Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūlijs, 2014
Drukāt

Kurdi grib savu valsti
 (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Irākai grimstot etniskas un reliģiskas vardarbības mutulī, tās ziemeļos dzīvojošie kurdi ir apņēmības pilni izveidot neatkarīgu Kurdistānas valsti.

Kurdi ņem 
varu savās rokās


Kurdistānas apgabala prezidents Masuds Barzani, kura tēvs un vectēvs jau gandrīz gadsimtu vadījuši savas tautas cīņu par neatkarību, paziņojis, ka kurdi boikotēs Irākas premjerministra Nuri Maliki valdību, jo viņiem nav pieņemams Maliki autoritārais valdīšanas veids. Erbīlai, kas ir Irākas Kurdistānas apgabala administratīvais centrs, un Bagdādei ir domstarpības par Kirkūkas iekļaušanu Kurdistānā, jo šajā apvidū ir bagātas naftas atradnes. Vīlušies Irākas valdības attieksmē, kurdi ir ņēmuši varu savās rokās. Tuvāko mēnešu laikā Irākas autonomajā Kurdistānas apgabalā, kur atrodas trešdaļa valsts naftas krājumu, paredzēts rīkot referendumu par neatkarību, paziņojis apgabala prezidents Barzani. Krīzē iestigušajā valstī kurdi turpinās piedalīties politiskā risinājuma procesos, sacīja prezidents Barzani, vienlaikus uzsverot, ka kurdiem ir dabiskas tiesības uz neatkarību. Savulaik pēc Osmaņu impērijas sabrukšanas vairākiem desmitiem miljonu kurdu, kas gadu simtiem dzīvojuši Turcijas, Sīrijas, Irākas un Irānas pierobežas apgabalos, neizdevās izveidot savu nacionālo valsti. Izmantojot centrālās valdības vājumu, plašas teritorijas Irākas ziemeļos šobrīd ir sagrābuši sunnītu nemiernieki un grupējuma “Islāma valsts Irākā un Levantē” kaujinieki, kas to kontrolē nonākušos apgabalus pasludinājuši par kalifātu.

Cīkstiņš par naftu


Bēgot no džihādistu karapūļiem, Irākas armijas karavīri pametuši daudzas pilsētas valsts ziemeļos, ļaujot kurdu karaspēkam ieņemt teritorijas, par kuru piederību līdz šim vienprātība nav panākta, arī par naftas resursiem bagāto Kirkūkas apvidu. Cīkstiņš starp Bag­dādi un Erbīlu par kontroli pār naftas atradnēm Irākas ziemeļos ir satraucis valsts sunnītu mazākumu. Islāma sunnītu atzara vadoņi uzskata, ka tā ir sazvērestība, lai sašķeltu Irāku trīs daļās: Kurdistānu ziemeļos, šiītu vairākuma pārvaldītu valsti dienvidos, atstājot sunnītiem resursiem trūcīgo valsts vidieni.

2012. gada novembrī Erbīla parakstīja vienošanos ar Ankaru par Turcijas cauruļvada izmantošanu, kas ved uz Džeihanas ostu Vidusjūrā. Līdz tam kurdi slepus eksportēja naftu autocisternās uz Irānu un Turciju, bet cauruļvada lietošana paplašina eksporta iespējas. Irākas centrālā valdība Bagdādē apgalvo, ka kurdiem nav tiesību patstāvīgi slēgt šādus līgumus. Nesen šajā apvidū atklāti gāzes krājumi, kas saasinājuši diskusijas starp Erbīlu un Bagdādi par enerģijas resursu izmantošanu. Irākas konstitūcija nosaka, ka 17 procenti valsts budžeta tiek atvēlēti Kurdistānai. Kurdistānas reģionālās valdības ārlietu ministrs Falahs Mustafi paziņojis, ka Bagdāde nekad nav atvēlējusi kurdiem vairāk par 11 procentiem no budžeta, bet šā gada janvārī Irākas prezidents Maliki apturēja šos maksājumus, rak­sta izdevums “EUobserver”. Kurdistānas pašvaldības budžetā aptrūka naudas, un to nācās aizņemties no Turcijas. Tas vairojis kurdu nepatiku pret centrālo valdību Bagdādē.

