Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
8. septembris, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis par sabiedriskās domas aptauju: Kurina asinspirti (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Pētījumu centrs SKDS jau vairākus gadus saviem respondentiem piedāvā aukstasinīgu iespēju apšaut līdzcilvēkus. Izrēķināšanās šajā brutālajā scenārijā nav atļauta ar kuru katru, pie sienas liekami vien “visi tie, kuru dēļ dzīve valstī ir tāda, kāda tā patlaban ir”. Tātad iespējas, ko ņemt uz grauda, gana plašas atkarībā no katra izpratnes un fantāzijas, sākot no neciešamas sievasmātes un beidzot ar kaitinošu sociologu.

Nule SKDS nācis klajā ar jaunāko pētījumu, kurā viens no jautājumiem skan: “Cik bieži jums ir šādas sajūtas?/Vēlme apšaut visus tos, kuru dēļ dzīve valstī ir tāda, kāda tā patlaban ir”. Vispirms asinspirts kā visu problēmu risinājums 21. gadsimta Eiropas valstī tiek uztiepts sabiedriskās domas pētnieku izvēlētiem respondentiem, pēcāk – pārējai Latvijas sabiedrībai, publiskojot aptaujā iegūtos rezultātus. Saprotams, ziņas par latviešu gatavību apšaut līdzpilsoņus aplido arī pasauli, jo tajā ietvertais vēstījums izlaužas ārpus mūsdienu civilizācijas rāmjiem, tāpēc piesaista uzmanību.

Cik noprotu, SKDS pētnieku mērķis ir izmērīt Latvijas sabiedrības agresivitātes pakāpi. Tomēr uzskatu, ka pārspīlēti provocējošs jautājums šajā gadījumā ir klupšanas akmens un aptaujā iegūtie dati ne tuvu neuzrāda kaut cik vērā ņemamu ainu. Ikviena vesela sabiedrības locekļa reakcija uz piedāvāto masu slaktiņu kā problēmu risināšanas veidu būtu no “nevēlos atbildēt uz tik stulbu jautājumu” līdz “vai jums pašiem, cienījamie pētnieki, visi ir mājās”. Vēl visu šo, protams, var uztvert kā melno humoru, bet tad jārēķinās arī ar nenopietnām atbildēm. Baidos, ka gadījumos, kad sociologu konstruētais vardarbības ceļš uztverts kā nopietna izvēle, runa jau ir par sociāli bīstamu diagnozi. Līdz ar to, tā kā es ticu mūsu sabiedrības veselajam saprātam, man nav ne mazākā pamata ticēt šīs aptaujas rezultātiem, kur nu vēl tos tiražēt vai apspriest.

Nav grūti iedomāties, kāda būtu Vācijas sabiedrības reakcija, ja sociologi vāciešus iztaujātu par viņu vēlmi “pie visa vainīgos” ieslodzīt koncentrācijas nometnēs vai dažkārt pat smacēt gāzes kamerās. Un kā Amerikas sabiedrība uztvertu pētnieku interesi, piemēram, par ASV pilsoņu vēlmi veikt atentātu pret savu prezidentu? Visticamāk, ļaudis nodomātu, ka tiek filmēti ar slēpto kameru pārraidei, kurā izjoko cilvēkus. Tas – labākajā gadījumā, sliktākajā – pētniekiem būtu darīšana ar attiecīgo valstu drošības dienestiem.

Pieņemu, ka šāda veida provokācijas dažos gadījumos ir rezultatīvas konfidenciālā ārsta un pacienta sarunā psihiatra kabinetā. Taču izvirzīt klaju vardarbību kā uzvedības modeli sabiedriskai apspriešanai ir noziedzīga bezatbildība. Tas ir nekas cits kā vardarbības kultivēšana. Kad cilvēks uz ielas vicinās ar stroķi un mērķē uz cilvēkiem, viņu kā bīstamu elementu savāc policija. Vai tikpat bīstami nav centieni cilvēku prātos sēt domu par asiņainu izrēķināšanos kā iespējamo sabiedrības attīstības ceļu? Un tas tiešām ir iespējams šodienas Eiropā, kur cilvēki dzīvo terorisma draudu ēnā un ik pa laikam piedzīvo šaušalīgus slaktiņus!

Pirms neilga laika mūsu militārpersonas un daudzus citus pilsoņus aizvainoja bēdīgi slavenā sociālā kampaņa “Es darītu tāpat”, kas netieši mudināja krīzes situācijā bēgt no savas valsts. Vai jautājums par vēlmi apšaut līdzpilsoņus nav tikpat aizvainojošs, ja to uzdod, piemēram, karavīram, policistam vai medniekam? Neatkarīgi no saņemtajām atbildēm šī iedzīvotāju aptauja darbojas kā sava veida sociālā kampaņa, nesot vienu vienīgu vēsti: “Es šautu.” Lielākajai daļai – nolieguma, kādam – jautājuma, citam – apgalvojuma formā.

Sabiedriskās domas pētniekiem tāpat kā medijiem vai sociālo kampaņu rīkotājiem ir jābūt atbildīgiem par to paustajām idejām. Ja šīs atbildības nav, tā jāpieprasa. Arī šajā gadījumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Piekrītu autoram,ka šādi formulēti jautājumi liecina par socioloģiska pētījuma zemo kvalitāti. Tā varētu kriminālieslodzītie kamerā sarīkot aptauju,bet ne it kā kompetenta valsts iestāde,kas kā tāda ir sociāli un tātad arī morāli atbildīga par sava publiskā telpā laista gara bērna uzvedības sekām..

  2. Es gan liktu apšaut. Būtu tiiraaks

    • Tāds arī ir neoficiālais sabiedrības daļas un politikāņu sapnis,arī komunistu un nacistu.Vienkārši-ar šmeiseri pret nodokļus nomaksajošiem un darba mūžu nodzīvojošiem ļaudim.Pagaidam gan baltie halāti ir atsaucīgi šādiem briesmoņiem.

  3. Asinspirts jau tiek rīkota ar veselības aprūpes sistēmas starpniecību,kura oficiāli atzīst savu atbildību daudzu cilvēku nāvē.Vēl ir neuzskaitīts pagaidam dzīvo upuru skaits,kuri ir pamesti bez veselības aprūpes,bet par kuriem veselības sistēma ir ļoti labi informeta,bet ar slimīgu ziņkāri daļēji seko savu upuru moku gaitai.

  4. Vai Gunča tiešām tik prostoi(naivs) ?
    Tie jautājumi sastādīti tik viltīgi, lai iegūtu sev
    vajadzīgo atbilžu skaitu !!
    Jebkurš normāls cilvēks uz noslepkavošanas
    jautājumu atbildēs noraidoši, kaut gan
    pret tematu būs noraidošs.
    Aiz tam arī parādās visādi “brīnumi” aptaujās.
    Formāli(aritmētiski) viss iznāk IT KĀ GODĪGI…

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (178)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+