Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. novembris, 2015
Drukāt

Juris Lorencs: Kurdi – lielākie ieguvēji no Tuvo Austrumu konflikta (5)

Lorencs

Juris Lorencs

Divdesmitajā gadsimtā latviešiem divas reizes izdevās iegūt kāroto neatkarību. Gan 1918., gan 1991. gadā mūsu tauta prata izmantot unikālas situācijas, kas vēsturē negadās visai bieži, – Krievijas impērijas un Padomju Savienības sabrukumu.

Šķiet, šodien tas var izdoties arī kurdiem. Ja mēs paraugāmies uz pilsoņu kara plosītajām Irāku un Sīriju un uzdodam jautājumu, kas ir šo konfliktu lielākie politiskie ieguvēji, tad atbilde ir – kurdi. Lēnām, ar mokām un milzīgiem cilvēku upuriem, bet neatlaidīgi uz Irākas un Sīrijas drupām dzimst jauna valsts – Kurdistāna. Iespējams, šīs valsts saullēktu tuvinās arī 24. novembra rītā notikušais incidents – Turcijas notriektā Krievijas militārā lidmašīna.

Ko mēs zinām par kurdiem? Patiesībā pavisam maz. Bet kurdi ir liela tauta, pasaulē viņu ir vismaz 30 miljoni. Visvairāk Turcijā – apmēram 16 miljoni, galvenokārt valsts dienvidaustrumu provincēs, kas robežojas ar Sīriju, Irāku un Irānu. Tāpat kā latviešu, arī kurdu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un daudz vairāk atšķiras no turku un arābu valodām nekā, piemēram, krievu no angļu.

Irākas ziemeļos jau pastāv “de facto” neatkarīga valsts – Irākas Kurdistāna. Tai ir daudzi neatkarības atribūti – parlaments, valdība, policija, armija un, saprotams, arī himna un skaists karogs, kurā attēlota saule. Līdzīgu valstisku veidojumu patlaban cenšas izveidot arī Sīrijas ziemeļos dzīvojošie kurdi.

Kurdu nostiprināšanās Irākā un Sīrijā stiprina arī Turcijas kurdus – politiski, militāri un morāli. Turcijas valdībai lielas problēmas sagādā aizliegtā “Kurdistānas strādnieku partija” un tās bruņotais spārns – desmit tūkstoši vīru un sievu lielā “Kurdistānas atbrīvošanas armija”, kas rīko uzbrukumus Turcijas armijas daļām. Dzimstība patriarhālajās, pārsvarā lauku ciematos dzīvojošajās kurdu ģimenēs ir gandrīz divkārt augstāka nekā turkiem, tāpēc viņu procentuālais īpatsvars valstī tikai pieaug. Modernās tehnoloģijas – satelītu televīzija, internets un mobilie sakari – noārda valstu robežas, kas savukārt sekmē kurdu vienotību. Daži ārpus Turcijas veidoti satelītu kanāli 24 stundas diennaktī raida patriotisku dziesmu klipus, kas uzņemti slepenās partizānu nometnēs.

Lai arī novembra sākumā notikušajās Turcijas parlamenta vēlēšanās prezidenta Redžepa Erdogana izlolotā “Taisnīguma un attīstības partija” valstī kopumā guva uzvaru, tā tomēr pārliecinoši zaudēja kurdu apdzīvotajās Turcijas provincēs. Tur uzvarēja kurdu intereses aizstāvošā “Demokrātiskā tautu partija”, tā uzskatāmi parādot valsts etnisko sašķeltību.

Tūlīt pēc vēlēšanām Erdogans piedraudēja sarīkot militāru operāciju Sīrijā, lai nepieļautu vēl vienas “de facto” neatkarīgas kurdu valsts izveidošanos. Bet patiesībā Turcija ir iespiesta stūrī, tā sakot – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! 10. oktobrī notikušo terora aktu Ankarā, kas atņēma 102 cilvēku dzīvību, sarīkoja “Islāma valsts”. Tajā pašā laikā Ankara joprojām turpina flirtēt ar “Islāma valsti”, jo tā cīnās gan ar kurdiem, gan vēl vienu Turcijas ienaidnieku – Sīrijas prezidentu Asadu. Bet Irākas un Sīrijas kurdu formējumi, kā arī Asada armija patlaban ir vienīgie reālie spēki, kas spēj ar ieročiem rokās stāties pretī jaunizceptajam “halifātam” uz sauszemes. Krievi, amerikāņi un franči vismaz pagaidām aprobežojas vien ar gaisa triecieniem.

Turcijas uzbrukums Sīrijas kurdiem nozīmētu gan “Islāma valsts” nostiprināšanos, gan situācijas destabilizāciju Turcijas iekšienē. Plaši nemieri kurdu apdzīvotajos reģionos (līdzīgi tiem, kādi notiek Izraēlas okupētajās Palestīnas teritorijās) centrālajai varai Ankarā būtu milzīga, patiesībā neatrisināma problēma. Atšķirībā no Izraēlas Turcijā nav iespējams uzcelt žogu, kas nodalītu abas tautas.

Jau izskan viedokļi, ka vislielākā Krievijas atriebība par Turcijas notriekto lidmašīnu būšot slepens atbalsts kurdu separātistiem. Bet, ja “kaut kas” sāksies arī Turcijā, tad pašreizējie bēgļu plūdi mums šķitīs vien neliels strautiņš salīdzinājumā ar iespējamo lavīnu, kas var gāzties pāri Eiropas robežām. Nemaz nerunājot par to, ka atklāts militārs konflikts starp Turciju un Krieviju NATO līguma dēļ automātiski nozīmētu arī karu starp Latviju un Krieviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. … Patiesiba, jau vien ir … atkarajas tikai, cik daudz teritorijas no Turcijas spes atskelt kurdu kaujinieki … pec uzvaras par ISIS , un pec sadales !!!

    … Es ieteicu Turcijas Erduanam pienemt atru lemumu par mazakas kurdu apdzivotas teritorijas atdalisanu – kamer vel ir iespeja … pec tam palikt draugos ar so jauno valsti … !

  2. … Patiesiba, jau vien ir … atkarajas tikai, cik daudz teritorijas no Turcijas spes atskelt kurdu kaujinieki … pec uzvaras par ISIS !!!

    … Es ieteicu Turcijas Erduanam pienemt atru lemumu par mazakas kurdu apdzivotas teritorijas atdalisanu – kamer vel ir iespeja … pec tam palikt draugos ar so jauno valsti … !

  3. Kads kars Latvijai ar Krieviju ?Pavisam izdzivojusi no prata.

    • Modriit, Latvija ar vanjkiju VIENMEER IR BIJUSI KARA STAAVOKLII, vienalga, OFICIAALAA vai NEOFIICIAALAA!!! Un ja tu, Modriit, tieshaam esi no Krimas (#krimnash vai tomeer drriizaak # namkrish), tev to vajadzeetu buut speejiigam saprast.

  4. Turcijas un Krievijas pilna mēroga militāriais konflikts nozīmēs nekavējošu kodolkaru starp Krieviju un NATO, pēc kura no Zemes civilizācijas (tsk. Krievijas) paliks tikai drupas. Pat ja Putleram ir bunkurs (un viņš paspēs līdz tam aizskriet), cik ilgi viņš tur varēs nosēdēt ar tur esošajiem pārtikas krājumiem sev un savai apsardzei ??? Gadu, divus vai trīs gadus…??? Daudz dranķīgāka nāve, nekā tiem simtiem miljonu, kuri momentā izkūpēs garaiņos pirmajās WWIII 30 minūtes…

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+