×
Mobilā versija
+15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
9. decembris, 2015
Drukāt

Kur ziedot mantas? Atbilde “LA” lasītajam

Foto - LETAFoto - LETA

Vēlos pašiem vairs nevajadzīgās drēbes atdot labdarībai. Kur to izdarīt? Varbūt kāda organizācija var atbraukt pakaļ uz mājām? Roberts Babītē

Organizācijas “Ziedot.lv” sociālās palīdzības projektu vadītāja Inese Danga atbild, ka mājaslapā ziedot.lv ir to vietu saraksts, kur var nogādāt atdodamās mantas – Rīgā ir 19 adreses, Kurzemē 11, Vidzemē sešas, Latgalē trīs un Zemgalē arī trīs. Ieteicu Roberta kungam, ka, no Babītes braucot uz Rīgu, ziedojamās lietas var ievest lielveikalā “Spice”, kur B ieejas foajē atrodas “Palīdzības siena”. Tur ļoti daudzi atstāj apģērbus un apavus. Ja pats nebrauc ar auto, var sarunāt ar radiem, draugiem vai kaimiņiem, lai aizgādā turp. Jo ne “Ziedot.lv”, ne organizācija “Svētā Jāņa palīdzība” (atrodas Rīgā, Laktas ielā 8) pakaļ mantām nebrauc, tāpēc ka tie būtu papildu izdevumi par automašīnu, degvielu, turklāt iepriekš parasti nav zināms, cik labi saglabājušās lietas cilvēks vēlas atdot, vai tās kādam citam vēl noderēs. Betānijas klostera lietoto drēbju namiņa pārzine savulaik man teica, ka dalot tikai no ārzemēm atsūtītās ziedotās mantas, jo šie ziedotāji izprot principu “dot labdarībai tikai to, ko es pats vai kāds radinieks vēl labprāt valkātu”. “Svētā Jāņa palīdzības” projektu koordinators Māris Sirmulis novērojis, ka tagad Latvijā daudzi cilvēki atdod ļoti labas lietas – vai nu pavisam jaunas, vai arī drēbes, kuras iepriekš ķīmiski iztīrītas. Tikai apmēram 20 procentus no ziedotajām drēbēm nākoties aizgādāt uz dzīvnieku patversmēm, jo pārāk novalkātas. “Bieži cilvēki jautā padomu, ko darīt ar grāmatām,” stāsta M. Sirmulis. “Mēs pieņemam mūsdienās izdotas grāmatas un žurnālus. Bet padomjlaiku grāmatu sēriju izdevumu pansionātu bibliotēkās ir jau pa diviem eksemplāriem, tos lūdzam nevest.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+