Foto – Dainis Bušmanis

Durbes novada kooperatīvs “Kurland Agro” darbojas vien pāris mēnešu, un šajā laikā jau izdevies piesaistīt jaunus sadarbības partnerus. Ideja par kooperatīva veidošanu briedusi sen – par to domājis gan “Kurland Agro” valdes priekšsēdētājs Mareks Kudulis, gan kooperatīva dalībnieki. To nodibinājušas 26 personas – juridiskas un fiziskas, kas nodarbojas ar ogu, augļu un dārzeņu ražošanu, viņu vidū gan piemājas saimniecības, gan privātpersonas. Vēlāk pievienojušies vēl četri dalībnieki, kas izrādījuši vēlmi sadarboties. Četri kooperatīva biedri ir bioloģiskās saimniecības, līdz ar to nākotnē paredzēts sertificēt pārstrādes cehu, lai varētu ražot bioloģisko produkciju, pēc kā pieprasījums Eiropā arvien palielinās.

Lasītākie

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Lasīt citas ziņas

Kooperatīva vārda izvēli noteikusi atrašanās Kurzemē, turklāt tas ir labi saprotams arī ārzemniekiem. “Tas ir vēsturiski pozitīvs fakts – Kurzeme jeb Kurland jau kopš hercoga Jēkaba laikiem bija varena vieta, un domāju, ka būsim tādi paši,” tā M. Kudulis.

Kooperatīva vadītājs iepriekš strādājis uzņēmumā “Aldaris” par pārdošanas speciālistu, vēlāk – kooperācijā “Aibe” ar 450 veikaliem, atbildot par attīstību un pārdošanu.

Pilns cikls


Kokteilis

VIDEO. “Labi, ka vēl dandālis nepieaug!” Magone atklāti par cīņu ar lieko apmatojumu

FOTO. Nekad neatpazītu! Kā mūsu orgāni izskatās zem mikroskopa

Laika prognoze trešdienai – daudzviet Latvijā gaidāmi īslaicīgi nokrišņi

Kooperatīva pluss ir arī tas, ka tas ir viens no retajiem valstī, kas var lepoties ar iespēju savu produkciju pārstrādāt. To dara SIA “Ābolīt’s”, bet pārējie ir produkcijas audzētāji. “Līdz ar to izveidojas pilna cikla process, sākot no sēklu iepirkumiem un beidzot ar produkcijas piegādēm veikaliem un citiem patērētājiem. Mūsu zemnieki spēj saražot ļoti labas lietas un ar to ir jālepojas,” skaidro M. Kudulis. Piemēram, viens no kooperatīva biedriem audzē arbūzus un šogad, pateicoties labajiem laikap­stākļiem vasarā, izdevies izaudzēt labu ražu, tāpēc šobrīd nākas meklēt noieta tirgus. Tā esot kooperatīva būtība, ka katrs var nākt ar savu pienesumu un būt noderīgs un vajadzīgs. “Jo dažreiz lauku cilvēkos ir tā vientulības sajūta, ka viņš visu vasaru strādājis un beigās viņam vēl jātērē laiks pārdomām, kur to visu pārdot un vai vispār varēs pārdot. Izaudzēt un saražot mēs mākam ļoti labi, tagad mans galvenais uzdevums ir meklēt realizācijas iespējas – pie kurām durvīm klauvēt,” pamato kooperatīva vadītājs. Jau noslēgti līgumi ar lielākiem veikaliem, sarunas sāktas ar citiem potenciālajiem sadarbības partneriem.

SIA “Ābolīt’s” pārstrādā ābolus, dzērvenes, konservē gurķus, kā arī ražo zupas un sulas.

“Jaudas ir lielas, pašlaik tās noslogotas aptuveni par piektdaļu. Pateicoties SIA “Ābolīt’s” īpašniecei Millijai Anziķei, kas cehu noturējusi, pati darbojusies ilgus gadus, tas joprojām strādā. Iekārtas ir sevi pierādījušas, bet jaunu iegādei būtu vajadzīgs ievērojams finansējums, tāpēc pagaidām par plāniem vēl nerunājam. Šobrīd, sezonas laikā, daždien nākas strādāt pat līdz 14 stundām diennaktī, taču ziemas sezonā tā nav, tāpēc pašlaik viens no uzdevumiem ir rūpēties par to, ko darīt laikā, kad nav aktīvā pārstrādes sezona. Sākotnēji paredzēts nostiprināties vietējā tirgū, taču perspektīvā iecerēts sākt eksportu. Kazahstāna ir viens no iespējamiem tirgiem, kur kooperatīvs varētu realizēt saražoto, arī Skandināvijas valstis. Tas gan nav vienas dienas process, bet ilgāks darbs,” par iecerēto darbību ārzemēs stāsta kooperatīva vadītājs. Līdz šim produkcija izplatīta ar zīmolu “Ābolīt’s”, bet nule kā izveidots jauns zīmols “Milli” jeb “Labākās Millijas receptes”, ar ko kooperatīvs jau startē veikalos.

