Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. aprīlis, 2016
Drukāt

Kuram šaus skaustā, kuram – ne (32)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lietas būtība ir šāda – šā gada 1. jūlijs ir datums, līdz kuram visiem suņu saimniekiem jānodrošina, lai viņu īpašumā esošajiem sešu mēnešu vecumu sasniegušiem suņiem būtu ievadīta mikroshēma un tie būtu reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē.

Šādi valdības noteikumi tika pieņemti jau 2011. gada 21. jūnijā un paredzēja piecu gadu sagatavošanās posmu suņu čipēšanai. Taču, tuvojoties šim datumam, tiek saņemta informācija, ka daudziem suņu īpašniekiem lauku teritorijās nav iespējams izpildīt šīs prasības, jo finanšu trūkuma dēļ tie nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) nolēma veikt izmaiņas.

 

Grib izņēmumu

Pamatojot to, ka suņu blīvums ir lielāks pilsētās un ciemos, ZM nolēmusi veikt grozījumus valdības noteikumos, paredzot to, ka lauku viensētas būtu izņēmums un tur esošo fizisko personu suņus nevajadzētu obligāti čipēt un reģistrēt. Izņēmums ir gadījumi, ja dzīvnieks piedalās izstādēs vai to uz laiku izved ārpus valsts teritorijas, – tad tas būs jāreģistrē obligāti.

Šo ieceri atbalsta trīs suņu īpašnieks Vents no Kurzemes. “Laukos suns ir darbam, pilsētās – greznumam. Laukos suns darbojas kā sargs pret meža dzīvniekiem un cilvēkiem. Čips jau neliegs kost stirnai. Taču, ja suns sakodīs cilvēku, vai čips aizsargās no sakošanas? Un, ja suns aizbēgs, neviens čips te nelīdzēs,” spriež kurzemnieks. Viņš uzskata, ka čipēt gados vecus suņus ir pilnīgi aplami. “Ko dos tas, ka būs jāčipē suns, kuram ir 13 gadi? Tas ir tāpat kā cilvēku pensijas vecumā potēt pret difteriju,” uzsver suņu saimnieks. Turklāt tie būtu papildu izdevumi, kas, iespējams, daudziem liktu šķirties no saviem četrkājainiem draugiem. “LA” noskaidroja, ka viena suņa čipēšana varētu izmaksāt 20 eiro un vairāk. Savukārt suņa reģistrēšana LDC izmaksā 7,11 eiro. Ja suns tiek reģistrēts vietējā pašvaldībā, summa ir tāda pati, bet pārējās izmaksas var būt noteiktas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Saimnieks Vents uzskata, ka pirms pieciem gadiem pieņemto noteikumu rosinātāju argumenti ir pilnīgi nepareizi un jāveic grozījumi, kā izņēmumu iekļaujot lauku viensētas. “Kad pirms pieciem gadiem pirkām suni, neviens nebrīdināja, ka to vajadzēs čipēt. Nedrīkst likumus pagriezt ar atpakaļejošu datumu,” sašutis ir kurzemnieks. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta ZM izstrādātos grozījumus ar piebildi – noteikt personu grupas, kam pienāktos atvieglojumi par mikročipa implantu un reģistrāciju – trūcīgās un maznodrošinātās personas, 1. un 2. grupas invalīdi un vientuļie pensionāri.

 

Dzīvnieku draugi nepiekrīt

Lauku viensētu izņemšanu no čipējamo vietu saraksta nozīmē izņēmumu, kam gan nepiekrīt vairākas dzīvnieku organizācijas: Latvijas Kinoloģiskā federācija, dzīvnieku patversme “Mežvairogi”, “Dzīvnieku drauga fonds” un “dzivniekupolicija.lv”.

