Voldemārs Krustiņš: Kuram būs groži rokās? 9
Krievu un latviešu politiķu aprindās labi pazīstamā Tatjana Ždanoka pagājšnedēļ krievu avīzē bija uzrakstījusi rakstu “Vai krievi vēlas karu?” (“Vesti”, 12. maijs). Viņa, saprotams, raksta, ka nē – tie negribot karu. Tie esot vai nu maldi, vai meli, ko apzināti izplatot latviešu mediji un politiķi. Proti, meli esot, ka Latviju anektēšot pēc Krimas varianta. Ždanoka paskaidro, ka pēc tāda varianta ne, jo “apstākļi tur (Krimā, Ukrainā. – V. K.) un šeit ir absolūti citādi, un Krimas variants Latvijā nevar būt… Latvija nevar atkārtot Krimas likteni viena pamatota iemesla dēļ: latvieši nevēlas dzīvot Krievijā…”.
Domāju, ka tiktāl mūsu avīzes lasītāji un vispār latviešu vairākums pat piekritīs Tatjanas Arkadjevnas krievu aprindām adresētajam skaidrojumam, ka tādi apstākļi kā Krimā un Ukrainā šeit patiešām nav un ar tiem paņēmieniem kā Krimā šeit rīkoties nevar. Kā zināms, prezidents Putins, pēc paša izteikuma, pirms Krimas atkalpievienošanas Krievijai bija uzdevis pārbaudīt, vai noskaņojums Krimā ir piemērots, un tāds arī esot bijis. Jādomā, ka pašreizējos apstākļus atkalpievienošanai jeb karadarbībai par nepiemērotiem gluži reālistiski saprot ne vien Tatjana Ždanoka, bet arī lielās kaimiņvalsts militāri politiskie analītiķi un… biznesmeņi. Tādējādi kara draudi stipri mazinās, tā būtu labā vēsts.
Vēl labāka tā būtu, ja varētu ar uzticību pieņemt, noticēt T. Ždanokas tekstam, ka “vairākums Latvijas krievu ciena (“uvažajut”) latviešu centienus dzīvot pašiem savā valstī”, bet krievi Latvijā cīnoties par “pienācīgu lomu valstī un taisnīgu piedalīšanos tās lietās”. Tatjana Ždanoka saviem politiskajiem piekritējiem skaidro, ka nekāda Latvijas atkalapvienošana pašreizējos Latvijas apstākļos nav ne iespējama, nedz vajadzīga, jo esot jāvadās no tā, ka “mēs savas tiesības varam iegūt pastāvošajos Latvijas valsts ietvaros”. Protams, pamāca, ka ar spēku. Jāparāda spēks. Ždanokiešu mērķiem par labu nākot sarežģītie starptautiskie apstākļi un Latvijas valdības svārstīgums, tās ietekmējamība. Ždanoka prot vērtēt situāciju un, kur spēj, vērš saviem pārkrievošanas mērķiem par labu.
Jautājuma būtība, manuprāt, – vai pašreizējā vara, valdošā koalīcija, valdība arī novērtē un vērš pašreizējo situāciju par labu Latvijas valsts interesēm? Pilnīgi pareizi filozofs Artis Svece rakstījis, ka jāizšķiras krievu kopienai – vai viņi grib būt Latvijas un Eiropas krievi vai impērijas arjergards. Plaši pazīstamā rakstniece un publiciste Marina Kosteņecka spriež, manuprāt, trāpīgi: būt vai nebūt ar Latviju, tāds ir krievu jautājums. Interesanti, kā rīkojas tie, kas ir pie varas un nepārprotami vēlas palikt pie varas pēc drīzām vēlēšanām.