Soli pa solim


“Zemniekiem kooperācija ir ļoti būtiska. Tā ir stabilitāte un garantija, ka viņu produkciju nopirks,” stāsta Mareks Kudulis. Šobrīd kooperatīvs realizē tikai konservēto produkciju, bet nākotnē, iespējams, strādās pie tā, lai varētu pārdot arī svaigas ogas un dārzeņus.

Šādā gadījumā gan būtu nepieciešama Eiropas finansējuma piesaiste, jo saviem līdzekļiem tas būtu tikai ilgākā laikposmā paveicams. Jau notikušas pirmās konsultācijas ar institūcijām, kas var palīdzēt ar praktiskiem padomiem dažādu projektu realizācijā. “Ambīcijas mums ir, spējam saražot, izaudzēt un pārdot, bet jābūt dabiskai evolūcijai un visam jānotiek soli pa solim,” spriež kooperatīva vadītājs. Pozitīvi esot arī tas, ka šobrīd vietējā produkcija tiek celta saulē un arvien lielāks pieprasījums ir pēc zemnieku ražojumiem. Tiesa, nožēlojami, ka tas notiekot Krievijas noteikto sankciju dēļ.

Augot pieprasījumam un ražošanas apjomiem, iecerēts paplašināt kooperatīva dalībnieku skaitu. Šobrīd svarīgākais – nodrošināt piegādes un ražošanas ķēdes. Būtiski ir uzaudzēt muskuļus un tad var domāt par turpmāko attīstību, piebilst kooperatīva vadītājs.

Viņš neslēpj, ka mērķi ir ambiciozi – būt “Top 3” dārzeņu pārstrādātāju kategorijā un vismaz pirmajā desmitniekā lielāko lauksaimniecības kooperatīvu vidū. Tas varētu notikt piecu sešu gadu laikā, lēš kooperatīva vadītājs. “Laiks skrien ātri, tirgus situācija mainās un jābūt ļoti elastīgiem un jāspēj ātri reaģēt uz pārmaiņām tirgū. Gribam, lai mūs pazīst arī Eiropā. Piemēram, Beļģijā ir vairāk nekā 600 mazās alusdarītavas, lai gan pēc lieluma tā ir kā Kurzeme. Un katrai no tām ir savs noiets. Mums jāēd tas, kas izaudzis mūsu zemē. Tas ir pirmais, un sāksim ar to,” tā Mareks Kudulis. Kooperatīva vadītājs arī neizslēdz iespēju ražot produkciju ar privātajiem zīmoliem, jo pārstrādes jaudas to atļauj.

Tiklīdz beigsies ražas novākšanas laiks, paredzēts veikt kooperatīva atzīšanas procesu, jo “šobrīd gurķis negaida, tas jāliek burkā”. “Kurland Agro” vadītājs ir pārliecināts, ka uzņemtais kurss ir pareizs un dos rezultātu jau tuvākajā nākotnē. “Cenšos, lai kooperatīvā būtu ģimeniskuma princips, kur viens otram uzticas, dara savu darbu savās saimniecībās un zina, ka ir kopīgas ēdienreizes, jumts virs galvas, kas pasargā,” viņš skaidro.

SIA “Ābolīt’s” vadītāja Millija Anziķe sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda prieku, ka izdevies nodibināt kooperatīvu, jo tas veicinās vietējās pārtikas noietu. “Kooperatīvs man dos daudz. Esmu ražotāja, tehnoloģe, bet tirgošanās nav mana lieta. Katram jādara tas, ko viņš vislabāk prot. Domāju, ka kooperatīvs ļaus vietējo preci celt godā,” uzsver Millija Anziķe. Turpmāk viņai nebūšot jārūpējas par produkcijas realizāciju, taras sagādi, loģistiku – tas nodots kooperatīva pārziņā. Viņa cer, ka pircēji vairāk novērtēs vietējo preci, kas īpaši svarīgi šobrīd, kad daļai pārtikas ražotāju liegts eksports uz Krieviju.

Veiksmes formula


Starts

* 2014. gads, kooperatīvu izveido 26 dalībnieki.

Izaugsme

* Pāris mēnešu laikā izdevies piesaistīt jaunus sadarbības partnerus.

Nākotnes vīzija

* Nostiprināties vietējā tirgū un sākt produkcijas eksportu.

Avots: “Kurland Agro”