“Dzīvnieku drauga fonda” valdes locekle Solvita Vība sarunā ar “LA” norādīja, ka iebildumi ir vairāki. Proti, projekta pamatojums – atbrīvot no normas ieviešanas personas, kas dzīvo viensētās, ir diskriminējošs attiecībā pret citām tāda paša statusa iedzīvotāju grupām, piemēram, mazturīgiem suņu īpašniekiem, kas dzīvo pilsētās vai ciemos. Lielākā daļa dzīvnieku tiek noķerti lauku teritorijās, bet atvesti uz patver­smēm pilsētās, turklāt pašvaldību un nevalstisko organizāciju budžetos līdzekļus no bezatbildīgajiem īpašniekiem atgūt nav iespējams bez dzīvnieku vienotas identifikācijas un reģistrācijas.

S. Vība arī uzskata, ka ZM iecere ir statistiski nepamatota, jo viensētu suņu īpašnieku dzīvesvietas teritoriālā piekritība pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma automātiski nenozīmē šīs dzīvnieku grupas zemus ienākumus. Turklāt piecu gadu periods no valdības noteikumu pieņemšanas līdz normas ieviešanai bijis pietiekams, lai praktiski sagatavotos mikročipēšanas uzsākšanai, tai skaitā piecu gadu laikā uzkrāt 25 – 35 eiro mikročipēšanas finansiālajiem izdevumiem.

Dzīvnieku organizācijas norāda, ka suņu čipēšanas un reģistrēšanas process aktivizējies pēc 2015. gada 1. jūlija – vakcinējot suni pret trakumsērgu, suņu īpašnieki lūguši sunim ievadīt mikročipu, reģistrēt LDC, saņemot Eiropas mājas dzīvnieku pasi, ar mērķi novērst nepieciešamību šo procesu veikt pēc šā gada 1. jūlija, tādējādi trakumsērgas vakcinēšanu izdarot agrāk nekā pēc viena gada. Līdz ar to, pieņemot jauno normu, būtu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo 26 406 suņu īpašnieki jau ir veikuši šo procedūru un investējuši šim mērķim finanšu līdzekļus. Dzīvnieku organizācijas savu atzinumu nosūtījušas ZM, iebilstot pret iecerētajiem grozījumiem.

 

26 tūkstoši jau ar čipiem

LDC datubāzē šobrīd reģistrēti 26 406 suņi, kuru īpašnieki reģistrēti dažādās vietās un jau šobrīd izpildījuši normu par suņu identificēšanu, tajā skaitā samaksājuši valsts nodevu. Atzinumā teikts, ka jau šobrīd šo normu pilda arī dzīvnieku patversmju uzturētāji, lai arī tas prasa papildu finanšu līdzekļus.

Ja saimnieki nereģistrēs savus suņus, paredzamie sodi fiziskām personām ir no 7 līdz 210 eiro, atkārtotā gadījumā – 210 – 350, bet juridiskām personām – 15 – 350 eiro, bet atkārtoti – 350 – 700 eiro. Noteikumu izpildi kontrolēs vietējā pašvaldība un Pārtikas un veterinārais dienests.

LDC Lauksaimniecības departamenta direktore Ingūna Slice norāda, ka pēdējā laikā audzis to cilvēku skaits, kas vēlas reģistrēt savus četrkājainos mīluļus – “cilvēki stāv rindās”. Suņu čipēšana nav sasaistīta ar dzīvnieku potēšanu pret trakumsērgu, bet veterinār­ārsti šajā procesā ir iesaistīti. Viņa gan atteicās komentēt paredzētās izmaiņas – “kamēr grozījumi nav publicēti, neko nekomentēsim”. Arī ZM atsakās no komentāriem.