Pešmergas pārņem iniciatīvu


Maliki vadītā šiītu vairākuma valdība ignorēja ne tikai kurdus, bet arī sunnītus valsts rietumos. Maliki pārveidoja ASV instruktoru apmācīto Irākas armiju par sev uzticīgu šiītu karadraudzi, kur dienesta pakāpes tika piešķirtas pēc personiskās lojalitātes un reliģiskās piederības. Maliki “armijā” tikai pieci procenti karavīru bija sunnīti un 2 – 3 procenti kurdu, atzīmē “Euobserver”. Sunnītu nemierniekiem uzbrūkot valdības spēkiem, Maliki karavīri padevās bez cīņas. Šādā situācijā pešmergas, kā dēvē kurdu karavīrus, pārņēma iniciatīvu un kontroli pār kurdu apdzīvotajiem Irākas ziemeļiem. Pešmergu vienības tika izveidotas jau pagājušajā gadsimtā un lepojas ar drosmi un labu militāru sagatavotību, turklāt lieliski pārzina vietējos apstākļus un bauda vietējo iedzīvotāju atbalstu.

Kurdistānas autonomā apgabala prezidents Masuds Barzani jūnija vidū izveidoja jaunu koalīcijas valdību, kurā apvienojušās visas kurdu politiskās partijas, kas vienojušās atlikt malā domstarpības, lai strādātu kopējā mērķa – neatkarīgas valsts izveidošanā. “Ir pienācis laiks Kurdistānas tautai noteikt savu nākotni, un mēs atbalstīsim tautas pieņemto lēmumu,” Barzani paziņojis intervijā raidsabiedrībai CNN.

Masuds Barzani dzimis 1946. gadā Mahabadas jeb Kurdistānas Republikā, kas ir vienīgā neatkarīgā valsts, kāda kurdiem jebkad bijusi, un pastāvēja tikai vienu gadu. Toreiz kurdu neatkarības cīņas vadīja Masuda tēvs Mustafa Barzani. Kad Irāna sagrāva kurdu republiku, Barzani dzimta bēga uz Erbīlu kaimiņvalstī Irākā, kur turpināja cīņu par savas tautas neatkarību. Atbildot uz CNN jautājumu, vai, viņaprāt, viņa mūža darbs drīzumā varētu tikt pabeigts, Masuds Barzani teica: “Es tiešām ceru, ka mēs pratīsim izmantot šo vēsturisko iespēju.” Daļa analītiķu uzskata, ka Turcijai un Irānai sliecoties atbalstīt neatkarīgas kurdu valsts izveidošanu Irākas ziemeļos un rietumvalstīm bažījoties par sunnītu ekstrēmistu aktivitātēm, kurdu vēsturiskais sapnis par savu valsti varētu tikt īstenots.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tagad vai nekad!

  2. Ja atklāti, tad kurdi jau sen to bija pelnījuši. Tas ir ārprāts – gandrīz 30 miljonus liela tauta (ja skaita visus pasaules kurdus), kurai nav sava valsts!

    • Ir daudz tautu, kas vēl daudzskaitlīgāki par kurdiem un kuriem nav savas valsts – skaits nav vienīgais arguments. Kurdu valsts dibināšana gan rada daudzas problēmas – kurdi apdzīvo arī armēņu teritorijas Turcijā, kurdi ir piedalījušies armēņu un asīriešu slepkavošanās un arī daudzi armēņi kļuva par kurdiem, jo paglābās starp kurdiem. Reāli visa tā teritorija uz ko pretendē kurdi ir ārpus viņu dzimtenes, kas atrodas Irānas ziemeļrietumos, ko asociē ar senajiem mēdiešiem. Dibināt droši vien ka ir labākais laiks kāds vien var būt, bet tas tiek darīts tādā laikā, kad kurdi var pat pazust no vēstures skatuves ar visu jauno valsti, jo patlaban briest tāds bardaks kāds tur nekad nav bijis.

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+