10 minūtēm uz pilsētas centru dodas tramvajs. Vienas biļetes cena ir 5 mārciņas, un tās viegli var iegādāties biļešu automātos turpat uz platformas pirms iekāpšanas tramvajā. Atpakaļceļā izvēlējos mazāk nogurdinošo tiešo reisu no Glāzgovas uz Rīgu, un lidojums izmaksāja 38 eiro. Vēl gan jāpieskaita pusotru stundu ilgais autobusa brauciens no Edinburgas centra uz Glāzgovas lidostu un biļete, kas maksā 15 eiro. Ērtie braucieni divstāvu satiksmes autobusos Edinburgas pilsētā un tuvākā apkārtnē maksā pusotru mārciņu. Bērniem līdz 5 gadu vecumam braucieni ir pa brīvu, no 5 līdz 15 gadu vecumam var braukt par puscenu, tātad 75 pensiem.
Valnis uzspieda pilsētu uz augšu
Edinburgas tagadējo vecpilsētu vēl 17. gadsimtā apjoza pilsētas valnis, tāpēc apbūvējamās zemes bija maz. Edinburgieši toreiz esot cēluši vienpadsmit un pat vairāk stāvu ēkas, mūsdienu debesskrāpju priekštečus.
Apakšējos stāvos esot atradušies veikaliņi vai noliktavas, augstāk mitinājušies nabadzīgākie iemītnieki un pašos augšējos stāvos dzīvojuši turīgākie pilsētnieki. Ēku tīrība, tiesa, bijusi apšaubāma, taču vēl tagad edinburgieši lepojas ar toreizējo kārtību – dažādu sociālo šķiru iemītnieki sadzīvojuši draudzīgi. Mūsdienās par šiem daudzstāvu namiem saglabājušies tikai nostāsti, jo jau Viktorijas valdīšanas laikā, pārbūvējot pilsētu, tie nojaukti.