Pašlaik grozījumu projekts ir saskaņošanas procesā ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām. Valsts sekretāru sanāksmē to izsludināja 17. martā, un gala lēmumu par priekšlikumu pieņems valdība. Pagaidām gan vēl nav zināms, kad valdībā par šo jautājumu varētu lemt – agrākais varētu būt maija sākumā. Ja valdība akceptēs šos grozījumus, tie varētu stāties spēkā no 1. jūlija, un tas nozīmēs – lauku apvidos suņi nebūs jāčipē.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Komentārs-Ja suns iekodīs varēs pēc čipa noteikt saimnieku un likt samaksāt par ārstēšanu.Kad ta to čipu nolasīs?Kamēr kož?Stulbeņu bars!Vienkārši ir ieintresētie kas pelna ar čipiem.

  2. Esmu pret suņu čipēšanu jau ļoti cienījamā vecumā, piemēram manam jau ir 14 gadi! Dzīvo privātmājas teritorijā, ārpus īpašuma izejam reti, un tad tikai pavadā, piekam viņam ir tā sauktās vecuma kaites, regulāri jālieto zāles. Tad ko dod man čips? Samaksāšu sodu, bet neļaušu veikt eksperimentu ar savu suni, tas ir skaidrs. Ja jau valsts tik nabadzīga, ziedošu, bet manu suni lieciet mierā, un tā tam būs būt! VISS!!!!!!

  3. Man kakis cipots nu jau 10 gadus….Nekas vinai tur nesapeja ipasi….Pirmas nedelas nedaudz jutiga ta vietina starp lapstinam…Retas nav….blakusparadibu ari….Nebaidaties….

  4. Ja cilvēkam nav vienā reizē nepilni 30 eiro sava suņa čipēšanai – kā šis cilvēks var par suni parūpēties? Kas notiktu, ja suns saslimtu (lielāku summu vajadzētu), ar ko tiek barots (ar pārtikas atlikumiem varbūt – ja jau necik naudas nav?), vai ir sterilizēts/kastrēts (vai arī saimnieks vairākas reizes gadā ar slepkavošanu nodarbojas? vienlaikus riskējot ar audzējiem sunim u.tml., jo selekcionēti mājdzīvnieki vairs īsti neder lai vairotos nonstopā vai arī – neradītu pēcnācējus nekad. Jeb arī saimnieks vairo iespēju rasties pamestiem kucēniem – vairojot, bet atdodot “labiem cilvēkiem” dzimšanas dienas dāvanām u.c. murgiem?)
    Jā, laukos suns daudziem ir objekts ne dzīva būtne par ko jārūpējas, bet vai tas ir ok un jāatbalsta valdības līmenī?

  5. Mums pieklīda mīlīgs suns.Aizvedu šo pie vetārsta.Jā, čips ir a datubāzē tukšums.Ko nu? Tā kā tā čipēšana ir suņam zem astes.Vienīgi naudas kāšana.

  6. vajag cipot,protams jaunus sunus,tomer kautkadai atlaidei vajadzetu but

  7. Man ir trīs rotveileri un viens kaukāzietis Negribu būt to nelūgto ciemiņu vietā,kuri pie manis ieradīsies maniem suņiem kaut kādus dranķus zem ādas grūst.Kaukāzietis iesāks un rotveileri pabeigs.Un vispār,man ir arī ierocis.

  8. Vai,kā šitiem parazītiem pašiem kaut ko kaut kur vajadzētu iečipot.Sēž tik kabinetos un neko citu nemāk izdomāt,kā kaut kādu cūcību un vēl par to no tautas naudu pieprasīt.Aicinu visus līdzpilsoņus padomāt par to,ka viss aplamais un sliktais mūsu valstī ir jūsu izvēles rezultāts pie vēlēšanu urnām.

  9. Vībai interesē tikai nauda, nauda, un vēlreiz nauda!!!

  10. bez demagoģijas ! Atbildēt

    Čipēšana disciplinēs suņu saimniekus.
    Pret to ir tikai tie, kurus nav ne reizi
    sakodis savā vaļā klaiņojošs svešs
    dzīvnieks.
    Klaiņojošus suņus sakož ar trakumsērgu
    inficētas lapsas, āpši un jenotsuņi.
    Ja būs čips, tad varēs konstatēt
    suņa saimnieku un pietiesāt ārstēšanās
    izdevumus.

    • Drīzāk jau tādus kā tevi jāčipē!!! Savādāk apdraudi apkārtējo sabiedrību ar savu stulbību…

      • ja nav argumentu, tad
        laiž darbā lamas un
        apsaukāšanos ??? 🙂 🙂

        • Kāds sakars ar suni? Jāčipo saimnieki. Taču labāk būtu sačipot trakās lapsas, pitenciālos kožamos, likumu pieņēmējus un pārējos biznesa projekta atbalstītājus. Pavisam cits apgrozījums 🙂

  11. Teiksim Latgalē šo idiotismu neviens neņems par pilnu. Ja gribēs panākt čipošanu, nāksies veikt reidus saimniecībās un izstrādāt sodu sistēmu. Un atkal Latgalē tas beigsies ar to, ka suņi paliks brīvi no ķēdēm un sāks klaiņot apkārt. Ja cilvēkiem nav naudas – var prasīt ko grib, bet jēgas nekādas. Neviens neņem vērā, ka pie mums ir KATASTROFA.

  12. Vajag visus.Vispirms deputatus,lai redz ka skraida pa partijam.

  13. VISUS čipot,un sevišķi lauku suņus un viensētās pirmāmkārtām.Apnicis ka nevar ne kājām ne riteni pa lauku ceļu normāli pabraukt.Visu laiku j;auzpasējas ka kāds vankšķis neieķeras kājās!

  14. LA iesaku rakstīt par lauku problēmām,ne darboties to pavadā,kam rūp tikai ādas dīrāšana un bagātināšanās uz citu rēķina !Vai varu kādā no izdevumiem izlasīt par to,cik izmaksā lauku mājai elektrības pieslēgšana un kāpēc notiek tāds genocīds un cilvēku padzīšana no laukiem caur ST ? Es citādāk to nosaukt nevaru,ja blakus mājai iet līnija un māja ir kādreiz bijusi pieslēgta,bet jāmaksā ir milzu summas !

  15. Grib noplēst no viensētnieka pēdējo ādu? Jau tā dažs labs sēž bez elektrības ST reketa dēļ,ka mājas pieslēgšana maksā simtus,ja ne tūkstošus eiro ! Vai tā nav diskriminācija pret pilsētniekiem ? Vai tā nav netaisnība,ka laucinieki it bieži sēž tumsā,bet kad tiek pie elektrības,tad ir jāmaksā tāpat kā pilsētniekiem?Par to tie vaimanātāji un tie,kas vēlas iedzīvoties uz veco lauku pensionāru rēķina neko nav dzirdējuši?

  16. Piekrītu,ka jačipo visi suņi ,arī viensētās,kas skraida brīvībā,citādi daži atved uz pilsētu un atstāj klaiņot.

  17. Izstāstiet lūdzu cik kaitīgi tas būs manam mājdzīvniekam,kadas sekas tas atstās viņa organismā,kadas iespejamas slimibas? Vai tas tiesam ir tik nekaitiigi???esmu pret sava majas miluļa čipošanu

  18. Vai toitejers arī skaitās pie suņiem vai tomēr ne?

  19. Domāju ka jačipo ir visi,bet jāskatās bija dzīvnieka vecums.Tomēr pēc 10 gadiem vai to vajadzētu darīt.

  20. Pilnīgi piekrītu, ka jāčipē ir visi un atvieglojumus var piešķirt maznodrošinātajām cilvēku grupām! Ja nav bijusi iespēja iekrāt naudiņas čipēšanai, kur ir garantija, ka ikdienā saimniekam pietiek naudas tā barošanai un uzturēšanai? Tāpat arī lauku viensētās notiek nekontrolēta dzīvnieku vairošanās, ko pierāda arī Jaunpils gadījums. Es gan esmu pret valsts nodevu, jo valsts dzīvnieku uzturēšanā maz piedalās.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+